Trīs augsta riska līmeņa banku tirgus daļa pēc aktīvu apmēra 2020. gadā bija 7%, savukārt tirgus daļa pēc kredītu apgrozījuma – 4%. Vidēji augsta riska bankām, kuras ir septiņas, tirgus sadalījums attiecīgi ir 9% un 14%. Četrām finanšu iestādēm ar vidēji zema vai zema riska profilu tirgus daļa pēc aktīvu apmēra ir 84%, bet tirgus daļa pēc kredītu apgrozījuma – 82%.
FKTK uzsver, ka Latvijas finanšu sektorā samazinājies riska līmenis būtiskākajos segmentos – kredītiestādēs un maksājumu iestādēs. Visās bankās nodrošināta pārbaude par neklātienes identifikācijas prasību izpildi.
LV portāls jau rakstīja, ka FKTK 2020. gadā īpašu uzmanību veltīja uz risku izvērtējumu balstītās pieejas stiprināšanai, gan finanšu iestādēm piemērojot normatīvo aktu prasības, gan FKTK kā uzraudzības iestādei plānojot un veicot uzraudzības aktivitātes.
FKTK 2020. gadā bankās veica vienu horizontālo pārbaudi un 12 klātienes pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā un secināja, ka bankas ir veikušas būtiskus pasākumus iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanai. Pērn piemēroti trīs sodi 2,03 miljonu eiro apmērā.
2020. gada beigās, salīdzinot ar 2015. gadu, būtiski mainījusies depozītu struktūra Latvijas bankās. Pērn to veidoja 85% noguldījumu no Latvijas, bet pirms sešiem gadiem – 47%. 2020. gadā 12% noguldījumu bija no Eiropas Savienības valstīm (2015. gadā – 18%), 3% no NVS (9%) un 2% (26%) no pārējām valstīm.
Uzraudzības pasākumi un izpratnes veidošana
FKTK arī šogad turpina aktīvu darbu finanšu noziegumu novēršanas jomā, nodrošinot, lai Latvijas finanšu iestādes netiktu izmantotas naudas atmazgāšanai un citu neatļautu darbību finansēšanai.
2021. gadā FKTK turpina strādāt, lai stiprinātu uzraudzības kvalitāti un veicinātu vienotu tirgus dalībnieku izpratni par NILLTPFN prasību piemērošanu.
Uzraudzības kvalitātes stiprināšanai tiek veikti šādi pasākumi:
- pārbaužu pieejas maiņa un metodoloģijas pilnveide;
- darbinieku prasmju un zināšanu pilnveide;
- efektīva IT rīku izmantošana;
- “Baltics & Nordic” uzraudzības platformas attīstība;
- pieredzes apmaiņa ar citu valstu uzraugiem.
Savukārt, lai veicinātu vienotu tirgus dalībnieku izpratni par prasību piemērošanu, tiek pilnveidots normatīvais regulējums, sekmēts dialogs ar tirgus dalībniekiem un rīkoti dažādi informatīvi pasākumi.
