Līdzīgas situācijas praksē sastopamas gana bieži, norāda Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. Viņš skaidro, ka, spriežot pēc aprakstītajiem apstākļiem, pagrabtelpas iegādei nav vajadzīga pilnīgi visu kopīpašnieku piekrišana. “Kā noprotams pēc minētajiem faktiem, mājai iepriekš bijis viens īpašnieks, kas pārdevis visus dzīvokļu īpašumus kā domājamās daļas no mājas, bet paša īpašumā ir saglabājušās šīs pagraba (iespējams, arī bēniņu) telpas. Tādējādi kāda no mājas kopīpašuma domājamām daļām ir palikusi mājas pirmreizējā īpašnieka īpašumā. Lai izbeigtu šādu īpašuma tiesību nesakārtotību, daļa dzīvokļu īpašnieku loģiski ir ieinteresēta izpirkt pagrabtelpu, kurā atrodas siltummezgls. Lai šādu darījumu veiktu, ir vajadzīgi divi dalībnieki – viens (īpašnieks), kas pārdod, un otrs (biedrība), kas pērk. Ja kopīpašnieku biedrība nolemj pagraba telpu pirkt, ar pārdevēju jāvienojas par cenu, un tur neviens nevar iejaukties. Jautājums, kādā veidā savākt pirkumam nepieciešamo naudu. Ja “par” nobalso vairāk nekā puse biedrības biedru, tad mazākumam šis viedoklis ir jāakceptē. Tā kā šis jautājums ir saistīts ar daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu, pārvaldīšanas darbības veikšanu, uz to var attiecināt Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu, kā tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pantā.”

Zvērināts advokāts Jānis Lapsa savukārt uzsver – jautājums nav tik vienkāršs, kā sākotnēji izskatās. “Ja tā ir kopīpašumā esoša daudzdzīvokļu māja, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, protams, ir piemērojams Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants, uz mājas apsaimniekošanu attiecinot Dzīvokļa īpašuma likuma normas. Taču jāņem vērā, ka kopīpašnieku biedrība ir tikai mājas pārvaldīšanas instruments un tajā, piemēram, no 50 dzīvokļu īpašniekiem var būt iestājusies tikai lielāka vai mazāka daļa. Daudzdzīvokļu mājā galvenie noteicēji ir dzīvokļu īpašnieki, kas veido dzīvokļu īpašnieku kopību. Tomēr biedrība ar balsu vairākumu par saviem līdzekļiem var nolemt pirkt pagraba telpu un kā pircējs būt subjekts attiecīgajā darījumā.

Savukārt pagraba telpas īpašnieks (te jāatceras, ka viņam nepieder pagrabs, bet tikai domājamās daļas un pagrabs atrodas viņa atsevišķā lietošanā) šo savu domājamo daļu var pārdot dažādi – gan kā vienotu veselumu (t.i., visas uz pagrabu attiecināmās domājamās daļas) pašai biedrībai, gan savas domājamās daļās sadalīt sīkāk, tā, lai katram mājas kopīpašniekam piederētu arī daļa no pagraba. Pirmajā gadījumā kopīpašnieku biedrība kļūst par pagrabtelpu īpašnieku un attiecīgi kopīpašniekiem ir jāmaksā biedrībai par pagraba lietošanu. Otrajā gadījumā (ja izpērk visi kopīpašnieki) katram kopīpašniekam palielināsies domājamā daļa un papildus atsevišķā lietošanā nodotajam dzīvoklim būs koplietošanā daļa no pagraba, un papildu maksājumi nebūs jāveic.”