NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. janvārī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
10
10

Naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumi gaida uz valsts budžetu

LV portāla infografika; Avots: Iekšlietu ministrija

Pilnīgi visi naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumi ir apdraudēti, ja savlaicīgi netiks pieņemts 2019. gada budžets, jo tad atbildīgās institūcijas nevarēs izpildīt konkrētus uzdevumus un tām nebūs vajadzīgās kapacitātes. Turklāt pirmie ziņojumi Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejai “Moneyval” Latvijai jāsniedz jau šogad augustā.

īsumā
  • Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim tiks koriģēts, jo uz tā pieņemšanas brīdi institūcijām nebija pilnīgas informācijas.
  • No ārvalstu partneriem saņemtas indikācijas, ka “ABLV Bank” likvidācijas jautājums būs izšķirošais, lai lemtu par Latvijas iespējamo nokļūšanu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
  • Īpaša uzmanība tiks pievērsta juridisko personu patiesā labuma guvēju noskaidrošanai un informācijas apmaiņai starp iestādēm.

Ar šādu atskaites ziņojuma esenci vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē nāca klajā Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja Ilze Znotiņa, vērtējot, kā tiek pildīti uzdevumi, kas noteikti pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim.

Problēmas, kas varētu rasties naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu jomā saistībā ar pašreizējo tehnisko jeb pagaidu budžetu, uzsvēra arī uz komisijas sēdi uzaicinātie Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvji.

Par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu īstenošanu atbild dažādas valsts institūcijas un ministrijas.

Vissvarīgākais – “ABLV Bank” likvidācija

LV portāls jau rakstīja, ka pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim izvirzītas piecas galvenās prioritātes. Minētais plāns pieņemts, ņemot vērā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 23. augusta ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti. Plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar visiem (11) “Moneyval” ziņojuma efektivitātes rādītājiem. Ziņojuma rekomendācijas Latvijai jāievieš līdz šī gada beigām.

Plāns, kas valdībā tika pieņemts pērn 25. septembrī, tiks koriģēts, jo tobrīd institūcijām nebija pilnīgas informācijas, Saeimas komisijas sēdē skaidroja Kontroles dienesta vadītāja. Tiks saīsināts arī atsevišķu uzdevumu izpildei atvēlētais laiks. Visticamāk, no visu pasākumu plāna tiks veidots prioritāro uzdevumu klāsts. Vissvarīgākais plāna pasākums ir “ABLV Bank” likvidācija, akcentēja I. Znotiņa.

Arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka no ārvalstu partneriem saņemtas indikācijas, ka “ABLV Bank” likvidācijas jautājums būs izšķirošais, lai lemtu par Latvijas iespējamo nokļūšanu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Ierēdne atzīmēja, ka galvenā problēma nav likumdošana, izaicinājums ir praktiskā uzraudzība un izmeklēšanas darbs. “Ir skaidrs: ja neuzlabosim efektivitātes rādītājus, tad, visticamāk, Latvija nokļūs pastiprinātā uzraudzībā, kas nozīmētu negatīvas sekas Latvijas ekonomikai, investīciju tirgum, finanšu sektoram un reputācijai. Tādēļ Latvijas turpmākai attīstībai šis jautājums ir absolūti prioritārs.”

Pārējie prioritārie plāna pasākumi būs saistīti ar terorisma finansēšanas izmeklēšanas efektivitāti, nacionālo risku novērtējumu un juridisko personu jautājumiem.

“Visi pasākumi ir uzsākti, daļa arī pabeigta, bet esam vēl ceļa sākumā,” norādīja Kontroles dienesta vadītāja. Lai efektīvi veiktu uzticētos pienākumus, Kontroles dienestam plānots palielināt atalgojumu, kā arī tiks veidotas papildu 16 štata vietas.

Top jauns riska novērtējums

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa uzsvēra, ka ministrija ir atbildīga par plāna trīs rīcības virzieniem. Līdz augustam tiks izstrādāts jauns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums.

Lai koordinētu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim, ir izveidota Finanšu sektora attīstības padome, kuru vada Ministru prezidents un kas sanāk ne retāk kā reizi mēnesī. Iespējams, tā varētu tikt sasaukta arī slēgtā forumā, tikai piedaloties valsts institūcijām, kā arī mainīts padomes sastāvs – par to tuvākajā laikā lems valdība.

Otra koordinējošā institūcija ir Kontroles dienestā izveidotā konsultatīvā padome.

Īpaša uzmanība patiesā labuma guvējiem

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina komisiju informēja, ka ministrija ir atbildīga par četriem plānā ietvertiem rīcības virzieniem. Viens no tiem ir starptautiskā sadarbība. Šajā jomā Latvija ir saņēmusi augstu novērtējumu, jo darbs balstīts uz sekmīgu tiesībsargājošo iestāžu starptautisko sadarbību. Uzlabojama būtu citu uzraugošo institūciju, kas darbojas ārpus tiesībsargājošajām iestādēm, starptautiskā sadarbība, kas arī šogad tiks darīts.  

Ja neuzlabosim efektivitātes rādītājus, tad, visticamāk, Latvija nokļūs pastiprinātā uzraudzībā, kas nozīmētu negatīvas sekas Latvijas ekonomikai, investīciju tirgum, finanšu sektoram un reputācijai.

L. Medina skaidroja, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta juridisko personu patiesā labuma guvēju noskaidrošanai un informācijas apmaiņai starp iestādēm. Tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra (UR) darbu, ar iestādes informācijas sistēmas modernizāciju, izstrādājot riskos balstītu pieeju UR attiecībā uz patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi. Līdz ar tehnisko budžetu nav pieejami papildu finanšu resursi modernizācijas pabeigšanai, uzsvēra TM pārstāve.

LV portāls publikācijā “Cīņa pret naudas atmazgāšanu ir valsts drošības jautājums” jau rakstīja, ka “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, par mazefektīvu atzīstot rīcību divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Tāpēc Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā.

Lai būtu konkrētas kriminālizmeklēšanas

Otrs būtisks jautājums, ar ko nodarbojas UR, ir neaktīvo komercsabiedrību izslēgšana no Komercreģistra, jo pastāv risks to izmantošanai noziedzīgos nodarījumos. Patlaban izslēgtas 15 000 firmas, bet līdz janvāra beigām tiks izslēgtas vēl 7000 kompānijas.

Divi pārējie TM pārziņā esošie rīcības virzieni ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija.

“Vasaras beigās “Moneyval” nevērtēs likumus. Tiks vērtēts, cik efektīvi iestādes un uzraugi ir veikuši savus pienākumus,” teica L. Medina. “Mērķis ir tikai viens – lai būtu konkrētas kriminālizmeklēšanas, konkrēti konfiscēti līdzekļi. Likumdošanas kvalitāte ir atzīta par pietiekamu, bet ir vajadzīga praktiskā darbība, kas attiecas uz tiesvedības procesa garumu, izmeklēšanas kvalitāti un piemērotajām sankcijām.”

Arests 95 miljoniem eiro

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka ministrija ir atbildīga par terorisma novēršanas pasākumiem.

Pērn Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) cīņa, apkarojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bijusi sekmīga. Pēc Krimināllikuma 195. panta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija” uzsākti 90 kriminālprocesi; kriminālvajāšanai nodots 21 kriminālprocess.

ENAP no Kontroles dienesta saņēmusi 190 ziņojumus (2017. gadā – 167 ziņojumi) par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar iespējamām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībām.

Kopumā ENAP 2018. gadā uzlikusi arestu naudas līdzekļiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju 95 561 556 eiro apmērā. Līdzekļi, kas atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir 5 063 817 eiro, t.sk. 4 547 499 eiro ir ieskaitīti valsts budžetā, bet 516 318 eiro atdoti īpašniekiem.

ENAP šogad plānots nodrošināt ar piecām jaunām štata vietām, bet to izveide kavējas pagaidu budžeta dēļ.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU