Lai veicinātu informācijas atklātību un nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju informācijai visām iesaistītajām pusēm, Finanšu ministrija publisko līdz šim saņemto pieteikumu sarakstu par izņēmumu piemērošanu. Publiskotais saraksts pirmo reizi sniedz vienkopus pārskatu par to, kāda apjoma IKT iepirkumiem moratorija laikā tiek lūgti izņēmumi un kādas ir valsts pārvaldes aktuālākās digitālās vajadzības.
Moratorija mērķis ir izvērtēt līdzšinējo valsts IKT projektu un iepirkumu praksi, veicināt konkurenci, uzlabot izmaksu caurskatāmību un pilnveidot valsts IKT pārvaldības sistēmu.
Finanšu ministrijas darba grupas vadītāja Karīna Miķelsone norāda, ka pieteikumu saraksta publiskošana palīdzēs nodrošināt lielāku izpratni par procesa norisi un darba grupas noslodzi.
“Svarīgi, lai pieteicējiem, nozares pārstāvjiem un sabiedrībai būtu pieejama aktuāla informācija par iesniegtajiem pieteikumiem un to virzību. Tas ļaus veidot objektīvāku priekšstatu par miljoniem eiro vērtiem iepirkumu procesiem valstī, vienlaikus mazinot nepieciešamību individuāli skaidrot katra pieteikuma statusu,” norāda K. Miķelsone.
Darba grupa turpina darbu arī pēc moratorija pagarināšanas, izvērtējot iesniegumus par izņēmumu piemērošanu gadījumos, kad iepirkums nepieciešams kritisku valsts funkciju nodrošināšanai, kiberdrošības stiprināšanai vai citu būtisku valsts interešu īstenošanai. Tāpat tā papildus veica jau astoņu konkrētu Valsts digitālās attīstības aģentūras EIS monitoringā konstatēto gadījumu izvērtēšanu ārpus darba grupas tvēruma.
“Jo vairāk pieteikumu izvērtējam, jo skaidrāk redzam, ka stāsts nav tikai par atsevišķiem iepirkumiem. Tas ir stāsts par nepieciešamību stiprināt valsts spēju plānot, pārvaldīt un īstenot IKT projektus efektīvāk, pārskatāmāk un ilgtermiņā ilgtspējīgāk. Tieši tāpēc ir svarīgi izmantot moratorija laiku ne tikai individuālu lēmumu pieņemšanai, bet arī pārmaiņu sagatavošanai,” piebilst K. Miķelsone.
Darba grupas uzdevums nav apturēt attīstību, bet gan pārliecināties, ka katrs eiro, kas tiek ieguldīts valsts IKT attīstībā, rada izmērāmu vērtību sabiedrībai un tiek izmantots pēc iespējas efektīvāk.
Lēmums pārskatīt valsts IKT iepirkumu un projektu pārvaldības pieeju pieņemts, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos publisko līdzekļu izmantošanai un nodrošinātu, ka valsts IKT investīcijas rada iespējami lielāku vērtību sabiedrībai. Tāpat publiskajā telpā izskanējusī informācija par atsevišķu IKT projektu un iepirkumu izvērtēšanu ir apliecinājusi nepieciešamību pēc augstākiem caurskatāmības, atbildības un pārvaldības standartiem.
Publiskotais pieteikumu saraksts pieejams Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.
