Personu un mantu izlikšana no dzīvojamām telpām. Kas jāņem vērā?

Ja kreditors ir vērsies tiesā un ir stājies spēkā tiesas nolēmums, sekojoši kreditors to ir iesniedzis zvērinātam tiesu izpildītājam, tad pēc izpildraksta saņemšanas, tiesu izpildītājs, ievērojot procesuālo kārtību, stājas pie savu pienākumu izpildes.

Izlikšanas kārtība

Sākotnēji tiesu izpildītājs uz parādnieka deklarēto dzīvesvietu un nekustamā īpašuma adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma 555.panta normām nosūta izliekamajai personai paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu – nodot telpas piedzinējam un līdz konkrētam datumam telpas atbrīvot. Parasti tiek dotas divas nedēļas, lai cilvēki varētu atrast sev citu dzīvesvietu un pārvest savu iedzīvi. Tālāk seko izlikšana. Ja noteiktajā laikā parādnieks uz izlikšanu neierodas un tiesu izpildītājam nav ziņu par viņa neierašanās iemeslu vai parādnieks nav ieradies kāda attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs izlikšanu atliek. Praksē tas parasti notiek uz 10-14 dienām. 

Ja parādnieks uz pirmo izlikšanu ir ieradies, tad process notiek jau pirmajā reizē. Pie piespiedu izlikšanas piedzinējam un parādniekam ir tiesības pieaicināt katram ne vairāk kā divus lieciniekus. Tiesu izpildītājs pārbauda liecinieku identitāti un norāda šīs personas aktā. Liecinieku neesamība vai neierašanās piespiedu izpildi neaptur.

Praksē parasti pirmās izlikšanas notiek tādējādi, ka telpas jau ir atbrīvotas. Ierodas piedzinējs ar tiesu izpildītāju, fiksē, ka tās ir atbrīvotas, fiksē skaitītāju rādījumus, un parādnieks tās nodod piedzinējam. Tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

Ja, uz pirmo izlikšanu ierodoties, tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir ieradies, bet telpas nav atbrīvotas vai arī parādnieks nav ieradies, tad izlikšana faktiski vienmēr tiek atlikta aptuveni uz divām nedēļām.

Ja parādnieks atkārtoti noteiktajā laikā nav ieradies uz izlikšanu un nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī neierašanās iemesls ir tāds, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, tikai tad telpa tiek atvērta piespiedu kārtā. Šādās situācijās vienmēr tiek pieaicināts policijas pārstāvis. Durvis parasti atver piedzinēja nodrošināts profesionāls atslēdznieks. Par to tiek izdarīta speciāla atzīme aktā, ko paraksta arī policijas pārstāvis. Ja telpās atrodas mantas, tās visas aktā tiek rūpīgi aprakstītas un novērtētas, atbilstoši Civilprocesa likuma 577. un 578.panta noteikumiem, kā arī tiek iecelts mantas glabātājs.  Mantas tiek aprakstītas pa pozīcijām, atsevišķos gadījumos arī fotografētas, lai vēlāk nerastos diskusijas par to, kādas mantas nekustamajā īpašumā atradās. Pēc tam mantas tiek izvestas, un to glabāšanu nodrošina piedzinējs.

Glabāšanā esošās mantas parādniekam ir tiesības saņemt viena mēneša laikā, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus. Ja parādnieks sprieduma izpildes izdevumus maksāt atsakās, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu atgriež parādniekam. Aizturēto mantu pārdod izsolē.

Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu parādniekam tiesu izpildītājs paziņo, ja ir ziņas par parādnieka jauno dzīvesvietu.

Ja parādnieks mēneša laikā glabāšanā nodoto mantu neierodas saņemt, tiesu izpildītājs to pārdod izsolē. Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

 Ko der zināt izliekamajām personām

• Piespiedu izlikšanas gadījumā tiesu izpildītājs nav "ļaundaris", kura uzdevums ir obligāti kādu izlikt no telpām un atstāt uz ielas. Tiesu izpildītājs nav piedzinējs (kreditors). Tiesu izpildītājs ir valsts amatpersona, un tā pienākums ir izpildīt likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tiesu izpildītājs dara savu darbu un ir kā vidutājs starp izliekamo personu un piedzinēju.
• Ir neprātīgi un nelietderīgi izvairīties, visu novilcināt un atlikt uz pēdējo brīdi. Ja persona uzzina, ka lieta jau nonākusi pie tiesu izpildītāja un plānojas izlikšana, noteikti nevajadzētu slēpties, izvairīties vai paļauties, ka gan jau izlikšana nenotiks. Izlikšana notiks, pat neskatoties uz to, ka dzīvoklī dzīvo mazi bērni vai pensionāri. Likums visiem ir vienāds.
• Situāciju jācenšas atrisināt konstruktīvi. Tāpēc parādniekam ir ieteicams sadarboties gan ar piedzinēju, gan ar tiesu izpildītāju. Parādniekam ir tiesības lūgt piedzinējam pagarināt šo izvākšanās termiņu, lai mierīgi atbrīvotu telpas un sameklētu sev citu dzīvesvietu. Ja piedzinējs šo lūgumu akceptēs, tas uzrakstīs pieteikumu tiesu izpildītājam, un tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 559.panta noteikumiem uz norādīto termiņu izlikšanu atliks.   
• Telpas līdz noteiktajam termiņam būtu jāatstāj labprātīgi, bez piespiedu izlikšanas, mantu aprakstīšanas un izvešanas, jo tas sadārdzina procesu, un sprieduma izpildes izdevumi ir uz parādnieka rēķina.

Rīcības juridiski sarežģītākās situācijās

Piemēram, īpašnieks savai saistību nodrošināšanai nekustamo īpašumu (dzīvokli) ir ieķīlājis bankai vai citam kredītdevējam. Finansiālu grūtību gadījumā persona šo nekustamo īpašumu zaudē, taču kaut kādu apsvērumu pēc dzīvoklis piedzinējam vai jaunajam īpašniekam labprātīgi netiek nodots. Dzīvoklis ir bijis izīrēts  - ir noslēgts un spēkā esošs īres līgums, dzīvoklī dzīvo cita persona, kura par radušos situāciju neko nezina un nenojauš.

"Ir neprātīgi un nelietderīgi izvairīties, visu novilcināt un atlikt uz pēdējo brīdi."

Lai situāciju atrisinātu piespiedu ceļā, piedzinējs vai jaunais īpašnieks vēršas tiesā un saņem tiesas spriedumu par izlikšanu un vienā jaukā dienā kopā ar tiesu izpildītāju ierodas dzīvoklī.

Īrniekam der atcerēties, ka šādā gadījumā īres līgums ir viņa aizsardzība pret pēkšņu nonākšanu uz ielas. Tiesu izpildītājam nav tiesību izlikt īrnieku, kas dzīvoklī dzīvo uz tiesiska pamata, jo izpildu raksts attiecas uz veco īpašnieku - izīrētāju. Saprotams, šis īres līgums ir jāuzrāda tiesu izpildītājam, vēlams nekavējoties, kad tiek uzzināts par gaidāmo izlikšanu.

Kas var meklēt palīdzību pašvaldībā

Pašvaldības palīdzība izlikšanas situācijās pienākas ne visiem maznodrošinātiem īrniekiem, ja tie uz tiesas sprieduma pamata tiek izlikti no īrētajām telpām.

Palīdzība dzīvokļa jautājumā jāsniedz maznodrošinātam īrniekam:

1. ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ;
2. ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.

Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz  konkrētās pašvaldības domes noteikto līmeni, bet kurš nedrīkst būt zemāks par līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets.

Šiem cilvēkiem der atcerēties, ka tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas pie iepriekšminētajiem nosacījumiem tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, kā to nosaka likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 un 36.1, 36.3  pantu normas.             

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām. 

Parasti tas notiek trīs mēnešu laikā.