“Aizvadītā gada laikā kopā ar sadarbības partneriem esam paveikuši nozīmīgu darbu ēnu ekonomikas ierobežošanā. Ir ieviesti jauni pasākumi, kas vērsti uz caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi – skaidras naudas aprites kontrole, e-rēķinu ieviešana, stingrāka uzraudzība būvniecības nozarē un citi būtiski risinājumi. Vienlaikus apzināmies, ka darbs pie ēnu ekonomikas izskaušanas ir nepārtraukts process, tāpēc turpināsim īstenot plānā noteiktās iniciatīvas arī nākamajos gados, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, stiprinātu nodokļu maksāšanas kultūru un veidotu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Plāna pasākumu ieviešanā 2024. gadā noritēja aktīvs darbs un ir panākts nozīmīgs progress. Ir veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai ieviestu ēnu ekonomiku ierobežojošus pasākumus, tostarp skaidras naudas lietošanas ierobežošanas jomā. Noteikts pienākums kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītā skaidrās naudas kopējā summa ir 7 000 eiro vai vairāk. Pasākums ir vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksas veicināšanu. Tāpat ir noteikts pienākums nodokļu maksātājam, kura iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedzis 50 000 eiro, nodrošināt klientam iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā, tādējādi ierobežojot skaidras naudas apriti un veicinot bezskaidras naudas norēķinus mazumtirdzniecībā. Savukārt darba devējam noteikts pienākums informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, lai mazinātu “aplokšņu algu” izmaksas.
Ir ieviests risinājums, lai mazinātu nelegālo akcīzes preču tirgus daļu un novērstu potenciālas nelegālas no nodokļa atbrīvotās ievestās degvielas realizāciju Latvijā. Tas paredz, ka no trešās valsts ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli, kura degvielas standarttvertnēs degvielas apjoms pārsniedz 200 litrus, iebraukt Latvijā ir aizliegts.
No šā gada 1. janvāra ir noteikta e-rēķinu ieviešana starp valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm ar komersantiem. Savukārt no nākamā gada 1. janvāra tā noteikta starp visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
Viens no efektīvākajiem pasākumiem būvniecības jomā ir paplašināta Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) piemērošana visos būvobjektos, kuru izmaksas ir 170 tūkstoši eiro un vairāk. Līdz šim EDLUS piemēroja no 350 tūkstošiem eiro. No 20% uz 15% ir samazināta iespējamā atšķirība starp EDLUS datiem par būvlaukumā nodarbinātas personas darba laiku kalendāra mēneša ietvaros un faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā. Turklāt, izvērtējot EDLUS ietekmi uz ēnu ekonomikas komponentēm būvniecības nozarē, ir pieņemts lēmums turpmāk stingrāk uzraudzīt būvdarbu veicējus par EDLUS datu atbilstību un normatīvo aktu prasību ievērošanu.
Pašlaik aktīvi tiek īstenoti arī citi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam noteiktie pasākumi, tostarp priekšrocību noteikšana A reitinga uzņēmumiem publiskajos iepirkumos un atvieglota kases aparātu resertificēšana. Tāpat turpinās darbs pie e-rēķinu ieviešanas, datu apmaiņas pilnveidošanas starp iestādēm, datu publicēšanas par samaksāto nodokļu apjomu, kā arī bezskaidras naudas maksājumu noteikšanas par primāro algas izmaksas veidu. Tiek virzīti vairāki būtiski pasākumi būvniecības sektorā, tostarp pienākums būvniecības ieceres ierosinātājiem sniegt Būvniecības informācijas sistēmā informāciju par plānoto būvdarbu cenu, kā arī ierobežojumi, kas skar privātpersonu pašu spēkiem būvētas privātmājas platības samazinājumu un būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.
Vienlaikus jāatzīmē, ka paralēli tiek risināti aktuāli jautājumi ēnu ekonomikas riska mazināšanai prioritārajās – apsardzes, autoservisu, taksometru – nozarēs.
Efektīva ēnu ekonomikas ierobežošana ir ne tikai Finanšu ministrijas vai VID prioritāte, bet arī ilgtermiņā koordinēti, kompleksi veicami vairāku valsts iestāžu pasākumi. Tādēļ darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir mērķtiecīgi jāturpina sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām un nozaru asociācijām, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus. Jo plašāk tiks pārstāvētas dažādas institūcijas, jo veiksmīgāk ar kopīgiem spēkiem var panākt būtisku progresu ēnu ekonomikas mazināšanā.
Ēnu ekonomikas ierobežošana ir viena no valdības prioritātēm, kuras īstenošanai tiek veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai, uzlabojot tiesisko regulējumu, veidojot stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, veicinot godīgu konkurenci, samazinot administratīvo slogu, vienlaikus pilnveidojot valsts pārvaldes darba efektivitāti. Tādā veidā tiek radīti priekšnosacījumi investīciju piesaistei tautsaimniecības nozaru attīstībai un ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaita palielināšanai. Turklāt ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumi veicina nodokļu ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā un būtiski ietekmē visu Latvijas iedzīvotāju labklājību un sociālo nodrošinājumu.
Vairāk informācijas par ēnu ekonomikas ierobežošanu Finanšu ministrijas mājaslapā.
