Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt aktuālās makroekonomiskās norises eirozonā. Eiropas Komisija (EK) informēs par jaunākajām prognozēm, kurās, salīdzinot ar rudens vērtējumu, izaugsmes korekcijas ir bijušas augšupvērstas, savukārt inflācijas prognoze 2027. gadam ir nedaudz pārskatīta uz leju. Izaugsme 2025. gada ceturtajā ceturksnī stiprina izaugsmes prognozes arī 2026. gadam, savukārt inflācija 2026. gadā tiek prognozēta nedaudz augstāka nekā rudenī, bet 2027. gadā zemāka, kas saistīts ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atlikšanu un zemākām gāzes un elektroenerģijas nākotnes līgumu cenām.
Vienlaikus Eirogrupas diskusijās tiks akcentēti riski, ko Eiropas ekonomikai rada pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, tostarp Tuvo Austrumu konflikta ietekme un ASV protekcionistiskās tirdzniecības politikas pieeja, kas var ietekmēt energoresursu cenas, tirdzniecības plūsmas un piegāžu ķēdes, kā arī globālās finanšu tirgu norises.
Savukārt Eirogrupas paplašinātā formāta sanāksmē plānots pārrunāt digitālo finanšu aktualitātes, tostarp Eiropas Centrālās bankas (ECB) skatījumu uz digitālā eiro attīstību, inovācijām finanšu tirgu norēķinos un pārrobežu maksājumu uzlabošanu. Diskusijās īpaša uzmanība tiks pievērsta digitālā eiro attīstībai, uz izkliedētās virsgrāmatas tehnoloģiju balstītiem norēķiniem finanšu tirgos un pārrobežu maksājumu efektivitātes uzlabošanai, kā arī finanšu tirgu inovāciju attīstībai un Eiropas maksājumu infrastruktūras turpmākai integrācijai. Latvija atbalsta ECB digitālo finanšu stratēģiju, vienlaikus uzsverot nepieciešamību stiprināt eirozonas monetāro suverenitāti un maksājumu efektivitāti, kā arī pievērst uzmanību finanšu stabilitātes riskiem.
Eirogrupas paplašinātajā formātā paredzēts pārrunāt arī eirozonas konkurētspēju, īpaši enerģijas cenas un to ietekmi uz ekonomiku. Diskusijās plānots pievērsties enerģētikas tirgu attīstībai, elektroenerģijas infrastruktūras nozīmei Eiropas konkurētspējas stiprināšanā un investīciju vajadzībām enerģētikas sistēmas modernizācijā. Tāpat sanāksmes ietvaros paredzēta gatavošanās 19.–20. marta eiro samitam Briselē. Tajā plānots pārrunāt aktuālo ekonomisko situāciju un diskutēt par Uzkrājumu un investīciju savienību un eiro starptautisko lomu.
ECOFIN sanāksmē dalībnieki apmainīsies viedokļiem par Krievijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi, balstoties uz EK atjaunināto informāciju un starptautisko partneru sniegtajiem novērtējumiem par Ukrainas rekonstrukcijas un atveseļošanās vajadzībām. Tāpat plānots pārrunāt gatavošanos G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmēm, vienojoties par ES darba uzdevumiem G20 formātā un apmainoties viedokļiem par paziņojumu Starptautiskajai monetārajai un finanšu komitejai. Sanāksmē paredzētas arī diskusijas par kapitāla tirgus integrācijas un uzraudzības jautājumiem, lai veicinātu vienotā ES kapitāla tirgus attīstību un pārrobežu investīciju plūsmu.
Noslēgumā ECOFIN plānota ekonomikas pārvaldības sistēmas īstenošanas sadaļa, kur paredzēts apstiprināt Padomes rekomendāciju par Īrijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un maksimāli pieļaujamo neto izdevumu pieaugumu 2026.–2030. gadam.
