Jaunas rekomendācijas naudas atmazgāšanas novēršanai

Informatīvajā ziņojumā izklāstītas darbības, kas veiktas kopš 2018. gada 23. augusta, kad klajā nāca  “Moneyval” izstrādātais 5. kārtas novērtēšanas ziņojums par Latvijas NILLTF novēršanas sistēmas efektivitāti, kurā tika analizēti 11 efektivitātes rādītāji. Ziņojumā arī sniegtas rekomendācijas turpmākajām NILLTF apkarošanas darbībām, valdības sēdē skaidroja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

LV portāls jau rakstījis, ka no 11 efektivitātes rādītājiem divos – “Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai” – tika saņemts zems novērtējums, par maz efektīvu atzīstot rīcību divās jomās: patieso labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Līdz ar to Latvija no “Moneyval” saņēma daudzus ieteikumus – daļa rekomendāciju attiecās uz normatīvā regulējuma atbilstību, daļa – uz pašreizējās sistēmas efektivitāti.

Savukārt šīgada 22. janvārī publiskotajā “Moneyval” ziņojumā tika norādīts, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot NILLTF novēršanas sistēmu, bet mūsu valstij tiek saglabāts uzraudzības statuss. 20. februārī FATF nolēma Latviju neiekļaut tā saucamajā “pelēkajā sarakstā” un nepakļaut pastiprinātai uzraudzībai, atzīstot, ka ir izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.

Nākamā atskaite – 2021. gadā

“Darbs nekādā gadījumā nav pabeigts,” valdībā skaidroja I. Znotiņa. ““Moneyval” joprojām turpina pastiprināti uzraudzīt Latviju. Nākamā atskaite ir paredzēta 2021. gada vasaras plenārsēdē. Par ko atskaitīsimies? Īpaši jāuzsver, ka no 40 FATF rekomendācijām 33 vērtējums ir lielākoties atbilstošs (septiņas rekomendācijas ir pilnībā atbilstošas – red.). Par to atskaiti gaida “Moneyval” komisija, kura grib redzēt mūsu progresu arī saistībā ar šīm 33 rekomendācijām, vēlas izvērtēt, kas ir darīts ar normatīvajiem aktiem. Savukārt regulārais novērtējums par šo rekomendāciju efektivitātes ieviešanu varētu tikt veikts 2023. gadā.”

Latvija šobrīd ir iekļauta trijos Starptautiskā valūtas fonda vērtējumos, kas analizē naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) sistēmu, zināja teikt FID vadītāja. Viens no tiem ir ļoti būtisks, jo tiek vērtēta Ziemeļvalstu, arī Latvijas, AML sistēma. “Svarīgi, lai mēs netiktu padarīti par sava veida grēkāžiem citu valstu vidū,” tā I. Znotiņa.

Arī Eiropas Komisija 2021. gadā vērtēs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomu Latvijā. “Šim vērtējumam ir jāgatavojas ļoti nopietni, jo jautājumu loks būs daudz plašāks, nekā to analizēja “Moneyval” un FATF,” skaidroja FID pārstāve.

Šoruden gaidāms arī Apvienoto Nāciju Organizācijas novērtējums terorisma apkarošanas jomā.

Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pērn oktobrī norādīja, ka Latvijai ir nopietnas problēmas korupcijas un ar to saistītās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas novēršanas jomā.

“Ir daudz starptautisku organizāciju, kas vērtēs Latviju. Bet ir arī daudz vietējo jautājumu, kuros ir nepieciešams turpināt ārkārtīgi atbildīgu un galvenais, koordinētu darbu,” uzsvēra I. Znotiņa.

Priekšlikumi – līdz 5. maijam

Informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Republikas delegācijas uzdevumu izpildi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejā un Finanšu darījumu darba grupā” no 11 efektivitātes virzieniem ieteikumi sniegti desmit virzienos. Piemēram, piektajā rīcības virzienā – juridiskās personas un veidojumi – ieteikts nodrošināt, ka nevalstiskās organizācijas Uzņēmumu reģistrā reģistrē darbības veidu.

Savukārt astotajā rīcības virzienā – konfiskācija – ieteikti divi pasākumi:

• nodrošināt jauno normatīvo aktu un jaunās prakses darbību, kā arī uzsākto procesu pabeigšanu;
• izstrādāt sistēmu, kas sniegtu atbilstošu statistiku par arestiem un īpašuma konfiskāciju, iedalot pēc predikatīvajiem nodarījumiem, līdzekļu apjoma un īpašuma konfiskācijas veida/būtības.

Pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā sniegtajām rekomendācijām, Ārlietu ministrija, FID, Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija līdz šī gada 5. maijam izstrādās un iesniegs Iekšlietu ministrijā priekšlikumus grozījumiem ar Ministru kabineta 2019. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 653 apstiprinātajā “Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”. Savukārt Iekšlietu ministrija līdz 1. jūnijam apkopos priekšlikumus grozījumiem plānā un iesniegs tos MK.

“Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” sākotnēji bija ierobežotas pieejamības informācija, taču tagad šis plāns ir publiskots. Tas izstrādāts, lai turpinātu ieviest pasākumus atbilstoši saņemtajiem starptautisko organizāciju ieteikumiem, kas ietverti “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas ziņojumā par Latvijas NILLTF novēršanas sistēmas efektivitāti, kurā tika analizēti 11 efektivitātes rādītāji.