Pētījuma galvenais uzdevums bija ar matemātiskām metodēm ticami aplēst apgrozījumu, kuru būvniecības uzņēmumam būtu “jāģenerē” ar pakalpojumu sniegšanas procesā iesaistītajiem resursiem, piemēram, kapitālu, darbaspēku, iekšzemē un ārvalstīs veiktajiem iepirkumiem (finanšu plūsmas modeļi) vai investētajiem līdzekļiem (kapitāla pieejamības modeļi).
Pētījumā galvenokārt izmantoti VID dati par būvniecības nozares komersantu ekonomiskajiem rādītājiem un nodokļu sloga statistika, kas sniedz iespēju novērtēt no nedeklarētā apgrozījuma izrietošās nodokļu plaisas nodokļu veidu un nodokļu maksātāju grupu griezumā, identificējot dažādus faktorus, kas ietekmē nodokļu plaisu apjomu. Izstrādātais modelis nākotnē var tikt pielāgots ēnu ekonomikas izpētei arī citās nozarēs, tādā veidā pilnveidojot datos balstītu ēnu ekonomikas analīzi un atbalstot lēmumu pieņemšanu tās samazināšanai.
Saskaņā ar izveidotajiem modeļiem, aptuveni 25% no visiem būvniecības nozares uzņēmumiem pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi – nodokļu plaisas. Šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši PVN un UIN apjomi, sasniedz 35%. Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt, pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem, plaisa sasniedz ap 64,8 miljoniem eiro. UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no 4,0 līdz 5,8 miljoniem eiro (finanšu plūsmas novērtējumi) vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro (kapitāla pieejamības novērtējumi).
VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apjomu. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.
Pētījuma galvenais sasniegums ir nozares nedeklarētā apgrozījuma aplēses, kā arī nedeklarēto UIN saistību novērtējums, ko novērtēt ir it īpaši metodoloģiski grūti. Piemēram, saskaņā ar 2023. gadā OECD dalībvalstīs veikto aptauju, tikai deviņās valstīs UIN plaisa tiek novērtēta ar metodēm, kuras ļauj analizēt UIN plaisas struktūru nodokļu maksātāju grupu griezumā.
RTU pētnieku izstrādātie modeļi vērtējami pozitīvi, un FM uzskata, ka lietderīga būs arī to tālāka attīstība un pielāgošana citu nozaru izpētei. Jāatzīmē, ka tiks turpināta padziļināta izpēte būvniecības nozarē 2025. gadā, koncentrējoties uz 2023. gada datiem un lielajiem būvniecības uzņēmumiem.
Sadarbības līgumu par pētniecības aktivitātēm ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu politikas jomā FM, VID un RTU noslēdza pagājušā gada 5. jūnijā. Šī līguma ietvaros 2025. gadā plānots sadarbību turpināt, RTU vērtējot uzņēmumu nedeklarētā apgrozījuma un attiecīgi nodokļu plaisu apmērus arī citās nozarēs, tādā veidā sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas mazināšanā.
