Nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu. Finanšu ministrija (FM) turpinās rūpīgi analizēt un izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai sagatavotu tos iesniegšanai valdībā. FM ir veikusi arī finanšu novērtējuma analīzi, identificējot iespējas samazināt izdevumus 150 miljonu eiro apmērā 2026. gadā, kas trīs gadu laikā ļautu kumulatīvi panākt kopējo ietaupījumu līdz 450 miljoniem eiro laika posmā līdz 2028. gadam.
“Augstu novērtēju nozaru ministru un ministriju sadarbību izdevumu pārskatīšanas procesā un vēlmi risināt budžeta izaicinājumus. Izstrādātie priekšlikumi darbības efektivizācijai un izdevumu samazināšanai tiks rūpīgi izvērtēti valdībā ar mērķi rast konstruktīvus risinājumus, lai tos īstenotu praksē. Būtiska ir bijusi arī sabiedrības līdzdalība – valdības partneri un sociālie partneri sniedz daudzpusīgu skatījumu un atbalstu kopīgajam mērķim. Šis darbs veido pamatu izaicinājumiem bagātā 2026. gada un 2026.-2028. gada budžeta ietvara sagatavošanai,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Saskaņā ar #Budžets2026 izstrādes grafiku informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19. augustam. Vienlaikus FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, precizēs valsts budžeta ieņēmumu prognozes un pārrēķinās fiskālo telpu, lai valdība varētu pilnvērtīgi turpināt darbu pie budžeta izstrādes.
Šie priekšlikumi ir daļa no plašāka plāna, kas paredz būtisku publiskā sektora resursu pārskatīšanu un izmaksu optimizāciju, lai līdzekļi tiktu koncentrēti valsts stratēģiskajām prioritātēm – aizsardzības stiprināšanai un demogrāfijas jautājumu risināšanai. Vienlaikus FM sadarbībā ar nozaru ministrijām turpina ikgadējo budžeta izdevumu izvērtēšanu, lai sistemātiski analizētu tēriņu pamatotību, ietekmi un efektivitāti.
Paralēli notiek darbs pie strukturālajām reformām un vidēja termiņa budžeta stratēģijas sagatavošanas, tostarp nepieciešamā normatīvā regulējuma un likumdošanas grozījumu izstrādes, lai nodrošinātu priekšlikumu īstenošanu praksē. Neatkarīgās institūcijas arī tiks aicinātas solidāri ar valsts pārvaldes iestādēm izvērtēt iespējas efektīvāk izmantot resursus un samazināt izdevumus savā darbībā.
Ņemot vērā, ka nesen notikušas pašvaldību vēlēšanas un tiek apstiprinātas jaunās domes, tiks uzsākts darbs arī ar pašvaldībām, lai efektivizētu un samazinātu to izdevumus. Tāpat sadarbībā ar kapitāldaļu turētājiem un akcionāriem norisināsies darbs pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izmaksu optimizācijas. Rezultātā publiskā sektora izdevumu samazinājums skars visus pārvaldības līmeņus – valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību darbību.
Valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā aktīvi iesaistījās valdības sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Banka, Valsts kontrole, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, dažādas nozaru nevalstiskās organizācijas un eksperti. Viņu līdzdalība nodrošināja daudzpusīgu skatījumu un padziļinātu izvērtējumu par iespējām optimizēt budžeta izdevumus. Nepieciešamības gadījumā partneri tiek aicināti iesniegt papildu priekšlikumus.
FM izsaka pateicību visām iesaistītajām pusēm – sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nozaru ministrijām – par konstruktīvo sadarbību un ieguldīto darbu, lai kopīgi sekmētu valsts pārvaldes efektivizāciju un izmaksu samazināšanu. Darba grupas mērķis ir ne tikai optimizēt publiskā sektora izdevumus, bet arī nodrošināt fiskālo stabilitāti un valsts spēju operatīvi reaģēt uz drošības izaicinājumiem.
Šis darbs ir īpaši nozīmīgs, jo Starptautiskā Valūtas fonda 2025. gada pavasara misijā tika uzsvērts, ka Latvijai nepieciešams pārskatīt izdevumu prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot aizsardzības stiprināšanai un fiskālās noturības nodrošināšanai. Eiropas Komisija Latvijai ir piešķīrusi fiskālo elastību, ļaujot terminēti atkāpties no budžeta deficīta mērķiem, lai segtu pieaugošos aizsardzības izdevumus. Tas apliecina, ka EK ieguldījumus drošībā uzskata par sabiedrības un ekonomikas noturības pamatu.
Jāpiebilst, ka, uzsākot 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu, FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.–2029. gadam. Latvijas ekonomikas izaugsme šogad prognozēta 1,1% apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā prognozē, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību ārējos tirgos pēc ASV tarifu paziņojumiem un Latvijas ekonomikas vājāku sniegumu gada sākumā. Tajā pašā laikā prognozes nākamajiem gadiem saglabājas nemainīgas – 2,1% izaugsme 2026. gadā un 2,2% pieaugums turpmākajos trīs gados.
