Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrā daļa:

“Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.”

Tātad tiesiskajās attiecībās ar īrniekiem noteicošais ir īres līgums.

Tālāk ir jāņem vērā likuma 6. pantā noteiktais: “Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts saskaņā ar šā likuma 28.³ panta pirmo daļu un 28.⁴ panta pirmo un otro daļu.

Izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.”

Ja minētā nosacījuma īres līgumā nav un īres līguma termiņš ir beidzies, īrniekam nav pamata uzturēties attiecīgajā dzīvojamā platībā. Taču tik un tā vienkārši izlikt ar policijas palīdzību Jūs šos iemītniekus nevarēsiet. Ieteicams veikt šādas darbības: a) iesniegt īrniekiem rakstisku prasību (vēlams, ierakstītā vēstulē, sev saglabājot kopiju) atbrīvot telpas līdz noteiktam datumam (piemēram, mēneša laikā) sakarā ar īres līguma termiņa beigām, pievienojot brīdinājumu – ja tas netiks pildīts, tad tiesā tiks iesniegta prasība par piespiedu izlikšanu.

Kad noteiktais termiņš pagājis un prasība nav izpildīta, jāsniedz pieteikums tiesā – pievienojot īres līgumu un citus materiālus. Ja īrnieki laikā, kad spēkā bija īres līgums, nav ilgstoši maksājuši īres maksu un ir saglabājušies neapmaksāti rēķini, varat tiesā ierosināt vēl parādu piedziņu, arī par to iepriekš brīdinot īrniekus.