Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: Iekšlietu ministrija
LV portāla infografika
Saskaņā ar ANO datiem cilvēku tirdzniecība ir pasaulē trešais lielākais organizētās noziedzības grupu ienākumu avots pēc narkotiku un ieroču kontrabandas. Pēdējos gados Latvijā strauji pieaug darbaspēka ekspluatācijas gadījumu skaits, tostarp gadījumi, kuros tiek ekspluatēti trešo valstu pilsoņi. Cilvēku tirdzniecības riskus palielina arī bēgļu krīze, kuru ir izraisījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pastiprinātu uzmanību cilvēktirdzniecības jautājumiem pievērsa 8. februārī notikušajā starptautiskajā seminārā, apspriežot cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju Latvijā.
Savukārt 24. martā FID ir publicējis stratēģiskās analīzes pētījumu “Cilvēku tirdzniecība un tās rezultātā iegūto līdzekļu legalizācija”, kurš veikts sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi, prokuratūru un FAST (Finance Against Slavery and Trafficking – Finanšu nozare pret verdzību un cilvēku tirdzniecību) – globālu iniciatīvu, kuru veido Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) politikas pētniecības universitātes centrs ar mērķi mobilizēt finanšu nozari pret mūsdienu verdzību un cilvēku tirdzniecību.
Pētījumā minēts, ka mūsdienu verdzības apstākļos pasaulē dzīvo aptuveni 40 miljoni cilvēku, un cilvēku tirdzniecības rezultātā katru gadu tiek iegūti noziedzīgie līdzekļi 150 miljardu dolāru apmērā. Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas ekspluatācija, kas galvenokārt tiek veikta, lai gūtu peļņu.
Arī Latvijas valdība Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2021.–2023. gadam, kas balstās uz četriem būtiskiem pamatnosacījumiem – novēršanu, aizsardzību, personu saukšanu pie atbildības un sadarbības veicināšanu – atzinusi, ka šī slēptā nozieguma ietekmēto cilvēku skaits strauji pieaug gan pasaules, gan valsts līmenī.
Saskaņā ar starptautisko 2018. gada globālās verdzības indeksu aptuveni 8000 Latvijas valstspiederīgo ir pakļauti modernajai verdzībai, un 24,61 Latvijas iedzīvotāji uz 100 iedzīvotājiem atrodas ievainojamības stāvoklī tikt pakļautiem modernajai verdzībai, norādīts plānā. Jēdziens “modernā verdzība” nav definēts starptautiskajos tiesību aktos, kuru prasības un nosacījumus īsteno Latvija, taču ar moderno verdzību apzīmē cilvēku tirdzniecību, piespiedu darbu, bērnu darbu un citas cilvēku tirdzniecības formas.
Krimināllikuma 154.1 pants definē, ka cilvēku tirdzniecība ir smags noziegums, par kuru soda ar brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem.
Atbilstoši pārskatam par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu Latvijā 2020. gadā Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, gan mērķa valsts, gan tranzīta valsts, gan arī valsts, kurā notiek cilvēku tirdzniecība valsts iekšienē, nešķērsojot robežas.
Līdz 2019. gadam cilvēku tirdzniecības gadījumi lielākoties tika identificēti ārvalstīs, bet 2020. un 2021. gadā vairums gadījumu identificēti iekšzemē, teikts pētījumā. Strauji pieaugošais iekšzemes gadījumu skaits varētu būt skaidrojams gan ar lielāku tiesībaizsardzības iestāžu un sabiedrības izpratni par cilvēku tirdzniecību, gan ar ekonomisko izaugsmi līdz 2020. gadam, Latviju padarot ne tikai par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, bet arī par cilvēku tirdzniecības mērķa valsti.
Laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam strauji (vidēji par 71% gadā) Latvijā audzis identificēto cilvēku tirdzniecības upuru, kuri cietuši no darbaspēka ekspluatācijas, skaits. Citi ekspluatācijas veidi iekļauj piespiedu fiktīvas laulības, piespiešanu izdarīt noziedzīgus nodarījumus, mājkalpību un citus ekspluatācijas veidus.
Arī Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas pārstāvji apliecina, ka šobrīd aktuāli ir kļuvuši darbaspēka ekspluatācijas gadījumi.
2020. un 2021. gadā visvairāk šādu gadījumu konstatēts lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā un būvniecībā.
VP atklāj, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ nedaudz mazinājušies “fiktīvo laulību” gadījumi ar trešo valstu pārstāvjiem (no Āzijas valstīm) un noziegumi saistībā ar seksuālo ekspluatāciju.
Ārvalstīs īstenotajos darbaspēka ekspluatācijas gadījumos, kuros Latvija ir upuru izcelsmes valsts, biežākās mērķa valstis laika periodā no 2017. gada līdz 2021. gadam ir Apvienotā Karaliste, Vācija un Spānija.
Darbaspēka ekspluatācijas gadījumos, kuros Latvija ir mērķa valsts, biežākās upuru izcelsmes valstis ir Tadžikistāna, Uzbekistāna un Indija, atsevišķos gadījumos identificēta arī Krievija un Ķīna, norādīts pētījumā.
Darbaspēku ekspluatācijas upuru izcelsmes valstīm raksturīgs zemāks vidējās un minimālās algas līmenis, kā arī vairums (85%) upuru nāk no bijušajām NVS valstīm. Darbaspēka ekspluatācija visbiežāk notiek zemas kvalifikācijas darbavietās.
Kopumā par cilvēku tirdzniecības riska valstīm (attiecībā uz iespējamajām upuru izcelsmes valstīm) uzskatāmas NVS valstis, Indija, kā arī citas valstis, kurās ienākumu līmenis ir ievērojami zemāks nekā Latvijā.
Pētījumā atzīts, ka atbilstoši Latvijas un starptautiskajam cilvēku tirdzniecības jēdzienam būtiska komponente ir upura ievainojamība. Latvijā identificētajos cilvēku tirdzniecības gadījumos upuriem konstatētie ievainojamības faktori ir sabojāta kredītvēsture, dažādas atkarības, valodas prasmju trūkums, upuri ir vecāka gadagājuma (pirmspensijas vai pensijas) cilvēki, bezpajumtnieki, upuri ir ar garīga rakstura traucējumiem.
Arī VP uzsver, ka upuri tiek ekspluatēti, izmantojot viņu atkarības no varmākām (draudi, viegla ievainojamība u. c.). Ne vienmēr upuris spēj atpazīt sevi kā cietušo no cilvēktirdzniecības. Valstī 2021. gadā par cietušajām kriminālprocesos atzītas 17 personas (15 vīrieši, pilngadīgi Latvijas pilsoņi, t. sk. viens ar invaliditāti, viena pilngadīga Latvijas pilsone un viens pilngadīgs Ķīnas pilsonis).
Lielākā daļa paverdzināto bija personas ar atkarībām un zemu socializācijas pakāpi, vienā gadījumā cilvēks bija ar invaliditāti, bet citā gadījumā – trešās valsts pilsonis, kuram bija problēmas ar komunikāciju Latvijā (valodas barjera, likumu nezināšana u. c.).
Saskaņā ar “Cilvēku tirdzniecības – Baltijas jūras reģiona apkopojuma ziņojumu” izplatītākais veids, kā pievilināt vai piespiest upurus iesaistīties cilvēku tirdzniecībā, ir tiešs kontakts ar upuri. Vervētāji bieži vien ir upura ģimenes locekļi, radinieki vai paziņas.
Cilvēki tiek pieņemti darbā arī ar interneta (sociālie mediji u. tml.) un darba sludinājumu starpniecību. Reti tiek izmantoti draudi, fiziska un emocionāla vardarbība, upuri bieži tiek maldināti un ar tiem manipulē. Noziedznieki ir Latvijas valstspiederīgie un galamērķa valsts pilsoņi, kuri darbojas organizētās grupās.
Darbaspēka ekspluatācijas gadījumu analīze laikposmā no 2017. līdz 2021. gadam ataino, ka šī cilvēku tirdzniecības daļa ir cieši saistīta ar ēnu ekonomiku. Visbiežāk uzņēmumos, kuros konstatēta darbaspēka ekspluatācija, ir dubultā grāmatvedība, darba samaksu maksā skaidrā naudā, bet noziedzīgās shēmas organizatori operē ar ievērojamiem skaidras naudas līdzekļiem, tostarp veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu integrāciju.
Uz jautājumu, kāds apjoms noziedzīgi iegūtu līdzekļu, paverdzinot cilvēkus, tiek apgrozīts Latvijā, VP atklāj šādus datus:
Medijos ievērojamākie darbaspēka ekspluatācijas gadījumi ir saistībā ar Daugavpils ķīniešu restorānu “Happy Panda”, pārtikas uzņēmumu “Adugs”.
VP atklāj, ka šobrīd vēl nav neviena notiesājoša gala sprieduma par personu paverdzināšanu darba ekspluatācijai Latvijā.
Pētījumā norādīts, ka saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā pastāv paaugstināti cilvēku tirdzniecības riski attiecībā uz patvērumu meklētājiem no karadarbības zonām šādās cilvēku tirdzniecības formās:
Minētos riskus pastiprina iespējama vervētāju aktivizēšanās, kuri, izmantojot situāciju Ukrainā un uz tās robežām, novājinātos iedzīvotājus un izmisumu, kā arī to centienus meklēt peļņu ārpus Ukrainas robežām, varētu meklēt iespējas ļaunprātīgi izmantot patvēruma meklētāju ievainojamību.
Pētījumā secināts, ka Latvijā ieceļojušie bēgļi sākotnēji, visticamāk, varēs pieņemt tikai mazkvalificētu darbu piedāvājumus, kas turklāt varētu būt nozarēs ar sezonālu raksturu un kas ilgstoši ir sūdzējušās par darbaspēka trūkumu, piemēram, lauksaimniecībā, ražas vākšanā u. tml. Minētais attiecināms arī uz celtniecību, kas jau Covid-19 ietekmē zaudēja darbaspēku, izjūt materiālu un energoresursu cenu pieaugumu, kas paaugstina ekspluatācijas riskus patvēruma meklētājiem no Ukrainas.
Uz cilvēku paverdzināšanas riskiem karadarbības dēļ ir norādījis arī Tiesībsargs Juris Jansons: “Kara krīzē tieši cilvēku milzīgā bezpalīdzība un ievainojamība ir būtiski riska faktori tikt pakļautam cilvēku tirdzniecībai. Latvijas valstij ir jāpievērš vislielākā uzmanība, lai jau preventīvi tiktu novērsti visi iespējamie riski cilvēku paverdzināšanā. Uzteicami, ka šobrīd policija ar savu klātbūtni pie punktiem, kuros visvairāk apgrozās Ukrainas bēgļi, veic preventīvus pasākumus, lai novērstu vervētāju noziedzīgos nodomus. Tāpat atbalsta centros Ukrainas bēgļiem tiek izsniegti bukleti, tostarp ukraiņu valodā, lai personas būtu informētas par galvenajiem punktiem cilvēku tirdzniecības gadījumu novēršanā.”
“Tomēr var pastāvēt pelēkā zona, kur Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieceļo pa sauszemi, netiek nogādāti uz atbalsta centriem, bet uz ekspluatācijas gala mērķi. Līdz ar to arī Valsts robežsardzei, cik vien tas ir iespējams, jāveic visi nepieciešamie pasākumi šādu gadījumu monitorēšanā,” uzsver Tiesībsargs.
Tomēr lielākie riski noteikti pastāv uz Ukrainas un Polijas, kā arī citu ar Ukrainas robežu šķērsojošo valstu robežām. Jau šobrīd tiek saņemtas ziņas, ka cilvēku tirgotāji var izlikties par nepilngadīgajiem bez likumisko pārstāvju pavadības, tādējādi upurus pārvedot pāri Ukrainas–Polijas robežai uz ekspluatācijas gala mērķi, atklāj Tiesībsargs.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
