Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā paredzēts pilnveidot nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu, nosakot, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda maksātājam tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, proti, katra mēneša pirmajā un 15. datumā. Turklāt, nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja nokavētais nodokļa maksājums būs saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam. Tāpat nokavējuma nauda, piemēram, netiks aprēķināta, ja deklarācija iesniegta, nokavējot termiņu, taču līdz samaksas termiņam ir bijusi veikta iemaksa vienotajā kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdi nav izmantota citu saistību segšanai.
Ņemot vērā, ka ir palielinājušies nodokļu parāda piedziņas izdevumi, ar likumprojektu paredzēts palielināt nodokļu parāda slieksni, no kura uzsākama piedziņa, no 15 uz 40 eiro. Savukārt nepiedzenamā nodokļu parāda slieksnis netiek mainīts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un arī turpmāk tas būs 15 eiro.
Lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju, likumprojektā paredzēts no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Tas paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) subjekts, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgu darījumu tikai tādā gadījumā, ja ir aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.
Ņemot vērā, ka ir piemērojama jauna Eiropas Savienības de minimis atbalsta regula, no 2024. gada 30. jūnija paredzēts izslēgt no likuma de minimis atbalstu zivsaimniecības nozarē – nodokļu administrācijas tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja Ministru kabinets ir atbalstījis Zemkopības ministrijas sagatavoto atzinumu par nepieciešamību atbalstīt konkrēto zivsaimniecības nozares nodokļu maksātāju finansiālo grūtību pārvarēšanai saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem. Jāatzīmē, ka ar 2022. gada 1. augustu visiem nodokļu maksātājiem, kuru saimniecisko darbību ilgstoši ir nelabvēlīgi ietekmējušas nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītās sekas, ir pieejams atbalsta risinājums – atkārtots nodokļu samaksas termiņa pagarinājums līdz pieciem gadiem. Šāds pastāvīgs tiesiskais atbalsta regulējums izstrādāts, lai nebūtu jāveido jauni atbalsta regulējumi vairākos ar konkrētas krīzes pārvarēšanu saistītos likumos, kad nodokļu maksājumu termiņa kavējums ir radies konkrētas nepārvaramas varas rezultātā, tostarp, saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Savukārt, lai ierobežotu nereģistrētu saimniecisko darbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus, kā piemēram, nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecību globālā tīmekļa vidē, likumprojektā ietverts regulējums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola adresēm. Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas Valsts ieņēmumu dienestam operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas zonas.
Savukārt, lai nodrošinātu korektas informācijas iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, tiek papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem. Korektas informācijas iekļaušana minētajā datubāzē uzlabos datu kvalitāti, tādējādi paaugstinot risku analīzes efektivitāti.
Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
