Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Iekšlietu ministrija
Pilnīgi visi naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumi ir apdraudēti, ja savlaicīgi netiks pieņemts 2019. gada budžets, jo tad atbildīgās institūcijas nevarēs izpildīt konkrētus uzdevumus un tām nebūs vajadzīgās kapacitātes. Turklāt pirmie ziņojumi Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejai “Moneyval” Latvijai jāsniedz jau šogad augustā.
Ar šādu atskaites ziņojuma esenci vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē nāca klajā Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja Ilze Znotiņa, vērtējot, kā tiek pildīti uzdevumi, kas noteikti pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim.
Problēmas, kas varētu rasties naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu jomā saistībā ar pašreizējo tehnisko jeb pagaidu budžetu, uzsvēra arī uz komisijas sēdi uzaicinātie Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvji.
Par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu īstenošanu atbild dažādas valsts institūcijas un ministrijas.
LV portāls jau rakstīja, ka pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim izvirzītas piecas galvenās prioritātes. Minētais plāns pieņemts, ņemot vērā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 23. augusta ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti. Plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar visiem (11) “Moneyval” ziņojuma efektivitātes rādītājiem. Ziņojuma rekomendācijas Latvijai jāievieš līdz šī gada beigām.
Plāns, kas valdībā tika pieņemts pērn 25. septembrī, tiks koriģēts, jo tobrīd institūcijām nebija pilnīgas informācijas, Saeimas komisijas sēdē skaidroja Kontroles dienesta vadītāja. Tiks saīsināts arī atsevišķu uzdevumu izpildei atvēlētais laiks. Visticamāk, no visu pasākumu plāna tiks veidots prioritāro uzdevumu klāsts. Vissvarīgākais plāna pasākums ir “ABLV Bank” likvidācija, akcentēja I. Znotiņa.
Arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka no ārvalstu partneriem saņemtas indikācijas, ka “ABLV Bank” likvidācijas jautājums būs izšķirošais, lai lemtu par Latvijas iespējamo nokļūšanu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Ierēdne atzīmēja, ka galvenā problēma nav likumdošana, izaicinājums ir praktiskā uzraudzība un izmeklēšanas darbs. “Ir skaidrs: ja neuzlabosim efektivitātes rādītājus, tad, visticamāk, Latvija nokļūs pastiprinātā uzraudzībā, kas nozīmētu negatīvas sekas Latvijas ekonomikai, investīciju tirgum, finanšu sektoram un reputācijai. Tādēļ Latvijas turpmākai attīstībai šis jautājums ir absolūti prioritārs.”
Pārējie prioritārie plāna pasākumi būs saistīti ar terorisma finansēšanas izmeklēšanas efektivitāti, nacionālo risku novērtējumu un juridisko personu jautājumiem.
“Visi pasākumi ir uzsākti, daļa arī pabeigta, bet esam vēl ceļa sākumā,” norādīja Kontroles dienesta vadītāja. Lai efektīvi veiktu uzticētos pienākumus, Kontroles dienestam plānots palielināt atalgojumu, kā arī tiks veidotas papildu 16 štata vietas.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa uzsvēra, ka ministrija ir atbildīga par plāna trīs rīcības virzieniem. Līdz augustam tiks izstrādāts jauns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums.
Lai koordinētu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim, ir izveidota Finanšu sektora attīstības padome, kuru vada Ministru prezidents un kas sanāk ne retāk kā reizi mēnesī. Iespējams, tā varētu tikt sasaukta arī slēgtā forumā, tikai piedaloties valsts institūcijām, kā arī mainīts padomes sastāvs – par to tuvākajā laikā lems valdība.
Otra koordinējošā institūcija ir Kontroles dienestā izveidotā konsultatīvā padome.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina komisiju informēja, ka ministrija ir atbildīga par četriem plānā ietvertiem rīcības virzieniem. Viens no tiem ir starptautiskā sadarbība. Šajā jomā Latvija ir saņēmusi augstu novērtējumu, jo darbs balstīts uz sekmīgu tiesībsargājošo iestāžu starptautisko sadarbību. Uzlabojama būtu citu uzraugošo institūciju, kas darbojas ārpus tiesībsargājošajām iestādēm, starptautiskā sadarbība, kas arī šogad tiks darīts.
Ja neuzlabosim efektivitātes rādītājus, tad, visticamāk, Latvija nokļūs pastiprinātā uzraudzībā, kas nozīmētu negatīvas sekas Latvijas ekonomikai, investīciju tirgum, finanšu sektoram un reputācijai.
L. Medina skaidroja, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta juridisko personu patiesā labuma guvēju noskaidrošanai un informācijas apmaiņai starp iestādēm. Tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra (UR) darbu, ar iestādes informācijas sistēmas modernizāciju, izstrādājot riskos balstītu pieeju UR attiecībā uz patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi. Līdz ar tehnisko budžetu nav pieejami papildu finanšu resursi modernizācijas pabeigšanai, uzsvēra TM pārstāve.
LV portāls publikācijā “Cīņa pret naudas atmazgāšanu ir valsts drošības jautājums” jau rakstīja, ka “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, par mazefektīvu atzīstot rīcību divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Tāpēc Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā.
Otrs būtisks jautājums, ar ko nodarbojas UR, ir neaktīvo komercsabiedrību izslēgšana no Komercreģistra, jo pastāv risks to izmantošanai noziedzīgos nodarījumos. Patlaban izslēgtas 15 000 firmas, bet līdz janvāra beigām tiks izslēgtas vēl 7000 kompānijas.
Divi pārējie TM pārziņā esošie rīcības virzieni ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija.
“Vasaras beigās “Moneyval” nevērtēs likumus. Tiks vērtēts, cik efektīvi iestādes un uzraugi ir veikuši savus pienākumus,” teica L. Medina. “Mērķis ir tikai viens – lai būtu konkrētas kriminālizmeklēšanas, konkrēti konfiscēti līdzekļi. Likumdošanas kvalitāte ir atzīta par pietiekamu, bet ir vajadzīga praktiskā darbība, kas attiecas uz tiesvedības procesa garumu, izmeklēšanas kvalitāti un piemērotajām sankcijām.”
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka ministrija ir atbildīga par terorisma novēršanas pasākumiem.
Pērn Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) cīņa, apkarojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bijusi sekmīga. Pēc Krimināllikuma 195. panta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija” uzsākti 90 kriminālprocesi; kriminālvajāšanai nodots 21 kriminālprocess.
ENAP no Kontroles dienesta saņēmusi 190 ziņojumus (2017. gadā – 167 ziņojumi) par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar iespējamām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībām.
Kopumā ENAP 2018. gadā uzlikusi arestu naudas līdzekļiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju 95 561 556 eiro apmērā. Līdzekļi, kas atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir 5 063 817 eiro, t.sk. 4 547 499 eiro ir ieskaitīti valsts budžetā, bet 516 318 eiro atdoti īpašniekiem.
ENAP šogad plānots nodrošināt ar piecām jaunām štata vietām, bet to izveide kavējas pagaidu budžeta dēļ.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
