AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
03. septembrī, 2014
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: E-vide
3
3

Par darījumiem ar virtuālo valūtu bitcoin un nodokļiem

Virtuālo valūtu arvien biežāk var izmantot kā maksāšanas līdzekli, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem mazumtirdzniecībā, restorānos un izklaides vietās. Par šiem darījumiem bieži netiek iekasēta komisijas maksa, un tajos nav iesaistītas bankas.

LV portāla infografika

Virtuālās valūtas bitcoin apskatos un vērtējumos Eiropas un Latvijas finanšu iestādes īpaši norāda uz riskiem patērētājiem, vienlaikus atzīstot, ka pašreiz šādiem darījumiem nav noteikts īpašs regulējums. Bitcoin simpatizējošie savukārt domu apmaiņā sajūsminās par izdevīgumu – šī “nauda” un darījumi nepakļaujas nodokļiem.
Internetā atrodamos rakstus nereti ilustrē bitcoin automāti, kādu Latvijā vēl nav, taču jau ir radusies interese par to uzstādīšanu. Valsts ieņēmumu dienests LV portālam izklāsta, kad darbības ar virtuālās valūtas bitcoin uzpirkšanu vai izplatīšanu ir uzskatāmas par komercdarbību un gūtais ienākums no šīs darbības ir apliekams ar nodokļiem.
īsumā
  • Darbības ar virtuālās valūtas bitcoin uzpirkšanu vai izplatīšanu ir uzskatāmas par komercdarbību un gūtais ienākums no šīs darbības ir apliekams ar nodokļiem.
  • Pēc ekonomiskās būtības darījumi ar virtuālo valūtu bitcoin ir uzskatāmi par pakalpojumu sniegšanu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē.
  • Ja darījumiem ar virtuālo valūtu bitcoin pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, t.i., Latvija, minētajiem darījumiem piemērojama nodokļa standartlikme 21% apmērā.

Gan interneta vietnēs, gan drukātajos medijos palaikam tiek publicētas ziņas par bitcoin jeb virtuālo valūtu. Arī LV portāls e-konsultāciju sadaļā ir saņēmis jautājumu no cilvēka, kurš vēlētos Latvijā uzstādīt pirmo bitcoin automātu, ar ko varēs iegādāties bitcoinus - ielikt naudu un saņemt bitcoinus savā datorā vai telefonā. Interesents zina teikt: Latvijā pašlaik nav nekādu ierobežojumu šim produktam, kas pašlaik Eiropā netiek pieskaitīts maksāšanas veidam, bet gan ir kā prece; tas arī netiek aplikts ar nodokļiem. "Vai ir nepieciešama kāda licence, uzstādot šo automātu? Automāts ir sertificēts un tiek lietots lielākajās pasaules pilsētās, un pieņem 600 valūtas," vēlējās noskaidrot jautātājs, piebilstot, ka Latvijas iestādes neko nezina par šo nākotnes maksājumu veidu, kas kļūst arvien populārāks un, izskatās, šeit uz palikšanu.

LV portāls noskaidroja vairāku iestāžu viedokli. To pauda gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ("Bitcoin jeb virtuālajai valūtai ne Latvijā, ne ES nav regulējuma"). Protams, tiem, kas lieto internetu "prastā" līmenī, virtuālās valūtas sensacionālā ēra vismaz pagaidām varētu iet secen, pat IT guru cits citu pamanās apsaukt par aplamībām bitcoin raksturojumos. Taču iestādes (gan Eiropas, gan Latvijas) ir saskatījušas riskus un brīdina par tiem lietotājus.

Kā jau iepriekš rakstīts, Latvijā fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic komercdarbību, kas ir saistīta ar bitcoin uzpirkšanu un izplatīšanu, netiek licencētas vai reģistrētas FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki. Līdz ar to FKTK neregulē un neuzrauga uzņēmumus, kas piedāvā bitcoin, un neizsniedz licenci šādas komercdarbības veikšanai vai nepiešķir atļauju bitcoin automātu uzstādīšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija tomēr vērš uzmanību, ka šāda rīcība varētu tikt uzskatīta par komercdarbību, kas definēta kā preces tirdzniecība. Tādēļ par jautājumiem, kas ir saistīti ar nodokļu piemērošanu bitcoin uzpirkšanai un izplatīšanai, būtu jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā, kas nodrošina nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu, norāda FKTK

Internetā ir atrodami un aplūkojami bitcoin automāti citās Eiropas Savienības valstīs. Tātad jautājums ir – vai Latvijā bitcoin automātu varētu uzstādīt, un vai patiešām šāda komercdarbība ir ārpus nodokļu sistēmas?

Valsts ieņēmumu dienests, atbildot uz jautājumu par bitcoin automātu, atbilstoši savai kompetencei sniedz šādu viedokli.

VID: par komercdarbību ar bitcoin, nodokļiem un bitcoin automātiem

Par bitcoin tirdzniecības aplikšanu ar nodokļiem

Komerclikuma 1.panta otrajā daļā noteikts, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Atbilstoši minētā likuma trešajai daļai saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 4.punktā noteikts, ka nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Nodokļa objekts un maksātāju loks noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmi arī reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kas ietur vai kam jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem.

Tātad konkrētajā situācijā darbības, kas saistītas ar virtuālās valūtas bitcoin uzpirkšanu vai izplatīšanu, ir uzskatāmas par komercdarbību un gūtais ienākums no šīs darbības ir apliekams ar nodokļiem.

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 2.panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā, 2. un 3.punktā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir iekšzemes uzņēmumi, ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk – nerezidenti), nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, savukārt minētā likuma 3.pants nosaka ar nodokli apliekamo objektu, nodokļa likmes un taksācijas periodu. Minētais likums nenosaka speciālu regulējumu, kas reglamentētu komercdarbību ar virtuālo valūtu bitcoin gūto ieņēmumu aplikšanu ar nodokli, tādējādi ir piemērojamas vispārējās likuma normas.

Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu bitcoin VID informē: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.pantā noteikts, ka ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

  1. preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;
  2. pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
  3. preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.

Savukārt saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 4.panta pirmā daļa).

Pēc ekonomiskās būtības darījumi ar virtuālo valūtu bitcoin ir uzskatāmi par pakalpojumu sniegšanu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē.

Lai noteiktu, kāda pievienotās vērtības nodokļa likme piemērojama sniegtajiem pakalpojumiem, nosaka pakalpojumu sniegšanas vietu.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmajai daļai, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

  1. pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;
  2. pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;
  3. pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

Savukārt, ja pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja, pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

  1. pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;
  2. pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;
  3. pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta otrā daļa).

Tādējādi, ja darījumiem ar virtuālo valūtu bitcoin pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, t.i., Latvija, minētajiem darījumiem piemērojama nodokļa standartlikme 21% apmērā.

"Ja izmantojat virtuālo valūtu, jums būtu jānoskaidro, vai jūsu valstī to neapliek ar nodokļiem."

Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas reglamentē maksāšanas līdzekļus vai maksājuma instrumentus Latvijā, virtuālā valūta bitcoin nav uzskatāma par likumīgu maksāšanas līdzekli vai par finanšu instrumentu.

Ņemot vērā minēto, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.punktā noteiktais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa darījumiem ar virtuālo valūtu bitcoin nav piemērojams.

Papildus informācijai VID norāda, ka mājaslapā ir publicēta Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā uzziņa par darījumiem ar virtuālo valūtu: www.vid.gov.lv  → Pievienotās vērtības nodoklis → Tiesību akti → VID uzziņas.

Par bitcoin automāta uzstādīšanas kārtību

Specializēto ierīču un iekārtu tehniskās prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" (turpmāk – MK 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.95) V nodaļā.

MK 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.95 50.punktā noteikts, ka specializētā ierīce vai iekārta (elektroniska ierīce vai iekārta) nodrošina atsevišķos saimnieciskās darbības veidos ar nodokļiem apliekamo darījumu, kā arī nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanu.

Tirdzniecības automāts ir specializētā ierīce vai iekārta. MK 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.95 52.un 54.punktā ir noteikts tirdzniecības automāta definējums un tā konkrētās tehniskās prasības.

Savukārt tirdzniecības automāta lietošanas kārtība, to lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumi, kā arī kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu reģistrēšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē (reģistrā) ir noteikta Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība".

Lai sāktu lietot jaunu tirdzniecības automāta modeli (modifikāciju), tas vispirms ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē (reģistrā) lietošanai atļauto kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (tai skaitā arī tirdzniecības automātu) modeļu (modifikāciju) sarakstā, ko var darīt tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts apkalpojošais dienests, un pēc tam tirdzniecības automātu var piereģistrēt lietošanai (t.i., darījumu un par to saņemtās samaksas reģistrēšanai saimnieciskajā darbībā) konkrētam nodokļu maksātājam.

Konkrētajā situācijā, ja bitcoin automāta tehniskais aprīkojums atbilst tirdzniecības automāta tehniskajām prasībām, to reģistrē VID.

Virtuālā valūta un nodokļi: pasaulē saredz apliekamus darījumus un ienākumus

LV portāls jau rakstīja, ka virtuālā valūta bitcoin procesā ir nedaudz vairāk par pieciem gadiem. Šogad medijos ir parādījušās ziņas par vairāku valdību iecerēm darījumus ar bitcoin aplikt ar nodokli. TVNET 2014.gada 10.martā rakstīja par Japānas valdības paziņojumu, ka digitālā valūta bitcoin nav uzskatāma par īstu valūtu un ka daļa darījumu ar to varētu tikt aplikta ar nodokli, tādējādi sperot pirmo soli bitcoin uzraudzības virzienā. Digitālajai valūtai varētu tikt piemēroti nodokļi, ja tā atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti ienākumu nodokļa likumā, uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā un pārdošanas nodokļa likumā, norādījusi Japānas valdība.

Arī ASV ieņēmumu dienests paziņojis, ka bitcoin un citas tā sauktās virtuālās valūtas tas uzskata par īpašumu, kas tādējādi ir apliekams ar attiecīgiem nodokļiem un arī jādeklarē nodokļu deklarācijās, atsaucoties uz "The Wall Street Journal", rakstīja "Delfi" (2014.gada 26.martā). Uz bitcoin tikšot attiecinātas tādas pašas prasības kā akcijām un citiem vērtspapīriem, tādējādi to īpašniekiem nāksies maksāt kapitāla pieauguma nodokli.  

Eiropas Banku iestāde (EBA) brīdinājumā patērētājiem par virtuālās valūtas riskiem

(2013.gada 12. decembrī) norāda arī uz iespējamajām nodokļu saistībām: "Jums būtu jāzina, ka virtuālās valūtas noguldījumus var aplikt ar nodokļiem, piemēram, ar pievienotās vērtības vai kapitāla pieauguma nodokli. Ja izmantojat virtuālo valūtu, jums būtu jānoskaidro, vai jūsu valstī to neapliek ar nodokļiem."

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI