Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.
Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.
Finanšu ministrija, sekojot izmaiņām ēnu ekonomikā, regulāri analizē indikatorus, pieejamos datus, kā arī izvērtē zinātnisko un socioloģisko pētījumu rezultātus, kas raksturo tās dinamiku un tendenci. Šā gada sākumā tika publiskots jaunākais EY (Ernst & Young) pētījums par ēnu ekonomiku. Šajā ziņojumā ēnu ekonomikas apjoms 2023. gadā Latvijā bija novērtēts 9,3 % no IKP. Ēnu ekonomika 2000.–2023. gadā Latvijā ir samazinājusies par 10 procentpunktiem, kas ir būtisks samazinājums vairāk nekā 20 gadu laikā starp pētījumā ietverto 131 valsti.
Lai arī oficiālās statistikas dati bieži ir pieejami ar laika nobīdi, netiešie indikatori un ikdienas realitāte rāda, ka 2024. gada laikā ir pieaudzis PVN maksātāju un pašnodarbināto skaits, ir samazinājies nodokļu parāda apmērs budžetā un palielinājusies vidējā darba alga. Tāpat nodokļu ieņēmumi kopā sasniedza 35,8 % no IKP, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Šie nav tieši ēnu ekonomikas rādītāji, bet to dinamika var palīdzēt veidot priekšstatu un izdarīt secinājumus par potenciālajām ēnu ekonomikas tendencēm. Komersantu skaita pieaugums kopā ar budžeta ieņēmumu palielinājumu un kopējā parāda samazinājumu var netieši liecināt par uzņēmējdarbības aktivizēšanos un ēnu ekonomikas samazināšanos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba efektivitāte un atklātie pārkāpumi parāda, ka kontroles mehānisms strādā un “ēnu ekonomikā” strādāt kļūst sarežģītāk.
Kā viena no rīcības jomām, kuras mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku un nodokļu saistību neizpildi, ir tehnoloģiju un progresīvas analītikas izmantošana. 2024. gada laikā Latvijā īpaši tika pievērsta uzmanība un turpinājās darbs skaidras naudas plūsmas izsekojamībai un bezskaidras naudas darījumu vecināšanai. 2025. gada pavasarī Latvijas Bankas publicēja "Maksājumu radaru" par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, kas parāda, ka viena Latvijas iedzīvotāja bezskaidrās naudas maksājumi nedēļā 2025. gada februārī bija 78%. Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars. Salīdzinājumā ar 2023. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2024. gadā palielinājās par 7%, ko noteicis karšu maksājumu skaita kāpums, bet tās kopapjoms – par 95%. Savukārt tirdzniecības vietu (POS) termināļu skaits Latvijā pieauga par 13% (2024. gadā – 48 243).
2025. gadā stājas spēkā vairāki grozījumi normatīvajā regulējumā, kas vērsti uz nezināmās izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšanu un “aplokšņu algu” izmaksu ierobežošanu. Piemēram, pienākums kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā iesniegt VID informāciju par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītā skaidrās naudas kopējā summa ir 7000 eiro vai vairāk, kas vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksas veicināšanu. Tāpat noteikts pienākums nodokļu maksātājam, kura iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedzis 50 000 eiro, nodrošināt klientam iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā, tādējādi ierobežojot skaidras naudas apriti un veicinot bezskaidras naudas norēķinus mazumtirdzniecībā. Savukārt darba devējam noteikts pienākums informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, lai mazinātu “aplokšņu algu” izmaksas.
2025. gadā veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas paredz paplašināt publiski pieejamo informāciju par samaksātajiem VID administrētajiem nodokļiem. No 2025. gada 1. jūlija reizi ceturksnī VID publicēs informāciju par komersantu attiecīgajā ceturksnī samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.
Šobrīd turpinās Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumu ieviešana, kas paredz izmaiņu sagatavošanu normatīvajā regulējumā skaidras naudas aprites caurskatāmības veicināšanai (algas izmaksa primāri bezskaidrā naudā, kredītiestāžu ziņošana par klientu skaidras naudas iemaksām (750 eiro) un izmaksām (1000 eiro), kā arī e-kvīts obligātuma ieviešanas risinājumus par medicīnas pakalpojumu izmantošanu un informācijas iesniegšanu VID par izdevumiem kvalifikācijas paaugstināšanai un izglītības iegūšanai). Notiek aktīvas diskusijas ar ekspertiem par uzņēmumiem ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu un to skaita samazinājumu turpmākiem risinājumiem.
Vienlaikus jāatzīmē, ka paralēli tiek risināti aktuāli jautājumi ēnu ekonomikas riska mazināšanai prioritārajās – būvniecības, apsardzes un taksometru nozarēs. Taču pozitīvi signāli ir jūtami – lielākā daļa uzņēmēju vairāk tiecas strādāt atklāti, īpaši digitālajā jomā, un sabiedrības daļa kļūst arvien apzinīgāka. Šis kultūras maiņas potenciāls var būt nozīmīgs ilgtermiņā. Jo īpaši digitālā pārvaldība, nodokļu morāles celšana, ciešāka sadarbība un komunikācija starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi var sniegt redzamākus rezultātus 2025. gadā. Īstenoto pasākumu kopums un minētās tendences liek secināt, ka 2024. gadā uzsāktie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, kā arī sistēmisko risinājumu ieviešana sniedz pozitīvu rezultātu un iesāktais ceļš ir pareizs un jāturpina.
Tādēļ svarīgi turpināt īstenot pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanā un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Daži mazi, bet mērķtiecīgi soļi var radīt strukturālus uzlabojumus, un, lai uzsāktie darbi nestu ilgtermiņa rezultātus, būs nepieciešama ne vien stingra kontrole, bet arī gudra un līdzsvarota motivācija (stingrāka uzraudzība valsts iepirkumu procesā, vienkāršotie pakalpojumi ar zemu birokrātiju, priekšrocības legālai uzņēmējdarbībai), caurspīdīga pārvalde un skaidrs vēstījums sabiedrībai, ka likuma ievērošana atmaksājas visiem – gan sabiedrībai kopumā, gan katram iedzīvotājam un uzņēmējam individuāli.
