Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) 2021. gads bija aktīvs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 29. martā, izvērtējot KNAB 2021. gada darbības rezultātus, šīgada prioritātes un darbības aktualitātes, teica KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.
KNAB sasniedzis iepriekš izvirzīto mērķi – iespējami konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus, lai tos nevarētu izmantot citu noziedzīgu nodarījumu plānošanā un īstenošanā, norādīts 2021. gada darbības pārskatā.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume kā 2022. gada prioritātes deputātiem akcentēja vairākus jautājumus. Viens no tiem ir KNAB stratēģijas izstrāde nākamajiem gadiem, korupcijas risku novērtēšanas metodoloģijas, kā arī jaunas ziņošanas platformas izveide. Birojs arī šogad plāno veikt korupcijas risku analīzi, balstoties uz KNAB rīcībā esošo informāciju, pamatojoties uz sabiedriskās domas pētījuma rezultātiem.
Korupcijas novēršanas jomā akcents šogad tiks likts finanšu sektoram, publiskajiem iepirkumiem, Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem.
Prettiesiska rīcība valsts un pašvaldību institūciju darbībā
2021. gadā saglabājusies iepriekšējo gadu tendence, ka visvairāk kriminālprocesu KNAB ierosina saistībā ar prettiesisku rīcību valsts un pašvaldību institūciju darbībā. Nemainīga tendence saglabājas attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sektorā, savukārt publisko iepirkumu jomā, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, ierosināto kriminālprocesu īpatsvars ir samazinājies uz pusi – pērn tie bijuši tikai trīs.
Pēdējos gados saglabājušies augsti riski saistībā ar valsts amatpersonu prettiesisku rīcību ar publiskas personas mantu vai finanšu līdzekļiem. Joprojām ir liels skaits kriminālprocesu, kas uzsākti pēc Finanšu izlūkošanas dienesta sniegtās informācijas saistībā ar ārvalstu amatpersonu noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2021. gadā ceturtā daļa (10 kriminālprocesi) KNAB uzsākto kriminālprocesu ir saistīti ar ārvalstu amatpersonu noziedzīgu darbību rezultātā iegūto līdzekļu legalizāciju, kuros uzturēti lūgumi atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu un to konfiscēt valsts labā.
Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ birojs pievērsa uzmanību arī medicīnas jomai un 2021. gadā ierosināja kriminālprocesu pret medicīnas darbiniekiem par fiktīvas vakcinācijas un testēšanas faktiem.
Kriminālvajāšanai nodotas 45 personas
Pārskata periodā visvairāk kriminālprocesu uzsākts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un kukuļdošana, noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā, dienesta viltojums, kukuļņemšana, neatļauta labuma pieņemšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un krāpšana.
2021. gadā kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūras iestādēm KNAB nosūtīja 27 kriminālprocesus, no kuriem trīs tika nosūtīti kriminālvajāšanai paātrinātā procesa kārtībā. Kriminālvajāšanai nodotas 45 fiziskas un piecas juridiskas personas. Tas ir pēdējos piecos gados lielākais kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu skaits.
Iepriekšējā gadā rosināts saukt pie kriminālatbildības vidēji divas personas katrā KNAB izmeklētajā kriminālprocesā, kas norāda uz to, ka koruptīva noziedzīga nodarījuma plānošanā un izdarīšanā bieži līdzdarbojas un iesaistās vairāk nekā viena persona, uzsvērts pārskatā.
Kriminālvajāšanu vairāk uzsāk pret juridiskām personām
Pēdējos gados strauji pieaudzis kriminālvajāšanai (piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai) nodoto juridisko personu skaits, kas liecina par to, ka koruptīvie darījumi, kurus realizē fiziskas personas, tiek veikti juridisko personu interesēs.
Pārskata periodā kriminālvajāšanas uzsākšanai biežāk nosūtīti tādi kriminālprocesi, kuros izmeklētas noziedzīgas darbības pašvaldību un valsts institūciju darbā un kuros pretlikumības visbiežāk īsteno valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonas.
Divos kriminālprocesos konstatētas koruptīvas darbības publisko iepirkumu jomā. Vienlaikus saglabājas tendence, ka KNAB, izmeklējot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, identificē gadījumus, kad personas bez noteiktās atļaujas uzglabā šaujamieročus vai munīciju, kā arī prettiesiski izmanto stratēģiskas nozīmes preces.
Aktuāla amatpersonu “piebarošana”
2021. gadā visvairāk personu rosināts saukt pie kriminālatbildības par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā krāpšana, kukuļdošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija u. c.
Pērn ar tiesas nolēmumiem par noziedzīgi iegūtu mantu atzīti finanšu līdzekļi gandrīz 5,6 miljonu eiro apmērā, un šie līdzekļi ir konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā. Vienlaikus pārskata periodā KNAB lietvedībā esošajos kriminālprocesos arestēti finanšu līdzekļi 8,81 miljona eiro apmērā.
Iepriekšējā gadā KNAB izmeklētajos un kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītajos kriminālprocesos novērsta iespējama materiālo zaudējumu radīšana publiskas personas institūcijām 0,80 miljonu eiro apmērā un kukuļu nodošana valsts amatpersonām 2,17 miljonu eiro apmērā.
Pārskata periodā arvien ir aktuāla valsts amatpersonu apdāvināšana jeb “piebarošana”, kad fiziskas personas cenšas netieši ietekmēt un nodrošināt valsts amatpersonu labvēlību.
Papildsodi piespriesti 11 personām
Pārskatā norādīts, ka viens KNAB ierosinātais kriminālprocess, kurš tika uzsākts 2020. gadā un nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 2021. gadā, pārskata periodā ir iztiesāts, valsts amatpersonai piemērojot 16 500 eiro naudas sodu ar papildsodu – tiesību atņemšanu ieņemt amatu valsts pārvaldē uz diviem gadiem. Kriminālprocesa virzība no uzsākšanas brīža, izmeklēšana, nodošana kriminālvajāšanai, nosūtīšana tiesai un iztiesāšana ilga nepilnu gadu.
2021. gadā iztiesāti 17 KNAB ierosinātie kriminālprocesi, kuros septiņas personas vienojās ar prokuroru par priekšrakstu par sodu, 12 personas tika notiesātas un septiņas personas – attaisnotas. Trim personām tika piespriests sods – piespiedu darbs, sešām personām piespriests naudas sods un 10 personām – brīvības atņemšana, no kurām četrām personām piespriesta reāla brīvības atņemšana.
Papildsodi piespriesti 11 personām, un piespriestais papildsods visbiežāk ir tiesību ierobežošana un tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus uz noteiktu laiku.
Pārskata perioda beigās 35 kriminālprocesi tiek izmeklēti KNAB, astoņi kriminālprocesi ir nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai un tiek izmeklēti prokuratūrā, savukārt 82 kriminālprocesi pret 193 personām – iztiesāti tiesās.
