AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
16. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
1
1

Virtuālajai valūtai meklēs regulējumu

Eiropas iestādes ir konstatējušas, ka darbībām ar virtuālajām valūtām ir augsts vērtības svārstību un spekulatīvu cenu burbuļa risks, var trūkt iespēju pārdot virtuālo valūtu, nav saprotams, kā veidojas cena, kā arī cilvēkiem ir maldinoša informācija par darījumu izdevīgumu.

FOTO: Freepik

Virtuālās valūtas ir globāls pārrobežu fenomens, kuram vēl nav vienota regulējuma. Arī Eiropas Komisija vēl tikai vērtēs, kāds tas būtu nepieciešams. Taču ir brīdinājumi par riskiem, tostarp par finanšu piramīdas iespēju. Arī Latvijas valdība ir izveidojusi darba grupu virtuālo valūtu juridiskā statusa izvērtēšanai. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija diskusijā par kriptovalūtām un to tiesisko regulējumu formulēja atsevišķus jautājumus, kam pievēršama īpaša uzmanība un jārod risinājumi.
īsumā
  • Virtuālās valūtas ir globāls pārrobežu fenomens, bāzēts interneta vidē, un tie nav tikai "bitcoin".
  • Eiropas Komisija 2018. gadā izvērtēs Eiropas Savienības regulējumu no virtuālo valūtu perspektīvas. Tiks vērtēts, vai nepieciešams papildu ES līmeņa regulējums. Pašreiz regulējums valstīs ir atšķirīgs, un īstenībā tā tikpat kā nav.
  • Latvijā noteikts, ka virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība.
  • Virtuālās valūtas darījumi ir  ar augstu risku, tajos saskatāms arī finanšu piramīdas risks.
  • Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka regulējums ir nepieciešamas nodokļu piemērošanas vajadzībām, par to interesējas arī nodokļu maksātāji.
  • Finanšu ministrija norāda, ka darījumiem ar kriptovalūtu Latvijā varētu piemērot kapitāla nodokli, kas pašreiz ir 20%.
  • Kontroles dienestiem ne vienmēr iespējams noteikt, kas ir veicis darījumus. Taču ar kriptovalūtu saistīts arī terorisma finansēšanas risks.
  • Valdībā ir izveidota darba grupa, kas vērtēs virtuālo valūtu izmantošanas tiesisko regulējumu Latvijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Guna Janelsiņa, no uzraugošās institūcijas skatījuma izklāstot informāciju par virtuālajām valūtām, norādīja, ka pirmo skaidrojumu sniegusi Eiropas Tiesa 2015. gada 22. oktobra spriedumā C-264/14, apskatot virtuālās valūtas "bitcoin" maiņas pakalpojumu, kā arī to, vai šis pakalpojums pakļaujas PVN regulējumam. Šajā lēmumā vērtēts, ka virtuālā valūta "bitcoin" ir līgumisks maksāšanas līdzeklis, nevis likumisks. Likumisks maksāšanas līdzeklis ir legālās valūtas. Savukārt līgumiski divas puses var vienoties, ka uzskatīs attiecīgo vienību par maksāšanas līdzekli, uz atšķirību norādīja speciāliste.

Latvijā 2017. gadā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) 1. pantā tika iekļauta virtuālās valūtas definīcija, kas ir pārņemta no Eiropas Savienībā notikušo diskusiju formulējumiem.

Proti, Latvijas likumā noteikts, ka  virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu.

Brīdinājumi par riskiem ir izteikti

FKTK jau vairākus gadus informē sabiedrību par virtuālās valūtas riskiem, kas eksistē pasaulē, Eiropas tirgū un Latvijā.

Kā galvenie tiek nosaukti: augstas vērtību svārstības un spekulatīvu cenu burbuļa risks. Pagājušā gada nogalē jau pieredzēts, ka vērtība ļoti strauji pieauga un tad strauji kritās. G. Janelsiņa vērsa uzmanību, ka vērtības maiņa ir atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma, taču ne vienmēr. Ir aizdomas, ka notiek spekulatīvas darbības, lai šo vērtību ietekmētu.

Risks ir cilvēku, kuri izvēlas ieguldīt virtuālajā valūtā, neaizsargātība, jo darījumi ar virtuālo valūtu nav aizsargāti atšķirībā no noguldījumiem, kam attiecīgi ir Garantiju fonds.

Eiropas iestādes kā risku ir konstatējušas, ka varētu trūkt iespēju pārdot virtuālo valūtu, ja persona iegādājas virtuālo valūtu, bet tās vērtība var strauji kristies un to var neizdoties pārdot. Reālajā ekonomikā virtuālo valūtu kā maksāšanas līdzekli plaši nepieņem. Līdz ar to tās izmantošana ir spekulatīva, lai mēģinātu pelnīt uz virtuālās valūta vērtības svārstībām. Ne vienmēr ir arī saprotams, kāpēc svārstības notiek. Un pastāv uzskats, ka liela daļa virtuālās valūtas, it īpaši "bitcoin", atrodas tikai dažu personu rīcībā. Tātad pārējie nevar paredzēt, kā vērtība mainīsies.

Virtuālās valūtas biržām ir bijuši daudzi kiberuzbrukumi, neizskaidrojami traucējumi platformās, kur cilvēki var pirkt un pārdot virtuālo valūtu. Un, pat ja pārskaitījums uzsākts, tas it kā nobremzējas, cilvēks pauzes laikā var zaudēt naudu, jo valūtas vērtība dažās minūtēs ir izmainījusies.

Ieguldot virtuālās valūtās vai "spēlējoties" biržā, ne vienmēr cilvēkam ir skaidrs, ka viņš var šos līdzekļus zaudēt. Tāpat Eiropas iestādes identificējušas riskus, ka cilvēkiem ir maldinoša informācija, ka virtuālā valūta ir drošākais ieguldīšanas līdzeklis: "Savu pensiju varat krāt virtuālajā valūtā, jo eiro un dolāri kaut kad vairs nebūs vajadzīgi." Šādi  aplami aicinājumi "spekulē uz cilvēku naivumu", piebilda FKTK pārstāve.

Risku identifikācija esot  pirmais solis, pirms Eiropas uzraudzības iestādes vērtēs, vai nepieciešama kāda aktīvāka rīcība.

Ir arī aizliegumi

Ja pirms pāris gadiem tika runāts, kur virtuālo valūtu var nopirkt un pārdot, pēdējos divos gados arī regulētā tirgus dalībnieki sāk skatīties uz iespējām ieguldīt un nopelnīt. Analizējot regulējumu, FKTK ir secinājusi, ka tiešs aizliegums ieguldīt finanšu instrumentos vai atvasinātos finanšu instrumentos neeksistē ne Latvijas likumos, ne ES likumos.

Taču ir informācija par citām izmantošanas iespējām, tostarp  Initial Coin Offering (ICO) – publiska finanšu līdzekļu piesaistīšana, izmantojot virtuālo valūtu. Šis līdzekļu piesaistīšanas veids ir populārs ar valūtu saistītu jaunuzņēmumu vidē.

Taču ir aizliegts lietot virtuālo valūtu maksājumos un elektroniskajos pakalpojumos, jo likums un ES direktīva nosaka, kas ir naudas līdzekļi, ar kuriem var veikt maksājumus – skaidra, bezskaidra nauda un elektroniskā nauda, skaidroja G. Janelsiņa.

Reaģējot uz virtuālās valūtas fenomenu, ir pieņemti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot aizliegumu ieguldīt pensiju naudu virtuālajās valūtās.

Virtuālā valūta Latvijas regulētajā finanšu tirgū

Kā stāstīja G. Janelsiņa, Latvijā pašlaik viena banka piedāvā investīcijas finanšu instrumentos ar virtuālo valūtu kā bāzes aktīvu. Tirgus dalībniekam obligāti jānodrošina atbilstoša nepieciešamo risku pārvaldība. FKTK ir izvērtējusi bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, spēju pārvaldīt pastāvošos riskus.

Pārrobežā ieguldījumu brokeru sabiedrības piedāvā atvasinātos finanšu instrumentus ar virtuālo valūtu kā bāzes aktīvu (CFD) un dalībvalsts maksājumu iestāde piedāvā virtuālo valūtu maciņus ar piesaistītu maksājumu karti.

Varbūt Latvijas iespēja, kuru nevajag palaist garām?

Deputāts Aleksandrs Kiršteins pauda viedokli, ka Latvija šajā jomā sāk diezgan smagi atpalikt, piemēram, salīdzinājumā ar Šveici, kur dažos kantonos arī nodokļus atļauts maksāt kriptovalūtā.

Viņaprāt, valdībai vai Finanšu ministrijai vajadzētu izstrādāt likumu par to, ka Latvija varētu nodarboties ar Initial Coin Offering, katra firma var izstrādāt savu kriptovalūtu.   Līdz ar to tas ir saistīts ar nodokļiem. Taču, ja Latvijā tiks uzlikti tādi nodokļi kā ienākumiem no finansēm vai precēm, konkurēt ar tām valstīm, kur nodokļi nav lielāki par 2%, nebūs iespējams, lēsa deputāts. Ir informācija, ka "Audi" izlaidīs savu kriptovalūtu, ar kuru varēs pirkt automašīnas, maksāt par rezerves daļām. Latvijā to varētu darīt "Latvijas Finieris", kā piemēru minēja deputāts.

Komisijas vadītājs Jānis Vucāns šo ideju novērtēja kā avangardisku virzienu.

Starp valstīm notiek konkurence arī kriptovalūtu regulējuma izstrādē. Latvijai ir jāiesaistās, uzskata Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas pārstāvis Dmitrijs Kačanovs. Bet vajadzētu izraudzīties piesardzīgu ceļu un skatīties ne tikai uz Šveices piemēru, bet arī uz ASV, kur notiek vismaz 80 izmeklēšanas saistībā ar ICO. Jāskatās ne tikai pašas valūtas, bet arī tehnoloģijas. Tirgū ir izveidojusies klasifikācija: vērtspapīru jeb finanšu instrumenti, kur visvairāk tiek piedāvāti ICO, digitālās preces, kam ir līdzība ar atlaižu kuponiem, un trešais – līgumisks maksāšanas līdzeklis. Viss jāskatās kopumā.

Krāpnieciski darījumi notiek arī ar likumiskiem maksāšanas līdzekļiem. Viņaprāt, izraugoties regulējumu, jāpievērš uzmanība arī no NILLTFNL viedokļa, kā arī investoru un patērētāju aizsardzībai. Un svarīgi arī nodokļi.

Jādomā arī par nodokļu piemērošanu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiek uzdots daudz jautājumu par virtuālajām valūtām tieši nodokļu aspektā, jo cilvēki mēģina darboties šajā jomā, norādīja VID pārstāve Agnese Rudzīte. Un ir ļoti nepieciešams regulējums, lai būtu precīzi definēts, kas tas ir – prece, pakalpojums vai kapitāls. Pašreiz viedokļi ir atšķirīgi un katram nodoklim šī definīcija ir citāda. PVN piemērošanā tas ir pakalpojums, iedzīvotāju ienākuma nodokļa vajadzībām tā ir prece. Arī tirgus dalībnieki, kas nodarbojas šajā jomā, būtu ieinteresēti, lai tāds regulējums būtu, un arī skaidrība, cik jāmaksā un kuros gadījumos.

VID pārstāvis Arnis Lībenzons informēja, ka citās valstīs dominē divi varianti – vai nu virtuālā valūta ir pielīdzināta valūtai, vai kapitālam, ja tas nav aizliegts, un arī licencēšanas prasības valstīs atšķiras. Kaimiņos Lietuvā risinājuma pagaidām neesot. Lietuvā vienā no tirdzniecības centriem uzstādīto "bitcoin" automātu nodokļu administrācija ir aptinusi ar lenti.

Oktobrī Lietuvas Centrālā banka noteikusi aizliegumu finanšu iestādēm tikt iesaistītām darījumos ar kriptovalūtām. Savukārt Igaunijā ir kriptovalūtu licence, kas ir reģistrācija kontroles dienestā.

Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne klāstīja, ka ministrija sliecas domāt, ka ienākums no darījumiem ar virtuālajām valūtām varētu tikt vērtēts kā ienākums no kapitāla un to vajadzētu deklarēt, kad persona šo valūtu pārdod un reāli rodas ienākums. Līdz ar to būtu maksājams kapitāla nodoklis, kam pašreiz likme ir 20%.

Augsti riski, krimināla interese

Darījumiem ar kriptovalūtām ir augsts risks, norāda eksperti. Un tajos ir novērojamas krāpšanas shēmas un finanšu piramīdas pazīmes.

Arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns norādīja uz problēmu, ka kontroles dienestiem ir redzamas transakcijas, darījumi, bet nav zināms, kas tos ir veicis, nevar identificēt klientu un izslēgt kriminālo spēlētāju. Tā kā tās ir blokķēdes, kuras ir izvietotas daudzās un dažādās valstīs, jautājums ir arī par to, kurā vietā ir noziegums. Piemēram, līdzekļi ir nozagti, ieguldīti "bitcoin" kriptovalūtā, faktiski ir notikusi legalizācija – bet Latvijā vai citā valstī? Un – kas tādā gadījumā noziegumu izmeklēs? Tas neskar tikai "bitcoin", kuru ir apmēram 30% no visām kriptovalūtām. Pasaulē pašreiz ir vairāk nekā 1300 dažādu veidu.

Tiek uzskatīts, ka "bitcoin" kriptovalūtā līdzekļus uzglabā arī ar terorismu saistītas organizācijas.

Latvijas Bankas (LB) padomes loceklis Edvards Kušners norādīja, ka eirosistēmas centrālās bankas pašreiz salīdzinoši mierīgi skatās uz virtuālo valūtu no finanšu un makroekonomikas viedokļa, vērtējot, ka tas ir jauns process un samērā neliela mēroga. Paralēli notiek teorētiskas diskusijas par digitālo valūtu, kas būtu centrālo banku izlaista nauda.

Viņaprāt, pamatproblēma, kas rada riskus Latvijas sabiedrībai, ir nevis regulējuma, bet zināšanu trūkums. Latvijas Banka (LB) pašreiz strādā pie tā, lai iespējami daudz skaidrotu sabiedrībai un cilvēki saprastu, kas ir šis instruments.

LB uzskata, ka ļoti svarīgs būtu skaidrāks tiesiskais ietvars. "Socioloģiskais fenomens, kas ir pamatā virtuālo valūtu popularitātei, ir zināms anarhisms sabiedrībā, vēlme salauzt sistēmu, nostāties pret finanšu sistēmu, pret valsti, nodokļu maksāšanu. Jācenšas saglabāt valstiskumu. Un šim regulējumam ir jābūt tādam, lai, nelaužot piekļuvi jaunām tehnoloģijām, arī valsts varētu veiksmīgi funkcionēt."

Saeimas komisija jautājumā par kriptovalūtas regulējumu sadarbosies ar premjera Māra Kučinska izveidoto ekspertu darba grupu, kurai komija īpaši lūgs pievērst uzmanību kriptovalūtas definējumam nodokļu maksāšanas vajadzībām, tiesiskuma aspekta izvērtējumam, informācijas sniegšanas pienākumiem. Darba grupas ziņojums paredzēts jūlijā, tas būs pamats tiesiskā regulējuma izstrādei.

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS