Prezidenta ierosinātā diskusija par valsts modeļa maiņu – tās nepieciešamība un nozīme

Kā LV portālam norāda prezidenta preses padomniece Līga Krapāne, Valsts prezidents ir rosinājis sabiedrību, profesionāļus un ikvienu, kam ir savs viedoklis par to, kas būtu jāmaina Latvijas valsts varas modelī, izteikt savu viedokli publiski, pamatot to un tādējādi iesaistīties diskusijā, kas ir atvērta. "Valsts prezidenta uzstādījumi par nepieciešamajām izmaiņām valsts varas modelī: paplašināt pašvaldību pilnvaru un tiesību loku, nostiprināt valdības lomu varas modelī," skaidro L.Krapāne. Līdztekus ierosinātajai diskusijai par valsts varas modeļa maiņu, prezidents ir izteicis, ka viņš būtu gatavs iniciēt jaunu Latvijas Satversmi.

 "Laikā, kad jāpieņem neatliekami un drosmīgi lēmumi, kas pavērtu jaunu lappusi Latvijas vēsturē, ir svarīgi pārdomāt Latvijas valsts pārvaldības kārtību un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām. Pašreizējā kārtība nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību," tā savā vēstulē norāda Andris Bērziņš.

Janvāra beigās LNT raidījumā "900 sekundes" prezidents teica, ka "Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, vecā ir jāmaina pašos pamatos, lai veicinātu un nodrošinātu atbildības uzņemšanos šaurākam lokam". Šā gada 5.martā prezidents, tiekoties ar Konstitucionālo tiesību komitejas (KTK) vadītāju Egilu Levitu, lēma par to, ka ir jāmaina valsts pārvaldība, taču konkrētus uzdevumus komisijai prezidents vēl nav devis. Tuvāko mēnešu laikā ir plānots konkretizēt, kādā virzienā pie valsts pārvaldes modeļa reformas varētu strādāt.

Valsts prezidenta ierosinātā diskusija par valsts pārvaldes modeļa maiņu ir atklāta un pagaidām nav norisinājusies kādā konkrētā laikā un vietā, tāpēc par tās rezultātiem pagaidām ir pāragri spriest. Tomēr neskatoties uz šo faktu, pavisam nesen, no šā gada 14.februāra līdz 16.februārim, Tirgus, sociālo un mediju aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT raidījumu "900 sekundes" veica pētījumu, kurā noskaidroja Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vērtējumu par diskusiju par valsts pārvaldes maiņu.

No 700 aptaujātajiem 12% vērtēja ierosināto diskusiju ļoti pozitīvi, 39% vērtē drīzāk pozitīvi, 12% – negatīvi, 9% - drīzāk negatīvi, savukārt 3% aptaujāto norāda, ka diskusiju vērtē ļoti negatīvi. Svarīgi ir atzīmēt, ka 37% aptaujāto bija grūti pateikt, kā viņi vērtē prezidenta ierosināto diskusiju par valsts pārvaldes maiņu. Pieļaujams, ka tas ir tāpēc, ka diskusija vēl nav norisinājusies konkrētā vietā un laikā.

Līga Krapāne skaidro, ka "Valsts prezidents Andris Bērziņš arī plāno aicināt konkrētus konstitucionālo tiesību un politikas zinātnes speciālistus diskusijai par šo tematu, kā galveno arbitru saglabājot pie Valsts prezidenta darbojošās Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli". Kad šī diskusija norisināsies, pagaidām nav zināms, tomēr Andris Bērziņš ir paudis, ka pirmos rezultātus diskusijām par turpmāko Latvijas valsts pārvaldes modeli vēlētos redzēt jau savas prezidentūras laikā.

LV portāls jautā: Ko nozīmē valsts varas modeļa maiņa, un vai valsts pārvaldes modeļa maiņa ir nepieciešama?

"Valsts kanceleja atbalsta Valsts prezidenta iniciatīvu rosināt diskusiju par valsts pārvaldes efektivitāti un ir gatava tajā piedalīties ar savu redzējumu. Šajā procesā svarīgi iesaistīt valsts pārvaldes pakalpojumu saņēmējus: iedzīvotājus, sabiedrību un šo sabiedrības grupu pārstāvošās organizācijas..

Viena no Valsts kancelejas prioritātēm šajā gadā ir aktīvs darbs pie valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas attīstības un jaunas pieejas veidošanas valsts pārvaldes attīstībai - ar mērķi veidot mazu, efektīvu, profesionālu un motivētu valsts pārvaldi, kura ir atvērta pārmaiņām un  strādā uz konkrēta rezultāta sasniegšanu, par ko sabiedrība tiek informēta un sniedz savu vērtējumu.

Valsts pārvaldes efektivitātes celšana ir nozīmīgs izaicinājums, kur galvenais uzdevums panākt, ka valsts strādā, lai atvieglotu iedzīvotājiem dzīvi, nevis to sarežģītu. Te nozīmīgi veicamie darbi ir administratīvā sloga un birokrātijas samazināšana. Šī mērķa sasniegšanai prioritāra ir pārvaldes darbinieku uz klientu orientētas saskarsmes noteikšana par darbības pamatprincipu.

Ja diskusija par valsts pārvaldes maiņu skar arī Satversmes normas, būtiski šajā procesā izrunāt jautājumu - ko mums nozīmē sava valsts? Kādus uzdevumus, darbības no tās sagaidām? No tā arī izriet konkrēti uzdevumi valsts pārvaldei iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu formā. Līdzīgi kā Igaunijas prezidents savā nesenajā uzrunā aktualizē jautājumu par Igaunijas valsts lomu un uzdevumiem, arī Latvijā diskusijā par Satversmes normām būtu jāpievēršas savas valsts idejai mūsdienās un mūsu gaidām no valsts. Šāds sabiedrības idejiskais mandāts, par kuru ir vienošanās sabiedrības lielākajā daļā, ir nepieciešams arī valsts pārvaldei - lai tā būtu leģitīma un sniegtu to, ko iedzīvotāji no valsts sagaida.

Valsts kanceleja aktīvi iesaistīsies diskusijās par valsts pārvaldes maiņu un augstu novērtē Latvijas Valsts prezidenta iniciatīvu pulcēt viedokļu paudējus, lai rastu risinājumu un uzlabotu valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem."

"Jautājums par valsts pārvaldes maiņu nav bijis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dienas kārtībā. Mēs, protams, atbalstām ideju par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, jo, tāpat kā uzņēmēji un iedzīvotāji, izjūtam milzīga daudzuma ierēdņu centienus "pamatot" savu darbību. Mums nākas pildīt desmitiem un simtiem absurdu likumu un noteikumu. Tāpēc valsts pārvaldes birokrātiskā aparāta funkciju jūtams samazinājums, mūsuprāt, būtu veicams diezgan steidzīgi."

"Valsts pārvaldes modeļa maiņa var būt tikai "kosmētisks remonts" kādām problēmu jomām, kas buksē un var arī būt kārtīgs "eiro remonts". Situācija valstī parāda, ka izmaiņām jānotiek, jo problēmas ir samilzušas daudzās jomās - veselībā, izglītībā, labklājībā. Tās nav samilzušas no tā, ka viss ir izcili valsts pārvaldībā.

 Raugoties no NVO viedokļa, ir simtprocentīgi skaidrs, ka problēma slēpjas milzīgajā birokrātijā, kas slāpē ātru un elastīgu pielāgošanos dažādiem izaicinājumiem, ko sniedz šodiena. Ir prieks, ka, piemēram, struktūrfondu apguvē pat Valsts kanceleja secina, ka valsts pārvaldes kapacitāte ir noplicināta, jo pati valsts pārvalde nespēj izpildīt tās prasības, ko tā sev noteikusi fondu apguvē. Tas ir tikai piemērs, bet piemērs apstiprina likumsakarību, ka valsts pārvalde sev pati "šauj kājā".

 Personīgi uzskatu, ka šī birokrātija veidojusies tāpēc, ka cilvēki, kuri to veidojuši, ir baidījušies pieņemt lēmumus. Tādējādi ir radīta sistēma, kas vienmēr dod iespēju paslēpties aiz kāda normatīvā akta, kas kaut ko neļauj darīt. Pašvaldības - tām arī ir jābūt elastīgām šūnām, kas var reaģēt savlaicīgi, atbildot uz iedzīvotāju vajadzībām. Galvenais, lai pie varas esošo intereses neprevalē pār iedzīvotāju interesēm.  

 Tomēr nepietiek tikai ar secinājumu, ka ir problēmas, vajadzīgs skaidrs plāns, kā šo problēmu novērst. Ceru, ka mūsu valstī ir kāds, kuram ir kārtīgs mugurkauls, lai izvestu mūs visus cauri šīm reformām."

"Tautas nobalsošana parādīja, ka valdības līdzšinējā darbība krīzes pārvarēšanā ir nepietiekami mērķtiecīga un pārliecinoša, izvēlētie līdzekļi nereti mākslīgi uzlabo valsts fiskālo situāciju, bet realitātē neveicina uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts ekonomisko situāciju.

 Reformu vadības grupā, kurā darbojas arī Latvijas Pašvaldību savienība, sociālo partneru viedoklis tika uzklausīts, taču lielākoties netika ņemts vērā. Jau 2011.gada 14.janvārī partneri ir aicinājuši Reformu vadības grupā vienoties par prioritāri veicamajiem pasākumiem, bet nesekmīgi. Lai izvairītos no krīzes padziļināšanās turpmāk un veicinātu ekonomikas atveseļošanos, izvirzām un ierosinām realizēt skaidras reformu vadlīnijas.

Reformu vadības grupa par galvenajiem mērķiem uzskata sabiedrības uzticības atjaunošanu valsts varai, strukturālo atšķirību novēršanu starp sociālās drošības sistēmu (valsts atbalsts īslaicīgās krīzes situācijās), nodarbinātību un nodokļu maksāšanu, strukturālo atšķirību novēršanu publiskajā pārvaldē. Kā arī tiek izvirzīti mērķi novērst strukturālās atšķirības ilgtspējīgas attīstības un valsts investīciju politikā un izveidot vienotu politikas plānošanas, ieviešanas un finansēšanas sistēmu.

Kā galvenos uzdevumus strukturālo atšķirību mazināšanai publiskajā pārvaldē Reformu vadības grupa izvirza šādus uzdevumus:

1. Radīt motivācijas sistēmu ar mērķi uzlabot darba efektivitāti valsts pārvaldē un pašvaldībās;
2. Samazināt administratīvās uzraudzības un kontroles apjomu, palielinot ieinteresētību darba rezultātos;
3. Samazināt normatīvā regulējuma apjomu un saturu, atraisot iniciatīvu labāku rezultātu sasniegšanai un veicinot kopregulācijas un pašregulācijas procesus;
4. Līdzsvarot kompetenču sadalījumu starp valsti, reģionālajām un vietējām pašvaldībām;
5. Mainīt valsts pārvaldes institūciju darbības un rezultatīvo rādītāju sistēmu no represīviem un uz sodu orientētiem mērķiem uz konsultācijām un palīdzības sniegšanu sabiedrībai;
6. Turpināt mērķtiecīgas strukturālās reformas ar mērķi konsolidēt valsts pārvaldes funkcijas, padarīt efektīvāku to īstenošanu un likvidēt funkciju realizācijai neatbilstošu finanšu izlietojumu.