Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Pixabay
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) un sankciju pārkāpšanas riskiem pakļauto darījumu apjoms publiskajā sektorā ir liels, un pārkāpumi var ietekmēt gan valsts reputāciju un ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, nespējot īstenot darījumus, secināts Valsts kontroles revīzijā “Vai publiskais sektors ir gatavs noteikt un novērst “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus?”. Tāpēc publiskajā sektorā nepieciešami vairāki pilnveidojumi, pie kuriem darbs jau ir sākts.
Revīzijas “Vai publiskais sektors ir gatavs noteikt un novērst “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus?” ievadā Valsts kontroles (VK) padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins raksta: “Mūsu mērķis ir atspoguļot pašreizējo valsts pārvaldes gatavības līmeni naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas risku novēršanai un savlaicīgi, pirms ir iestājušās vēl kādas negatīvas sekas, sniegt atbalstu valsts pārvaldei šī līmeņa paaugstināšanai.”
Prezentācijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 2. novembrī E. Korčagins uzsvēra, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana (NILLTPFN), kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošana jau vairākus gadus ir aktuāls jautājums Latvijā, un pamatā tas ir saistīts ar finanšu sektoru. Riskam saskarties ar NILLTPF shēmām vai sankcijām pakļautām personām ir pakļauts arī publiskais sektors.
Revīzijas laikā VK izvērtēja 18 pašvaldību, 13 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu iekšējās kontroles sistēmu, iespējas un praksi “naudas atmazgāšanas” un sankciju risku pārvaldībai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019. gadā publicēto pārnacionālo NILLTPF risku novērtējumu nelegāli iegūtu līdzekļu (NIL) potenciālie legalizētāji arvien vairāk pievērš uzmanību nefinanšu sektoram – ražotājiem, izplatītājiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem un dažādām nefinanšu institūcijām.
Pētījumi norāda, ka 20%—30% nelegāli iegūto ieņēmumu tiek legalizēti, izmantojot nefinanšu sektoru, tādēļ nefinanšu nozaru pakļautība riskam Eiropas Komisijas skatījumā uzskatāma par nozīmīgu. Turklāt gan NILLTPF, gan sankciju riski var būt savstarpēji saistīti, piemēram, piemēroto sankciju apiešanai var tikt veidoti čaulas uzņēmumi, slēpta informācija par pārskaitījumiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem.
Ievērojot lielo naudas līdzekļu apriti valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās, ir būtiski apzināties, ka naudas atmazgāšanas riski un riski sadarbībai ar starptautisko vai nacionālo sankciju sarakstos iekļautām personām ir vērā ņemami, revīzijā uzsver VK. Šo risku ignorēšana vai laicīga nenovēršana draud ne tikai ar iedragātu valsts pārvaldes reputāciju, bet var arī radīt zaudējumus valsts un pašvaldību budžetiem un apgrūtināt iedzīvotājiem būtisko valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanu.
Valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to iestādēm jau kopš 2008. gada 13. augusta ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) informāciju par katru aizdomīgu darījumu.
Savukārt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums ir saistošs ikvienai personai (gan juridiskai, gan fiziskai), paredzot pienākumu ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.
Revidenti identificēja, ka publiskā sektora darbībā pastāv vismaz piecas riska jomas, kurās pašvaldības, ministrijas un centrālās iestādes var potenciāli saskarties ar NILLTPF un sankciju regulējuma pārkāpumu iestāšanās riskiem:
Šajās jomās apgrozās ievērojams publisko līdzekļu apjoms – tikai revīzijas izlasē iekļautajās 18 pašvaldībās vien 2020. gadā publisko iepirkumu līgumu summa sasniedza 311 696 157 eiro, ārvalstu līgumu summa – 12 150 179 eiro, nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu summa – 11 706 020 eiro, bet darījumi ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) – 3 932 887 eiro.
NILLTPF un sankciju risku pārvaldības trūkumu ietekmi uz publisko sektoru VK revīzijas ziņojumā ilustrējusi vairākus gadījumus, ar kuriem Latvijas valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības ir saskārušās pēdējo gadu laikā:
Publiskajā sektorā nav vienotas izpratnes par NILLTPF risku pārvaldībai nepieciešamajiem pasākumiem un to detalizācijas līmeni. Tikai četras no 18 revīzijas izlasē iekļautajām pašvaldībām, kā arī tikai divas ministrijas un divas iestādes no 25 revīzijas izlasē iekļautajiem resoriem ir veikušas un dokumentējušas vismaz daļēju NILLTPF un/vai sankciju risku novērtējumu.
Līdzīga situācija vērojama attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām (IKS) NILLTPF un sankciju risku pārvaldībai – iekšējās kontroles sistēmas lielākajā daļā pašvaldību un iestāžu nav ieviestas, vai arī ir ieviesti tikai atsevišķi to elementi.
VK veiktais izvērtējums liecina par to, ka publiskajā sektorā, lai noteiktu un novērstu “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus, ir vērojamas šādas nepilnības:
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par NILLTPF un sankciju risku pārvaldību, nepieciešami publiskā sektora specifikai piemēroti atbalsta pasākumi, kas sniegtu praktiski piemērojamu informāciju par labo praksi un minimāli veicamo darbību kopumu risku pārvaldībā.
“Katrai iestādei nav vajadzīgs savs naudas atmazgāšanas speciālists, bet ir nepieciešams atbalsts,” akcentēja E. Korčagins.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka ar sankciju jautājumiem iestāde strādā ikdienā, citiem sniedz arī daudz konsultāciju. VK revīzijas ieteikumos ir ietverti trīs priekšlikumi, kas skar ministriju. Tie ir saistīti ar informatīvo materiālu sagatavošanu un publicēšanu kopā ar FID, izvērtējumu izstrādāt sankciju risku pārbaudēm unificētus rīkus un organizēt mācības publiskai pārvaldei Valsts administrācijas skolas ietvaros.
Ārlietu ministrija jau sākusi darbu pie šo priekšlikumu izpildes, īpašu uzmanību pievēršot apmācību jautājumiem, kas ir bijis tās fokuss pēdējos divus gadus. Mācības sāksies jau šomēnes un notiks arī nākamgad.
FID ir līdzdarbojies VK revīzijas ziņojuma izstrādē, Saeimas komisijā atzina dienesta priekšniece Ilze Znotiņa, piebilstot, ka šādi tiek iegūts jauns skatījums uz publisko sektoru.
“Darba gaitā esam runājuši par to, ka ir būtiski nodalīt divas lietas: sankciju jautājumus un NIL legalizācijas jautājumus,” deputātiem sacīja I. Znotiņa. “Iestādēs ir jābūt IKS. Nav pieļaujama situācija, ka kāds no atbildīgajiem darbiniekiem nav informēts par sankciju jautājumiem, un to apiešana ir nepieļaujama. Otrs jautājums – tur, kur valsts vai pašvaldības iestādes saņem naudu, nedrīkst būt tā, ka to rīcībā nonāk NIL.”
Kā piemēru viņa minēja Akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, kas tirgo apaļkokus. Summas, kas tiek iekasētas, ir ievērojamas, tāpēc ir rūpīgi jāvērtē, vai šī nauda ir vai nav noziedzīgi iegūta.
I. Znotiņa piekrita, ka jāveic publiskā sektora risku novērtējums, – FID veiks publiskā sektora draudu novērtējumu nākamā gada pirmajā pusgadā.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča pievienojās VK viedoklim par informācijas pieejamības un apmācību trūkumu publiskajam sektoram: “Par sankcijām ir pieejamas apmācības un ir iespējams konsultēties, bet ar NIL legalizācijas novēršanu situācija ir sarežģītāka. Ja tiek konstatēts, ka, iespējams, kādi darījumi ir aizdomīgi, – veidlapas un informācijas sniegšana par to ir komplicēta.”
Viņasprāt, būtu apsveicami, ja eksistētu apmācības, kas veicinātu pašvaldību darbinieku izglītošanos, kas saistīti ar NIL legalizācijas novēršanas regulējumu un sankciju jautājumiem. LPS labprāt sadarbotos ar VK un FID, lai sagatavotu pašvaldībām orientētu apmācības procesu.
K. Kinča: “Kamēr nesaprot, kas ir jādara, nevar izveidot IKS un uzraudzības mehānismus. Tie ir savstarpēji saistīti procesi.”
I. Znotiņa piekrita, ka pašvaldībām ir jāveido labāka izpratne par sankciju un naudas atmazgāšanas jautājumiem: “Viens no pirmajiem punktiem, ar kuru jāsāk, ir riska novērtējums. Svarīgākais – saprast risku, cik daudz naudas ienāk, cik daudz līgumu tiek slēgti.”
Lēmumprojekts, kurā dažādos termiņos konkrētām iestādēm ir jāievieš VK priekšlikumi, tika apstiprināts ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas visu klātesošo deputātu balsīm.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
