Atpūtas braucienā (nav saistīts ar zvejošanu) ar laivu (smailīti) pa publisku upi, īslaicīgi piestājot krastā, radās neliels konflikts ar zemes privātīpašnieku, kas apgalvoja, ka bez saskaņošanas upes krasta tauvas joslā nedrīkst izkāpt. Saskaņojums esot jāpieprasa priekšlaicīgi un telefoniski. Lasot gan Zvejniecības likumu, gan Makšķerēšanas noteikumus, tiešām ir minēts, ka:
“(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:
1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana.”
Šeit gan rodas pretruna, jo atpūtas brauciens nav zvejošana, bet kuģošana. Ir grūti iztēloties, kā iespējama upes izmantošana kuģošanai, ja katrā vietā, kur izkāpj no laivas, ir jānoskaidro tauvas joslas īpašnieks un ar viņu izkāpšana jāsaskaņo. Turklāt laiva nevar piestāt tauvas joslā, jo atrodas ūdenī, piestājot un izkāpjot krastā, persona kļūst par kājāmgājēju. Tai pašā laikā, piemēram, SUP dēlis nav laiva un var piestāt. Arī laivojot var būt nepieciešamība no laivas izkāpt un to apnest apkārt šķērslim (kokam), kas aizšķērso upi, un diez vai zemes īpašnieki nāks to saskaņot. Tāpat privāto HES apbraukšana ir saistīta ar izkāpšanu tauvas joslā. Šķiet, trūkst sīkāka skaidrojuma par to, kas ir domāts ar laivu: ja tās izcelšana ir iespējama pašrocīgi, tad tā nebūtu līdzvērtīga kuģim vai motorlaivai.
Likumā ir lietots nepaskaidrots jēdziens “saskaņot”, nevis “atļaut/neatļaut”, tātad ar saskaņošanu saprotot īpašnieka norādes, kur piestāt, nevis atļaujas saņemšanu. Nav arī minēts, ka īpašnieks ir jānoskaidro iepriekš. Vai tā ir Satiksmes ministrijas neizdarība, ka noteikumi par kuģošanu jāmeklē Zvejniecības likumā? Citur gan skaidrojumi no likumā minētā atšķiras: jūs drīkstat krastā piestāt un arī no laivas izkāpt. Lai krastā laivu atstātu uz ilgāku laiku, ir jāvienojas ar zemes īpašnieku. Ikviens kājāmgājējs ir tiesīgs staigāt un makšķerēt. Arī laivinieks, loģiski, tauvas joslā drīkst piestāt.
Zvejniecības likuma 9. panta devītajā daļā ir noteikta tauvas josla gar upēm, ezeriem un jūras piekrasti. Tās mērķis ir nodrošināt sabiedrībai pieeju ūdeņiem, vienlaikus ievērojot piekrastes zemes īpašnieku intereses. Kaut arī Zvejniecības likumā ir noteikts tauvas joslas platums, arī tā ir privātīpašums; īpašniekam tas savā ziņā ir apgrūtinājums, jo zeme pieder tās saimniekam.
Kas drīkst izmantot tauvas joslu bez saskaņošanas?
Zvejniecības likuma 9. panta sestā daļa paredz, ka bez īpašnieka iepriekšējas saskaņošanas tauvas joslu bez maksas var izmantot:
Tātad ikvienam ir tiesības tauvas joslā pārvietoties kājām, tai skaitā arī makšķerniekiem makšķerējot.
Kad vajadzīgs piekrastes zemes īpašnieka saskaņojums?
Saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. panta septīto daļu, ja tauvas joslā tiek veiktas citas darbības – piemēram, laivu vai kuģu piestāšana, to izcelšana krastā un uzglabāšana, ūdenstūristu apmetņu izveidošana, atpūta (piemēram, ugunskura kurināšana, telšu celšana u.c. ar atpūtu saistītas darbības) –, tad šādas darbības ir saskaņojamas ar zemes īpašnieku. Likums gan nenoteic, kādā formā un cik savlaicīgi tas jādara. Praksē tas var būt gan mutisks saskaņojums uz vietas, gan saskaņojums citā veidā.
Īslaicīga piestāšana
Konfliktsituācijas parasti nerodas, ja laiva pie krasta piestāj tikai īslaicīgi, piemēram, lai izkāptu un apnestu to apkārt šķērslim (gāztam kokam, HES aizsprostam), vai arī tas ir nepieciešams kuģošanas drošības nolūkos. Šādos gadījumos laivotāji tauvas joslu izmanto atbilstoši likuma normām – pārvietojas pa tauvas joslu kājām –, un šādām darbībām iepriekšējs saskaņojums nav nepieciešams. Attiecīgi īslaicīga izkāpšana, kas vajadzīga drošai upes izmantošanai, parasti tiek vērtēta kā pieļaujama un nerada pretrunu ar likuma mērķi. Ilgākai laivu piestāšanai (piemēram, atpūtai) un novietošanai krastā gan būs nepieciešams saskaņojums no zemes īpašnieka.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
