Konstitucionālo tiesību komisija sniedz ierosinājumus Satversmes izmaiņām

Šā gada 18.februārī norisinājās tautas nobalsošana par grozījumiem LR Satversmē, kas paredzētu krievu valodai Latvijā piešķirt valsts valodas statusu. Vēlētāju vairākums to noraidīja, tomēr šis notikums aktualizēja jautājumu par valsts pamatiem un to neaizskaramību. Valsts prezidents Andris Bērziņš aicināja Konstitucionālo tiesību komisiju sagatavot rakstveidā viedokli par Latvijas valsts pamatiem, to aizsardzību un iespēju noteikt atsevišķiem Satversmes pantiem negrozāmību.

Pēc vairāku mēnešu ilga darba 17.septembrī Konstitucionālo tiesību komisija iepazīstināja Valsts prezidentu ar atzinumu par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu, kā arī sniedza gala secinājumus par valsts konstitucionālo pamatu stiprināšanu. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja komisijas speciālistu veikumu.

Atzinuma saturs un būtība

Iepazīstinot klātesošos ar atzinumu, Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits uzsvēra, ka "komisijas viedoklis ir zinātnisks pētījums, argumentatīva analīze par to, vai Satversmes kodols pastāv un kāds ir šī kodola apjoms. Pētījumam nav saistošs raksturs, un katrs to var apstrīdēt, izvirzot citus argumentus".

Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa izklāsts pavisam aizņem 170 lapaspuses, un tuvākajās dienās tas ikvienam būs pieejams Valsts prezidenta mājaslapā. Pagaidām ir  iespējams iepazīties ar Konstitucionālo tiesību komisijas gala secinājumiem.

"Konstitucionālo tiesību komisija rosina Satversmes kodolu atspoguļot Satversmes tekstā, tieši preambulā."

"Īsumā viedokļa būtība ir šāda – tajā konstatēts, kāds ir Latvijas valsts mērķis un ar kādu jēgu šī valsts tika dibināta. Un, ja jau Latvijas valstij ir dibināšanas mērķis un jēga, tad būtu ļoti neloģiski, ja Satversme tiktu interpretēta tādējādi, ka Satversme pieļautu šo mērķi un jēgu likvidēt. Līdz ar to mēs nonācām pie secinājuma, ka nevar izveidoties tāda situācija, ka Satversmes interpretācijas rezultātā šis mērķis un jēga pazūd, tiek likvidēti," skaidro Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Gunārs Kusiņš.

Kā norāda komisijas loceklis Lauris Liepa, Latvijas Republikas Satversme ir sastādīta konspektīvi, precīzi un cenšoties iztikt bez liekvārdības. Tās kodols nav rakstiski izpausts, tomēr "tā ir ar īpašu atslēgu atverama vērtība". Tātad, tas, ka Satversmes kodols rakstiski nav atspoguļots pašā Satversmes tekstā, nenozīmē, ka tas nepastāv. Konstitucionālo tiesību komisija rosina Satversmes kodolu atspoguļot pašā Satversmes tekstā, tieši preambulā, bet aicina arī sabiedrību sākotnēji diskutēt par šo priekšlikumu.

Konstitucionāla identitāte

Izklāstot Konstitucionālo tiesību komisijas atzinuma saturu, E.Levits norādīja, ka "katrai valstij ir sava konstitucionāla identitāte, kas atšķir šo valsti no jebkuras citas valsts pasaulē. Šī konstitucionālā identitāte ir ietverta valsts konstitūcijā vai nu rakstveidā (teksta veidā), vai arī dažādos citos konstitucionāla rakstura tekstos, kas nepieder pie formālās konstitūcijas, vai arī vispārējos konstitucionālo tiesību principos".

Valsts konstitucionālā identitāte sastāv no valsts identitātes un valsts iekārtas identitātes. Latvijas konstitucionālās identitātes pamatā ir četri virsprincipi:

1. demokrātiska valsts iekārta;
2. tiesiska valsts;
3. sociāli atbildīga valsts;
4. nacionāla valsts.

Līdztekus šie virsprincipi ietilpst Satversmes kodolā, kas, lai gan šobrīd nav atspoguļoti Satversmes tekstā, tomēr pastāv kā ideja. E.Levits atzīst: "Var uzskatīt, ka šis Satversmes kodols ir, un tas aptver valsts konstitucionālo identitāti, pie kuras pieder  teritorija, tauta, suverēnā valsts vara, nacionālais raksturs, un aptver valsts iekārtu, pie kuras pieder demokrātijas virsprincips, tiesiskas valsts virsprincips, sociāli atbildīgas valsts virsprincips un nacionālas valsts virsprincips."

Konstitucionālo tiesību komisija sava atzinuma prezentācijā klāsta, ka Satversmes kodols Latvijā varētu tikt pieņemts kā vispārējs konstitucionālo tiesību princips, līdzīgi kā tas ir daudzās citās valstīs, kur tas nav ierakstīts konstitūcijā. Tomēr ir jādomā, kā Satversmes kodolu labāk atspoguļot Satversmes tekstā. Tas nenozīmē, ka šis kodols tiktu ieviest no jauna, jo tas jau pastāv kā konstitucionāls princips.

Izskatītie priekšlikumi

Konstitucionālo tiesību komisija, veidojot savu atzinumu, analizēja vairākus priekšlikumus par to, kā Satversmes kodolu varētu izteikt un iekļaut Satversmes tekstā. Kā skaidro komisijas priekšsēdētājs E.Levits, komisija izvērtēja divus priekšlikumus.

Viens no tiem piedāvā noteikt Satversmes 1., 2., 3., 4., un 77.panta negrozāmību. Tomēr komisija atzīst, ka priekšlikums nav optimāls. "Ja noteiktu negrozāmu tekstu, tas nozīmē, ka šis teksts nevarētu tikt arī attīstīts un papildināts. Piemēram, 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska Republika. Un es domāju, ka ir pat jēdzīgi Satversmes 1.pantu papildināt šādi: Latvija ir neatkarīga, demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla Republika. Bet, ja mēs sakām, ka šis pants pašreizējā redakcijā ir negrozāms, tādā gadījumā šis pozitīvais papildinājums nebūtu iespējams," skaidro E.Levits.

"Komisijas viedoklis par konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu ir priekšlikums un ierosinājums diskusijai."

Otrs priekšlikums piedāvā papildināt Satversmes 73.pantu, norādot, ka tautas nobalsošanā nevar nodot likumprojektu, kas ir pretrunā ar Satversmes pamatprincipiem. No tā izriet, ka tiktu uzlikts ierobežojums pilsoņu kopumam, bet ne konstitucionālajam likumdevējam – Saeimai. Arī šis priekšlikums, komisijas ieskatā, nav pilnīgs.

Par piemērotāko variantu Konstitucionālo tiesību komisija uzskata valsts mērķus, darbības pamatprincipus un arī nākotnes attīstības virzienu atspoguļot izvērstā Satversmes preambulā.

Satversmes kodols preambulā

Konstitucionālo tiesību komisija savā atzinumā piedāvā vadlīnijas, lai šo Satversmes preambulu varētu izveidot. Tāpat komisija piedāvā divus priekšlikumus, kā labāk aizsargāt Satversmes kodolu Latvijas tiesību sistēmā. Proti,

• paredzēt Valsts prezidentam tiesības vēl pirms likumu izsludināšanas LR oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" griezties Satversmes tiesā, lai noskaidrotu, vai pieņemtais, bet vēl neizsludinātais likums atbilst Satversmei;
• Centrālā vēlēšanu komisija, skatot iesniegto likumprojektu pilnīgu izstrādātību pirms tautas nobalsošanas, līdztekus vērtē arī to, vai likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts neaizskar Satversmes kodolu.

Satversmes preambulā nebūtu jāietver tikai Satversmes kodols. Te plašāk būtu jāatspoguļo arī Latvijas valsts ģenēze, pamatvērtības, darbības pamatprincipi un mērķi. 

Diskusijas pieteikums

Nav plānots, ka Satversmes preambula taps pāris mēnešu laikā. Kā uzsver E.Levits, šis priekšlikums būtu jāpārdomā visiem (politiskajiem spēkiem, tiesību zinātniekiem), jo preambulas jēga ir padarīt skaidrāku Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi, jēgu un iespējamo nākotnes attīstību.

"Es domāju, ka ir nepieciešama plaša sabiedrības diskusija par to, kas būtu jāiever Satversmes preambulā, lai diskusijas rezultātā izkristalizētos, ko nozīmē attiecīgie vārdi, kas tur tiktu ierakstīti. Katrs ir ielūgts sniegt savus priekšlikumus un domas šādai preambulai. Tad, kad šādas sabiedriskās un juridiskās apspriešanas būtu pietiekami nobriedušas, būtu jādomā politiķiem par to, kādā veidā to tālāk virzīt," skaidro E.Levits.