Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada martā, pēc pieaugumiem trīs mēnešus pēc kārtas, atkal samazinājušies par 1,7% pret pērnā gada martu. To noteica samazinājumi vairākās mazajās apstrādes rūpniecības nozarēs, tomēr nozīmīgākās apakšnozares, kā kokrūpniecība, pārtikas, nemetālisko minerālu un metālizstrādājumu ražošana, turpinājušas uzrādīt apjomu pieaugumus. Savukārt kopējā rūpniecībā martā fiksēts lielāks kritums – par 2,5%, ko noteica samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 6,9% un sarukums ieguves rūpniecībā par 8,7%.
Lielāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības samazinājumu martā veidoja 10% kritums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā pret pērnā gada martu. Saruka arī ķīmisko vielu un produktu ražošana (-11,3%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (-9%), elektrisko iekārtu ražošana (-6,5%) un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (-10%). Bet lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā kokrūpniecība, pārtikas ražošana un nemetālisko minerālu ražošana uzrādīja stabilus pieaugumus attiecīgi 6,3%, 7,3% un 19,5% apmēros.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas rūpniecības konfidences indekss kopš šā gada februāra ir uzlabojies, un aprīlī tas bijis augstāks kā pērnā gada aprīlī. Ražotāji aptaujās norāda uz pasūtījumu skaita palielināšanos gan eksporta, gan vietējā tirgū. Bet S&P Global norāda uz rūpnieciskās ekonomikas atveseļošanos Eiropā, palielinoties ārējam pieprasījumam un rūpniecības apjomiem.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi šā gada martā bijuši par 6,9% mazāki kā pērnā gada martā, kas gada griezumā bijis jau septītais samazinājums pēc kārtas. Elektroenerģija martā saražota par 40,4% mazāk kā pērnā gada martā, tādējādi apjomi gada griezumā samazinājušies jau sesto mēnesi pēc kārtas. Kritumu martā noteica 59,3% kritums hidroelektrostaciju izlaidē, ko visticamāk ietekmējis arī zemais nokrišņu apmērs februāra mēnesī. Arī nelielais sniega daudzums kūstot nepapildināja upju baseinus tādā apmērā kā ierasts, ietekmējot elektroenerģijas ražošanas apmērus hidroelektrostacijās. Savukārt dabasgāzes patēriņš pret pērnā gada martu pieaudzis par 4,4%. Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomus pēdējā pusgada laikā ietekmējusi salīdzinoši siltā ziema, kas samazināja pieprasījumu pēc apkurē izmantojamiem energoresursiem.
Tādējādi, kopumā Latvijas apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums pirmajā ceturksnī bijis visai mērens, kas liek piesardzīgi skatīties arī uz šā gada kopējo apjomu prognozi. Konfidences un indikatori uzrāda pozitīvas iezīmes Eiropas apstrādes rūpniecības veselībā, tomēr negatīvu ietekmi radīs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi. ASV neatrodas Latvijas eksporta TOP 10 sarakstā, tomēr jārēķinās arī ar netiešo ietekmi uz Latvijā ražoto preču pieprasījumu un konkurētspēju Eiropā. Ņemot vērā iepriekšminēto, šā gada laikā apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā varētu pieaugt par 2-3%.
