Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jau kopš bērnības mani pavada reklāmas no pārtikas veikaliem sakarā ar atlaidēm. Šādas reklāmas FM frekvencē, TV un visai bieži parādās arī internetā. Vēršu uzmanību uz to, ka pieredze rāda: 15% atlaide desai (arī riekstiem, maizei, pienam, dārzeņiem, bet ne tikai) garantē, ka tie ir atkritumi. Turklāt atlaides “grīda” pārtikas veikalos ir 8%, savukārt “griesti” ir šokējoši. Lieki piebilst, ka šīs reklāmas ir tik ļoti uzmācīgas, ka es vispār nezinu, kādi TV kanāli šobrīd tiek pārraidīti pa TV kasti. Līdzīga situācija ir arī ar FM zināšanām. Esmu daudz domājis un meklējis internetā informāciju, ko darīt, ja visā valstī nepārtraukti ir lielas atlaides. Tāpēc tagad uzdošu jautājumu jums kā juristam. Vai pārtikas nozare mūsu valstī vispār tiek regulēta? Kāda ir nacionālā pārtikas departamenta loma (oficiāli to sauc par PVD)? Vai 15% atlaide pārtikai (vienīgi augļiem ir raksturīga zaļā papuve, līdz ar to tos daļēji bojātus uzturā lietot nav bīstami veselībai) ir attaisnojams, lai PVD pievērtu acis uz 22 gadus senu problēmu? Ko vispār par to arī paši atlaižu politikas autori? Kāda ir tā ētiskā nozīme? Cik es pats saprotu, par to būtu jāpiemēro kriminālatbildība par veselības kaitējuma nodarīšanu ar viltu: pamatojoties vai nu uz materiālo situāciju (pilsētās), vai sortimenta apjomu (reģionos). Starp citu, šis fakts sekmē arī atkritumu krīzi visā pasaulē. Jau šobrīd viens miljards pasaules iedzīvotāju uzdod sev jautājumu: vai šodien pusdienās būs ko likt uz šķīvja?
Pārtikas nozari Latvijā reglamentē vairāki Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti. Svarīgākie no tiem ir šie: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris ), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) Nr.2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem; Pārtikas aprites uzraudzības likums u. c., kā arī vairāki specifiski normatīvie akti.
Sīkāk ar pārtikas aprites normatīvajiem aktiem varat iepazīties šeit.
Pārtikas nozares normatīvo aktu mērķis ir aizsargāt patērētāju un viņa veselību, nodrošinot patērētāju ar nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku, kā arī marķējumā sniedzot informāciju par pārtikas produktiem. Minēto prasību ievērošanu pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles ietvaros Latvijā veic Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD). PVD funkcijas ir noteiktas Pārtikas aprites uzraudzības likumā, konkrēti 21. pantā.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs paskaidro: ja ir izsludināta preču izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides, precei ir skaidri jābūt norādītai tās sākotnējai/pamata cenai un cenai pēc tās pazemināšanas. Nepietiek ar veikala skatlogā vai tirdzniecības vietā norādītu informāciju, ka cenu atlaide ir līdz 50% vai arī no 30% līdz 50%. Patērētājiem ir jāredz abas cenas katrai konkrētajai precei, kurai tiek piemērota atlaide. Līdz ar to katrai precei ir jābūt norādītai gan cenai pirms atlaides, gan cenai pēc noteiktās atlaides.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
