Saskaņā ar Medību likuma regulējumu (1. pants 9. punkts) medību tiesības ir tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemesgabalā medīt, ievērojot šajā likumā un medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai. 

Minēto turpina likuma 3. panta trešās daļas 3. punkts, kas noteic, ka medīt aizliegts vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona. 

Attiecīgi biedrības biedriem ir iespēja medīt biedrībai piederošajās medību platībās, ja viņiem ir valdes izdots rakstveida pilnvarojums un medību tiesības nav nodotas tālāk. Bet jāpievērš uzmanība, ka stirnas un mežacūkas (atšķirībā no citiem nelimitēti medījamiem dzīvniekiem) drīkst medīt tikai reģistrētā medību iecirknī. To nosaka likuma 19. pants. 

Šādā gadījumā jāņem vērā, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs [pats] ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam ar medību tiesību nodošanas līgumu, kurā atrunātas pušu tiesības un pienākumi postījumu novēršanai. Pieredze liecina, ka platībās, kurās netiek medīti visu medījamo sugu dzīvnieki, ar laiku var pieaugt postījumi, ko nodarījuši tieši to sugu dzīvnieki, kurus konkrētajās platībās medīt nedrīkst.