“Publiskie iepirkumi ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa. Mēs bijām pazaudējuši fokusu, koncentrējoties uz dokumentu tīrību, tā vietā, lai panāktu maksimālu atdevi no budžeta līdzekļiem, un bija pienācis laiks veikt pārmaiņas. Tādēļ kopā ar visām publisko iepirkumu procesā iesaistītajām pusēm esam izstrādājuši publisko iepirkumu strukturālu reformu. Tā atbrīvos publisko iepirkumu sistēmu no liekiem administratīviem procesiem, procesu padarīs ātrāku, nodrošinās lielāku konkurenci un veicinās to, ka katrs nodokļu maksātāja eiro dod maksimālu labumu sabiedrībai. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka, sekmīgi īstenojot reformu, par ceturto daļu saīsināsim iepirkuma procedūru ilgumu un būtiski samazināsim likumā regulētās procedūras. Ja OECD aprēķini norāda uz potenciālu ietaupījumu sākot no 7%, redzam, ka, ieviešot šo reformu, Latvijā publiskā sektora izdevumos ir potenciāls ietaupīt kā minimums no 2% līdz 4%,” pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Publiskais iepirkums ir būtisks vienotā tirgus elements, ar kuru valsts un pašvaldības nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus un attīsta infrastruktūru. Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11 tūkstoši iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti vairāk nekā 21 tūkstotis līgumu par kopējo summu 5,45 miljardi eiro1, kas veido apmēram 13% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2024. gadā, kad Latvijā darbojās vairāk nekā 182 tūkstoši uzņēmumu, iepirkumos uzvarējušo unikālo dalībnieku skaits bija 4321, kas veido apmēram 2,4 % no kopējā uzņēmumu skaita.
“Pēdējā desmitgadē ar publisko iepirkumu palīdzību ir mēģināts sasniegt daudz dažādus Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nacionālos mērķus, tajā skaitā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Šie mērķi ir labi un vajadzīgi. Medaļas otra puse ir tāda, ka visi šie pasākumi publisko iepirkumu ir padarījuši būtiski sarežģītāku, radot papildu administratīvo slogu visiem iesaistītajiem. Šobrīd ir svarīgi atrast labāko veidu, kā mazināt administratīvo slogu un paātrināt iepirkumu norisi, atsakoties no liekā, saglabājot iepirkumu pamatmērķus un nodrošinot iepirkumu ilgtspēju,” norāda IUB vadītājs Artis Lapiņš.
Atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs koncentrējas pasūtītājiem nodrošināt maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos aktos ietvertās obligātās papildu prasības. Laika gaitā šis fokuss ir zudis, tāpēc Latvijā iepirkumu procedūru sarežģītība un nozaru politiku īstenošanai paredzēto papildu prasību daudzums būtiski ierobežo publisko iepirkumu galveno mērķu sasniegšanu. Arī iesaistīto pušu praktiskā pieredze atklāj, ka iepirkumu procesus nereti raksturo pārmērīga birokrātija, ilgstoša norise un nepietiekama konkurence. Bieži iepirkumos piedalās tikai viens pretendents vai tiek saņemts ierobežots piedāvājumu skaits.
“Publisko iepirkumu sistēmas revīzija uzskatāmi parādīja trūkumus, kuru novēršanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, iepirkumu pārvaldībā un visas sistēmas plānošanā, tostarp ieviešot uz skaidriem rezultātiem orientētu politiku. Finanšu ministrijas piedāvājums ir pozitīvā nozīmē drosmīgs un ambiciozs, paredzot risināt arī vairākas revīzijā konstatētās problēmas. Šīs izmaiņas jāīsteno kā vienots, savstarpēji saistīts pasākumu kopums, jo katra izmaiņa prasa atbilstošus riskus mazinošus pasākumus,” uzsver VK padomes loceklis Gatis Litvins.
Šī gada martā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izveidoja plašas pārstāvniecības darba grupu, kurā pārstāvētas gan valsts un pašvaldību iestādes, gan kontrolējošās institūcijas, gan nozaru profesionāļi un uzņēmēju organizācijas. Darba grupa koncentrējās uz diviem virzieniem, tostarp publisko iepirkumu ekonomiskās lietderības jeb “maksimāla vērtība par ieguldītajiem līdzekļiem” (value for money) palielināšanu. Attiecīgi tika analizēta esošā prakse un labās prakses piemēri, apzinot iespējas nodrošināt būtisku ietaupījumu, vienlaikus saglabājot iepirkumu kvalitāti un nodrošinot, ka iepirkumi pilnvērtīgi atbilst faktiskajām vajadzībām un prasībām. Savukārt otrs virziens bija publiskā iepirkuma efektivitātes izvērtējums, kas ietvēra publiskajos iepirkumos piemērojamo līgumcenu robežvērtību jautājumu, kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, iepirkumu centralizācijas iespējas un citus procesuālus jautājumus.
Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus – esošās sistēmas pilnveidi vai strukturālas reformas publisko iepirkumu jomā, kas guva vienbalsīgu darba grupas dalībnieku atbalstu. Strukturālās reformas paredz būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5 538 000 eiro. Būtiskas izmaiņas skartu arī sistēmas darbības principus, fokusējoties uz maksimālu elastību, iepirkumu pamatmērķiem un uz datiem balstītu vadību. Tādējādi iepirkumi var kļūt par stratēģisku instrumentu valsts attīstībā, nevis birokrātisku šķērsli.
Reforma paredz iepirkumu regulējumu attiecināt tikai uz darījumiem virs ES noteiktajām līgumcenu robežām, nacionāli regulētajos iepirkumos pārejot uz ex-post uzraudzību un ieviešot pienākumu arī zem robežvērtībām publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu. Savukārt uzraudzību plānots stiprināt ar efektivitātes rādītājiem (KPI), references cenām un analītikas risinājumiem. Attiecīgi tiks uzraudzīta pasūtītāju prakse, ņemot vērā pasūtītāju efektivitātes rādītājus pret iepirkumu indikatoriem, kā arī salīdzinošā veidā par atskaites punktu ņemot vidējo un labāko sniegumu. Piemēram, konkurences līmeni iepirkumos, lēmumu pieņemšanas ātrumu un iepirkumu efektivitāti, kas ir iepirkumu sistēmas indikatori, ko izmanto kopumā ES.
Reforma ietver izmaiņas arī institucionālajā pārvaldībā, kā rezultātā IUB kļūs par centrālo vadības iestādi un uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu, bet Valsts digitālās attīstības aģentūras darbs tiks fokusēts uz IKT iepirkumiem. Pašvaldības centralizēti pārvaldīs iepirkumu sistēmu, vienlaikus saglabājot izvēles brīvību piemērotākā pārvaldes modeļa noteikšanā. Tāpat tiks paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, tajā iekļaujot apdrošināšanu, transportu un mobilos sakarus.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, reformā paredzēts koncentrēties uz iepirkumu pamatmērķiem – atklātību, pārredzamību un brīvu konkurenci, ievērojot tikai ES normatīvajos aktos noteiktās obligātās prasības. Vienlaikus fokuss būs arī uz ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu, nostiprinot regulējuma principu līmenī un paredzot iespēju veidot kompetences centrus noteiktās jomās, lai īstenotu ilgtspējas principus, kā arī attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju.
Reformu īstenojot, ieguvumi prognozēti visos līmeņos – sniegta rīcībspēja pasūtītājiem, iespējas uzņēmējiem un pārskatāmība sabiedrībai. Attiecīgi tiks samazināts administratīvais slogs, jo noteikti 2 obligāti kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi iepriekšējo 12 vietā. Tāpat par aptuveni 25% samazināsies iepirkumu procedūras ilgums. Jāpiemin, ka saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumiem iepirkumu sistēmas racionalizācija var nodrošināt būtisku izdevumu ietaupījumu visā publiskajā sektorā – ap 7% atkarībā no konkrētās valsts pieejas un reformas apjoma. Savukārt Latvijā strukturālās reformas rezultātā publiskā sektora izdevumu nacionālais ietaupījums potenciāli būs no 2% līdz 4%.
Publisko iepirkumu darba grupas ietvaros tika apkopoti arī labās prakses ieteikumi, kas ietver tirgus izpētes veikšanu un savlaicīgu iepirkumu plānošanu. Tāpat būtiska ir piegādātāju informēšana par plānotajiem un izsludinātajiem iepirkumiem. Uzsvērta nepieciešamība izvirzīt samērīgas prasības iepirkumos un līgumos. Efektivitātes uzlabošanai ieteikti arī kopīgi un centralizēti iepirkumi, kvalitatīva iepirkumu komandu vadība un pastāvīga iepirkumu speciālistu profesionālās kapacitātes celšana. Nozīmīgi priekšnoteikumi efektīvam procesam ir arī konkurenci veicinošu procedūru un līgumu veidu izvēle. Tāpat nepieciešams rūpīgi analizēt iepirkuma līgumu nosacījumus gadījumos, kuros konkurence bijusi nepietiekama.
Reformas plānotās izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā pakāpeniski stātos spēkā no 2026. gada. Līdz tam nepieciešams apstiprināt publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju Ministru kabinetā (MK), un Saeimā pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un pārējos publisko iepirkumu jomas likumos, kā arī attiecīgi izstrādāt un apstiprināt nepieciešamos MK noteikumu grozījumus.
1 Neskaitot SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” slēgto līgumu par “Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā” par 3 698 833 521 eiro.
