Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra valodas lomu iekšējās drošības stiprināšanā, norādot, ka mūsu polarizētajā sabiedrībā valoda kļuvusi arī par ieroci, kas šķeļ, nevis vieno.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja – ir maldīgi domāt, ka tikai ārējie faktori spēj ietekmēt latviešu valodas dzīvotspēju nākotnē. “Galvenokārt, tas ir atkarīgs no mums pašiem, cik rūpīgi un apzinīgi izturēsimies pret savu valodu, kā arī, cik konsekventa būs mūsu rīcība attiecībā uz valodas politiku turpmāk,” pauda Saeimas priekšsēdētāja, aicinot stiprināt valsts valodas prestižu.
D.Mieriņa atzīmēja, ka mums visiem ir jāstrādā pie latviešu valodas apguves visos līmeņos. “Būtiski atcerēties, ka valodu veidojam ģimenē un tas, kā vecāki, vecvecāki, pieaugušie runā ar bērnu, kļūst par jauniešu balsi arī skolā. Šūpuļdziesmas, pasakas, dzeja, mūzika – tās ir vērtības latviešu valodā, ko varam nodot mūsu bērniem jau no mazotnes. Tāpēc tikpat svarīgi ir strādāt pie digitālā satura, kas ir ne mazāk izklaidējošs, bet arī izglītojošs visu vecumu grupām, arī skolas vecuma bērniem,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Tāpat D.Mieriņa akcentēja, ka būtisks priekšnoteikums latviešu valodas attīstībai ir zinātne – pateicoties aizstāvētajām disertācijām, mūsu valodā ienāk arī aizvien jauni termini, kas nodrošina valodas konkurētspēju.
“Kopsim savu valodu, lai tā ir vērtība kā mums pašiem, tā arī nākamajām paaudzēm,” runas noslēgumā aicināja Saeimas priekšsēdētāja.
Par valodas jautājumiem Saeimas 23.oktobra sēdē ziņoja Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, un parlamentā šāds ziņojums tika sniegts pirmo reizi.
