Pretēji pagājušajam gadam, kad auga ar sabiedrisko sektoru vairāk saistītās nozares, šogad kāpums fiksēts lielākajā daļā ražošanas un pakalpojumu nozaru. Būtiskākais devums ekonomikas izaugsmē bijis kāpumam apstrādes rūpniecībā, kā arī pieaugumam būvniecības un tirdzniecības nozarēs.
Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā līdz ar pieprasījuma uzlabošanos ārējos tirgos šogad mēnesi no mēneša ir auguši, un kopumā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 4,3%. Tajā skaitā spēcīgs pieaugums bijis divās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – kokapstrādē un pārtikas produktu ražošanā, attiecīgi par 3,5% un 8,0%. Ļoti spēcīgi augusi arī būvmateriālu ražošana – par 15,8%, kas cieši korelē ar būvniecības nozares kāpumu. Būvniecības nozare otrajā ceturksnī kāpusi par 4,5%, īpaši palielinoties inženierbūvniecības apjomiem un Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai, kamēr ēku būvniecībā joprojām saglabājies neliels kritums. Tāpat salīdzinoši spēcīgs 2,9% pieaugums bijis tirdzniecības nozarē, galvenokārt pateicoties autotirdzniecības kāpumam. Visai strauji, pārsniedzot 3% atzīmi, augušas arī izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu un finanšu pakalpojumu nozares.
No izlietojuma puses ekonomikas izaugsmi visbūtiskāk veicinājis spēcīgais investīciju kāpums – par 8,6%, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, un mērens pieaugums fiksēts arī eksportā un sabiedriskajā patēriņā – attiecīgi par 2,3% un 2,0%. Vienlaikus privātais patēriņš, neskatoties uz iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanos un joprojām spēcīgo algu kāpumu, bijis par 0,3% mazāks nekā pirms gada, galvenokārt samazinoties pārtikas patēriņam un ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā apgādē.
Lai gan riski pasaules ekonomikas izaugsmei šogad ir pieauguši saistībā ar ASV izraisītajām tarifu diskusijām un jaunu muitas tarifu ieviešanu, situācija ārējos tirgos pēdējos mēnešos tomēr kopumā ir izrādījusies ne tik negatīva kā tika lēsts aprīlī uzreiz pēc pirmajiem ASV tarifu paziņojumiem. Pasaules ekonomikas un lielāko valstu izaugsmes prognozes, kas vairāk nekā gadu pastāvīgi tika pazeminātas, pēdējos mēnešos atkal ir sākušas uzlaboties un Starptautiskais Valūtas fonds jūlijā paaugstināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem līdz 3,0% un 2026. gadam – par 0,1 procentpunktu līdz 3,1%. Līdzīgi par 0,2 procentpunktiem šim gadam uzlabota arī eirozonas izaugsmes prognoze.
Vienlaikus ar situācijas uzlabošanos ārējos tirgos arī Latvijas iekšzemes pieprasījums otrajā ceturksnī bijis nedaudz spēcīgāks, nekā sākotnēji prognozēts, un, situācijai krasi nemainoties, arī nākamajos ceturkšņos Latvijas ekonomikai ir visas iespējas uzrādīt salīdzinoši spēcīgu kāpumu gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.
Kopumā otrā ceturkšņa dati apstiprina, ka ekonomikas izaugsme šajā gadā kopumā varētu būt tuva vai pat nedaudz augstāka par Finanšu ministrijas jūnija sākuma prognozi, kas paredzēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2025. gadā palielināsies par 1,1%. Vienlaikus riski pasaules un arī reģiona ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti gan saistībā ar tirdzniecības tarifu diskusijām un paaugstināto tarifu ieviešanu, gan ģeopolitisko situāciju reģionā un pieaugošajiem drošības riskiem pasaulē kopumā. Arī biznesa un patērētāju konfidences rādītāji, kas pēdējo gadu laikā gan ir stabilizējušies un pakāpeniski uzlabojušies, joprojām nenorāda uz iespējamu strauju ekonomikas izaugsmi un augustā pat nedaudz pasliktinājušies.
Vienlaikus ar otrā ceturkšņa IKP datiem CSP publiskojusi arī datus par mazumtirdzniecības apgrozījumu šā gada jūlijā, kas parāda, ka mazumtirdzniecībā pēc kopējā krituma gada sākumā, gada otrajā pusē jau ir vērojama izaugsme, un šā gada jūlijā mazumtirdzniecības apjomi pret pagājušā gada jūliju pieauga par 1,7%. To noteica galvenokārt nepārtikas preču tirdzniecība, kas sasniedza vēsturiski augstāko līmeni un pret pērnā gada jūliju pieauga par 4,4%. Tikmēr pārtikas mazumtirdzniecība šā gada jūlijā gada griezumā saruka par 1,4%, tomēr pret iepriekšējo mēnesi fiksēts pieaugums 1,9% apmērā. Savukārt degvielas mazumtirdzniecība pret pērnā gada jūliju augusi par 0,8%.
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 0,3%, pārtikas un nepārtikas (bez degvielas) preču tirdzniecības dinamikām uzrādot pretējas tendences – pārtikas noiets samazinājās par 3%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,1%. Tikmēr degvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,6%. Ņemot vērā, ka pārtikas tirdzniecības apjomi visticamāk jau sasnieguši savu zemāko līmeni un turpmāk vairs nesamazināsies, kopējie mazumtirdzniecības apjomi šajā gadā varētu pieaugt 0,5%– 1% robežās.
