Neskatoties uz gada kritumu, mēneša griezumā situācija bijusi nedaudz labvēlīgāka – eksports pieauga par 3,9%, bet imports samazinājās par 5,7%. Lai gan ārējā vide kļuvusi svārstīgāka, pozitīvs aspekts ir neliels tirdzniecības bilances uzlabojums, eksportam kopējā apgrozījumā palielinoties no 47,0% līdz 47,4%. Tirdzniecības deficīts janvārī bija 171,3 milj. eiro, un kopš pērnā gada sākuma mazāks tirdzniecības deficīts bijis tikai pērnā gada februārī (-121,3 milj. eiro).
Janvārī eksporta vērtība sasniedza 1,58 miljardus eiro. Lielākajai daļai galveno preču grupu fiksēts samazinājums, kas norāda uz joprojām nepietiekamu ārējo pieprasījumu. Būtiskākais samazinājums eksportā fiksēts tekstilmateriāliem – par 22,1%, minerālproduktiem – par 15,3%, papīra, kartona un poligrāfijas izstrādājumu eksportā – par 12,6%. Vienīgā lielā produktu grupa, kas uzrādījusi pozitīvu pieaugumu, ir satiksmes līdzekļi – tiem eksports pieaudzis par 14,1%, ko lielā mērā nodrošinājusi transportlīdzekļu eksportēšana 10 un vairāk personu pārvadāšanai. Griezumā pa tirdzniecības partneriem ļoti izteikts kritums fiksēts eksportā uz Amerikas Savienotajām Valstīm – par 59,8%, īpaši saistībā ar koksnes un koka izstrādājumu eksporta strauju samazināšanos.
Galveno eksporta un importa partneru starpā Baltijas valstu dominance turpinās, un tradicionālais sadalījums saglabājas: Lietuva ir lielākais eksporta un importa partneris (attiecīgi 20% un 20,4%), Igaunija nodrošina 12,5% no eksporta un 10% no importa, Vācija – viens no nozīmīgākajiem ES partneriem (7,3% eksporta un 10,5% importa), Zviedrija uzrāda stabilu aktivitāti, veidojot gandrīz 6% no eksporta. Interesanti, ka ES valstu īpatsvars eksportā palielinājies par 9,4 procentpunktiem, kas nozīmē – Latvijas uzņēmumi arvien aktīvāk orientējas uz vienoto tirgu, mazinot riskus, kas saistīti ar svārstīgākiem trešo valstu tirgiem.
Pēdējie pieejamie ekonomikas sentimenta dati, kurus apkopo Eiropas Komisija, liecina, ka, lai gan noskaņojums periodiski svārstās, kopš 2024. gada sākuma tas saglabā mērenu pozitīvu dinamiku. 2024. gada janvārī sentimenta rādītājs bija 96 punkti, bet 2026. gada februārī tas sasniedza 98,3 punktus, pieaugot par 2,3 punktiem. Līdzīga tendence vērojama arī eirozonā, kā arī Latvijai nozīmīgākajās tirdzniecības partneru ekonomikās – Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Vienlaikus pēdējie notikumi Persijas līča reģionā – militārā eskalācija, potenciāli bojājumi energoresursu piegādes infrastruktūrai un paaugstinātie riski kuģošanai caur Hormuza šaurumu – norāda, ka līdzšinējā stabilā pieauguma tendence var tikt traucēta.
Finanšu ministrijas vērtējumā, ja karadarbība reģionā neieilgst ilgāk par mēnesi un droša kuģošana Hormuza šaurumā tiek atjaunota, Latvijas eksportu 2026. gadā joprojām varētu sagaidīt pozitīva, kaut arī lēnāka izaugsme, nekā sākotnēji prognozēts. Visticamāk, 2026. gada februāra eksporta un importa datos būtisks kritums vēl neparādīsies, taču martā, vērtējot naftas un gāzes cenu dinamiku, iespējams sagaidīt izaugsmes tempu palēnināšanos. Iespējams, nedaudz pasliktināsies arī Latvijas tirdzniecības bilance. Naftas un gāzes importētājiem, pieaugot izmaksām, nāksies novirzīt lielāku daļu līdzekļu šo preču iegādei, līdz ar to samazinot citu preču importu. Tā kā energoresursu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti, šādas svārstības var izraisīt ķēdes reakciju un samazināt kopējo pasaules importa pieprasījumu, kas attiecīgi nozīmētu arī zemākus eksporta apjomus.
