Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī 1,5 miljardu eiro apmērā pieauga par 51,4 miljoniem eiro jeb 3,5% salīdzinājumā ar janvāri pērn. Ieņēmumu kāpumu pamatā skaidro par 48 miljoniem eiro jeb 4% lielāki nekā janvārī gadu iepriekš kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā), sasniedzot 1,2 miljardus eiro. Kopumā janvāra kopbudžeta nodokļu plāns tika pārpildīts par 18,6 miljoniem eiro un bija 101,4%.
Lielāki nekā janvārī pērn bija patēriņa nodokļu ieņēmumi, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 365,5 miljonu eiro apmērā pieauga par 38,1 miljonu eiro jeb 11,6%, salīdzinājumā ar janvāri pirms gada un pārsniedzot mēnesī plānoto par 15,4 miljoniem eiro jeb 4,4%. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada janvārī bija par 7,6 miljoniem eiro jeb 7,6% lielāki nekā 2025. gada janvārī, sasniedzot 107,5 miljonus eiro. Lielākais kāpums vērojams ieņēmumos par naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns šā gada janvārī izpildīts 97,1% apmērā. Jāatzīmē, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada decembrī mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums faktiskajās cenās pieauga par 3,2%. FM prognozē mazumtirdzniecības apjomu kāpumu arī 2026. gadā.
Savukārt darbaspēka nodokļos šā gada janvārī vērojamas atšķirīgas tendences – kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 458,2 miljonu eiro apmērā pieauga par 26,9 miljoniem eiro jeb 6,2%, tikmēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija 288,6 miljoni eiro. Tas ir par 28,2 miljoniem eiro jeb 8,9% zemāki nekā gadu iepriekš. 2025.gada janvārī IIN ieņēmumi vēl tika iekasēti par 2024. gada decembra ienākumiem atbilstoši likumdošanai pirms nodokļu reformas – IIN atvieglojumu palielināšanas un citiem pasākumiem, kas stājās spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. IIN ieņēmumi iekasēti 94,4% apmērā no periodā plānotā, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) saņemtas 100,8% no plānotā šā gada janvārī. Jāatzīmē, ka ar 2026. gada 1. janvāri tika paaugstināta minimālā alga no 740 eiro uz 780 eiro un neapliekamais minimums no 510 eiro uz 550 eiro mēnesī.
Arī UIN ieņēmumu kritums šā gada janvārī par 30,8 miljoniem eiro jeb 22,5% skaidrojams ar nodokļu likumdošanas izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apjoma sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro tika piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. UIN šā gada janvāra ieņēmumu plāns pārsniegts par 27,2 miljoniem eiro jeb 34,5%.
Kopbudžeta izdevumi 2026. gada janvārī 1,5 miljardu eiro apmērā bija par 110,2 miljoniem eiro jeb 7,8% augstāki nekā janvārī gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar izdevumu kāpumu valsts pamatbudžetā par 137,2 miljoniem eiro jeb 14,5%, rezultējoties 1,1 miljardā eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (neieskaitot transfertus pašvaldībām) bija par 71,5 miljoniem eiro jeb 108,7%, kopā veidojot 137,2 miljonus eiro. Lielākais kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi pamatfunkciju veikšanai bija par 95 miljoniem eiro lielāki, ņemot vērā šā gada janvārī Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa līguma ietvaros veikto maksājumu 107,9 miljonu eiro kājnieku kaujas mašīnu iegādei. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi pamatfunkcijām bija mazāki par 17,4 miljoniem eiro, ņemot vērā pērn janvārī veikto maksājumu Liepājas cietuma būvniecībai.
Tāpat valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 346,7 miljonu eiro apmērā bija par 36,3 miljoniem eiro jeb 11,7% lielāki nekā janvārī pirms gada. Izdevumi pamatfunkcijām pieauga par 15,8 miljoniem eiro. Tostarp šā gada janvārī veikts avansa maksājums ALTUM programmai “Aizdevumi ar kapitāla atlaidi” 45,5 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus izdevumi programmā “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” ir samazinājušies par 13,3 miljoniem eiro. Savukārt valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām ES fondu projektu īstenošanai 115,4 miljonu eiro apmērā bija par 20,5 miljoniem eiro jeb 21,6% lielāki nekā janvārī pirms gada. Vairāk izdots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai.
Kopumā 2026. gada janvārī valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai 171,2 miljonu eiro apmērā pieauga par 13 miljoniem eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar janvāri gadu iepriekš. Pamatā kāpums vērojams Kohēzijas politikas ES fondu investīcijās, kas 49,6 miljonu eiro apmērā bija par 24,2 miljoniem eiro lielāki nekā janvārī pirms gada. Arī Atveseļošanas fonda projektiem šā gada janvārī izdoti par 11,6 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 80,1 miljonu eiro. Stratēģiskā “Rail Baltica” projekta izdevumi 2026. gada janvārī valsts pamatbudžetā bijuši tuvu pērnā gada līmenim, t. i., 7,5 miljoni eiro. Savukārt izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektiem šā gada janvārī bija attiecīgi par 11,9 miljoniem eiro un 10,7 miljoniem eiro mazāki nekā janvārī gadu iepriekš.
Sociāla rakstura maksājumi kopbudžetā 436,1 miljona eiro apmērā šā gada janvārī bijuši par 38,8 miljoniem eiro jeb 8,2% mazāki, kas skaidrojams ar pērn janvārī no valsts pamatbudžeta veiktajām izmaksām atlikušajām kompensācijām hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 17,8 miljonu eiro apmērā. Tāpat par 22,7 miljoniem eiro jeb 8,6% mazāki bijuši valsts speciālā budžeta izdevumi vecuma pensijām, kas saistāms ar kalendārām nobīdēm, tās izmaksājot jau 2025. gada decembrī.
Jāatzīmē, ka šā gada janvārī izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs 665 eiro bija par 8,7% lielāks nekā 2025. gada janvārī, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits saglabājās pērnā gada janvārā līmenī. Tikmēr, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitam šā gada janvārī samazinoties par 10,8% un izmaksātā pabalsta vidējam apmēram pieaugot par 12,3%, valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 16,8 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī. Savukārt izdevumi slimības pabalstiem 2026. gada janvārī bijuši par 3,9 miljoniem eiro jeb 9,6% lielāki nekā pirms gada. Slimības pabalstu saņēmēju skaits šā gada janvārī pieauga par 2,9% un izmaksājamā pabalsta vidējais apmērs bija par 6,5% lielāks nekā 2025. gada janvārī. Tādējādi valsts speciālā budžeta izdevumi kopā 363,4 miljonu eiro apmērā bija par 21,7 miljoniem eiro jeb 5,6% mazāki nekā janvārī pirms gada, un valsts speciālā budžeta pārpalikums šā gada janvārī bija 146,2 miljoni eiro, pieaugot par 63,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri.
Arī pašvaldību budžetā 2026. gada janvāris noslēgts ar pārpalikumu 51 miljona eiro apmērā, kas ir par 18,1 miljonu eiro mazāks salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Pašvaldību budžeta kopējie ieņēmumi šā gada janvārī 326,8 miljonu eiro apmērā samazinājās par 7,3 miljoniem eiro jeb 2,2%, samazinoties transfertiem no valsts pamatbudžeta par 17,3 miljoniem eiro jeb 11,8%, kas bija 129 miljonu eiro apmērā, tai skaitā transferti ES fondu projektu īstenošanai bijuši par 12,8 miljoniem eiro mazāki nekā janvārī pirms gada. Vienlaikus saņemtie IIN ieņēmumi šā gada janvārī, atbilstoši budžetā garantētajam ieņēmumu prognozes apjomam, 167 miljonu eiro apmērā bija par 10,5 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā janvārī pirms gada. Savukārt pašvaldību budžeta izdevumi 2026. gada janvārī pieauga par 10,8 miljoniem eiro jeb 4,1%, rezultējoties 275,8 miljonos eiro. Lielākais kāpums bijis kapitālajiem izdevumiem, kas 35,6 miljonu eiro apmērā pieauga par 7,7 miljoniem eiro jeb 27,8% salīdzinot ar janvāri pirms gada, nedaudz vairāk tērējot kā pamatfunkcijām, tā ES fondu projektu īstenošanai. Pašvaldību uzturēšanas izdevumi 240,2 miljonu eiro apmērā janvārī salīdzinājumā ar janvāri pirms gada pieauga vien par 3 miljoniem eiro jeb 1,3%.
