2025. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 4. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās palielinājās par 2,9% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati). Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP pieauga par 0,6% (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Faktiskajās cenās IKP 2025. gada 4. ceturksnī bija 11,8 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.
4. ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums novērots lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 3,2%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 1,6%.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms samazinājās par 3,2%, ko veicināja apjoma samazinājums mežsaimniecībā un mežizstrādē par 6,5% un kritums zivsaimniecības nozarē – par 5,3%. Lauksaimniecībā pieaugums par 2,9%.
Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 14,2%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 20,6% ietekmēja kopējo ražošanas apjomu samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 15,3%.
Apstrādes rūpniecība uzrādījusi kāpumu par 4,7%, ko ietekmēja palielinājums 15 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – apjomi palielinājās par 6,0%, pārtikas produktu ražošanā kāpums par 8,9%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā pieaugums par 13,5%. Lejupslīde vērojama dzērienu ražošanā, kas uzrāda kritumu par 4,9% un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 4,3%.
Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apjomi samazinājās par 1,3%.
Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 9,0%. Ēku būvniecības apjomi gada laikā palielinājās par 1,5%. Inženierbūvniecības apjomi pieauga par 27,0%, specializēto būvdarbu apjomi – par 2,8%.
Mazumtirdzniecība pievienotā vērtība augusi par 1,4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 7,3% un vairumtirdzniecība – par 2,4%.
Negatīva izaugsme 2025. gadā vērojama transporta un uzglabāšanas nozarē (kritums par 3,5%). Sauszemes un cauruļvadu transporta pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma – par 4,1%, pasta un kurjeru darbībās – par 4,3%, un gaisa transportā samazinājums par 11,8%.
Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 3,4%, tai skaitā izmitināšanā – par 3,7%, bet ēdināšanas pakalpojumos kritums par 3,4%.
2025. gadā informācijas un komunikāciju nozare palielinājusies par 4,9%, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 8,5% un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 2,9%. Savukārt kritums vērojams informācijas pakalpojumos – par 7,0%.
2025. gadā finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 0,7% apmērā noteica finanšu pakalpojumu nozare un finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbības – samazinājumi attiecīgi 0,5% un 19,4% apmērā. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu 11,9% apmērā nodrošināja visas uzņēmumu grupas, bet vislielākā ietekme bija kopējo iemaksu pieaugumam privātajos pensiju plānos. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību pievienotā vērtība samazinājās par 19,4%. Šo kritumu ietekmēja tādas uzņēmumu grupas kā citas finanšu pakalpojumu palīgdarbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu, apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoms 2025. gadā audzis par 3,2%. Nozares attīstību veicināja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās par 8,2%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē par 11,7%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā par 2,9%. Nozari negatīvi ietekmēja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 0,2%), un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 6,4%).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 6,5% veicināja pozitīva attīstība iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā par 1,5%, biroju administratīvajās darbībās par 7,4% un darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu par 6,9%. Negatīvi nozari ietekmēja kritums apsardzes un izmeklēšanas sniegtajos pakalpojumos par 1,0% un ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā par 0,2%.
Mākslas, izklaides un atpūtas nozares pievienotā vērtība palielinājās par 0,2%. Nozares attīstību veicināja pieaugums sporta nodarbībās, izklaides un atpūtas darbībās par 2,6%, kā arī radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās par 4,1%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums azartspēļu un derību apakšnozarē par 3,6%.
Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2025. gadā pieauga par 3,0%, ko sekmēja pieaugums pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos.
Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu mājsaimniecību galapatēriņš palielinājies par 0,8%. Pārtikas patēriņa apjoms samazinājies par 0,8%. Par 1,6% samazinājies mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apjoms mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjoms mājsaimniecībās palielinājies par 3,3%. Par 2,8% palielinājušies arī mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,3%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājušies par 9,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 9,0%, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 13,2%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u. c.) palielinājušies par 1,1%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kāpuši par 0,1%. Preču eksports samazinājies par 0,3%, bet pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 1,0%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2025. gadā galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 5,7%, tai skaitā preču importa apjomi – par 4,9%, bet pakalpojumu imports – par 9,1%. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ienākumu aspekts
(2025. gads pret 2024. gadu, faktiskajās cenās)
2025. gadā kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 6,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,8%.
Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%, straujākais tas ir bijis būvniecībā – par 11,0% un nozaru grupā – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija kopumā par 6,3%.
Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā par 8,2%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6,0%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 26. martā.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Valsts un ekonomika” > “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
- CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;
- Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
- Latvijas Bankas dati;
- Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota “gada vidējā metode”, kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2020. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2020. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
