E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32491
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Mājoklis
2
2

Ja atkritumu nojumes izveidošana izrādās dārgāka, nekā sākumā plānots

J
jautā:
22. aprīlī, 2024
Anita

Labdien! Situācija ir šāda: mēs dzīvojam daudzdzīvokļu namā, mums ir nodibināta sava biedrība. Kopsapulcē tika pieņemts lēmums par jaunas atkritumu nojumes izveidošanu, norunātas aptuvenās izmaksas: 70008000 eiro. Informācija tika iesūtīta kopējā mājas “čatā”. Aptuveni pēc sešiem mēnešiem iedzīvotājiem tika izrakstīts rēķins par kopējām izmaksām 11 000 eiro apmērā. 1. Vai biedrības vadībai nevajadzēja brīdināt iedzīvotājus par lielākām izmaksām? 2. Šobrīd kopējā summa tiek sadalīta uz visiem dzīvokļiem vienādi. Vai nebūtu pareizi dalīt izmaksas atkarībā no dzīvokļa platības? 3. Es kā šīs mājas iedzīvotājs pieprasīju informāciju par visām izmaksām, kas veido kopējo summu, kā arī nosūtīju lūgumu uzrādīt mājas uzkrājuma fondu, iesūtīju biedrībai iesniegumu ar elektronisko parakstu, atbildi neviens nesniedz. Kā var no biedrības vadības iegūt pieprasīto informāciju? 4. Vai, pamatojoties uz nepilnīgu informācijas sniegšanu, es varu atteikties veikt maksājumu? Paldies! 

A
atbild:
26. aprīlī, 2024
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Ieva Keterliņa, zvērināta advokāte

Lai pilnvērtīgi sniegtu atbildi uz jautājumiem, būtu nepieciešams izvērtēt dzīvojamās mājas īpašnieku kopības pieņemto lēmumu un pārvaldīšanas līgumu. Parasti gadījumos, kad tiek veikti kādi uzlabojumi dzīvojamajai mājai, kā šajā gadījumā – atkritumu novietnes izveidošana –, tiek sagatavota tāme par aptuvenajām izmaksām. Protams, ka izmaksu apmērs var mainīties atkarībā no tā, vai pakalpojuma sniedzējam darbu izpildes laikā ir bijuši kādi šķēršļi. Reizēm ir tieši pretēji – izmaksu apmērs var būt arī mazāks, jo kāds no paredzētajiem darbiem nav bijis nepieciešams. Konkrētajā gadījumā būtu jāvērtē, kas tieši ir radījis aptuveni 3000 eiro sadārdzinājumu, ja kopējās izmaksas bija 11 000 eiro. 

Atkritumu novietnes izveidošana nebūtu uzskatāma par ārpuskārtas remontdarbu, līdz ar to dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem bija jāpieņem lēmums arī par to, no kādiem līdzekļiem tiks finansēta atkritumu novietnes izveidošana. Parasti, ja dzīvojamās mājas uzkrājumu fondā nav pietiekami finanšu līdzekļi, lai veiktu kādu uzlabojumu, tad atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrajai daļai tiek pieņemts lēmums par papildu iemaksām uzkrājumu fondā konkrētam mērķim (šajā gadījumā – atkritumu novietnes izveidošanai). 

Konkrētajā gadījumā nav skaidri saprotams tiesiskais pamats rēķinā iekļautajām izmaksām. Visticamāk, tāds ir bijis dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. 

  1. Normatīvais regulējums tieši neparedz pārvaldnieka pienākumu brīdināt dzīvokļu īpašniekus gadījumos, ja plānoto veicamo darbu izmaksu apmērs ir mainījies, bet īpašnieki jau ir apstiprinājuši konkrētos plānotos darbus un to izmaksas. Kā jau minēju iepriekš, tad parasti lēmumā tiek paredzēts plānoto darbu finansējuma avots, apstiprinātas to aptuvenās izmaksas, kā arī rīcība gadījumos, kad rodas finansējuma pārpalikums vai iztrūkums. Minētais izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta noteikumiem, jo dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu un to izmaksas. Līdz ar to konkrētajā gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums to neparedz, tad jautājums par 3000 eiro sadārdzinājumu varētu būt aktuāls.
  2. Konkrēto izmaksu apmērs būtu dalāms atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajam, tas ir, atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Tā kā Dzīvokļa īpašuma likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka “dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību”, tad apstiprināms, ka izmaksas sadalāmas atbilstoši katra īpašnieka īpašumā esošajai dzīvokļa kopējai platībai (2015. gada 9. novembra Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC–160/2015). 
  3. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15. panta otrā daļa paredz, ka “pārvaldnieka pienākums ir vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam par šajā likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu”. Papildus vēršu uzmanību, ka saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta otrajā daļā noteikto “pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī – pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma – par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu”. No minētajām tiesību normām izriet pienākums sniegt īpašnieka pieprasīto informāciju. Turklāt uzkrājumu fonda izlietojuma pārskatiem jābūt mājas lietā, ar ko dzīvokļa īpašnieks var iepazīties arī klātienē – pie pārvaldnieka. Tā kā normatīvais regulējums neparedz sankcijas pārvaldniekam par pienākumu neizpildi, tad šajā gadījumā ir piemērojams Civillikums, kā arī iespējams, ka sankcijas ir ietvertas noslēgtajā pārvaldīšanas līgumā. Proti, dzīvokļa īpašnieks var vērsties tiesā ar prasījumu pret pārvaldnieku par normatīvajos tiesību aktos noteikto pienākumu piespiedu izpildi. 
  4. Dzīvokļa īpašnieks var iebilst pret pienākumu veikt maksājumu, tomēr konkrētajā situācijā būtu detalizētāk jāvērtē rēķinos iekļautās pozīcijas pamatojums. Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir apstiprinājusi darbu veikšanu neatkarīgi no faktiskajām izmaksām (apstiprinot aptuvenās izmaksas), tad ir saistošs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktais –“uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu”. Ja biedrība ir finansējusi darbu izpildi, tad tai ir radušies zaudējumi, ko īpašniekiem ir pienākums apmaksāt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmo daļu.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 129 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas