Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: “Ja īres līgumam ir noteiks termiņš un izīrētājs līguma termiņu nevēlas pagarināt, tad, pienākot tā beigām, ieteicams īrnieku rakstiski brīdināt, ka dzīvojamā platība ir jāatbrīvo līdz noteiktam datumam sakarā ar īres līguma izbeigšanos. Ja īrnieks to nedara, tad izīrētājam jāsniedz prasība tiesā par īrnieka izlikšanu no attiecīgās dzīvojamās platības saistībā ar īres līguma termiņa beigām. Taču ir ļoti svarīgi, kādi nosacījumi ir iekļauti īres līgumā. Pirmkārt – vai dokumentā nav iekļauta saistība, ka īrniekam ir tiesības prasīt līguma pagarināšanu.”

Šeit jāņem vērā, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri”6. panta otrajā daļā ir teikts: ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Tad izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu trīs apstākļu dēļ: ja īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā; dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai; dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts. Likumā arī gan noteikts, ka izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

Zvērināts advokāts Jānis Lapsa uzsver, ka tad, ja īrnieks nav maksājis īres maksu, tātad nav pildījis savu īres līgumā noteikto pienākumu, izīrētājam saskaņā ar likumā noteikto ir tiesības īres līgumu nepagarināt. Viņš gan arī uzsver – vēl jāņem vērā, kad īres līgums ir noslēgts, jo likuma “Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu pirmajā punktā noteikts: “Grozījumi likuma 6. panta otrajā daļā par īrnieka pienākumu atbrīvot dzīvojamo telpu, līguma termiņam izbeidzoties, neattiecas uz tiem īres līgumiem, kuri noslēgti laika posmā līdz 2001. gada 31. decembrim. Līdz 2001. gada 31. decembrim noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu atjaunošanas jautājumi regulējami pēc tiem noteikumiem, kādi bija spēkā tad, kad tika noslēgts attiecīgais līgums.”