SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
25. oktobrī, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
5
17
5
17

Kas ir konstitūcijas preambula, un kāda ir tās nozīme

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir saglabāts iepriekš rakstītais Satversmes teksts. Kopš tā laika Satversme ir arī vairākkārt grozīta – kopumā 12 reizes, mainot pantu formulējumu, iekļaujot jaunus pantus un pat veselu nodaļu – 8.nodaļu.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Publiskajā telpā, īpaši kopš septembra vidus, ir uzvirmojušas diskusijas par preambulas iekļaušanu Latvijas Republikas Satversmē. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits nāca klajā ar privāto iniciatīvu, piedāvājot vērtēt savu sagatavoto preambulas tekstu. Diskusijas šobrīd ir vērsušās plašumā, un paredzams, ka būs arī turpmāk. Aktuāli ir divi jautājumi, uz kuriem patlaban vēlas noskaidrot atbildi ne vien Saeimas deputāti un citi diskusijā iesaistītie, bet arī jebkurš Latvijas valstij lojāls cilvēks – vai preambula vispār Satversmei ir nepieciešama, un kādam preambulas tekstam vajadzētu izskatīties.
Šajā LV portāla skaidrojumā par to, kas ir preambula un kāda ir tās loma valstu konstitūcijās.
īsumā

Konstitūcijas preambula:

  • konstitūcijas ievaddaļa;
  • izskaidro pamatprincipus, koncepciju;
  • simboliska nozīme;
  • politiskā jēga;
  • satur būtiskus principus, kas norāda uz visas pārējās konstitūcijas iztulkošanas niansēm;
  • nav obligāts priekšnosacījums konstitūcijas saturam.

Kas ir konstitūcija?

Iesākumā, lai varētu izprast preambulas nozīmi, ir jāskatās, ko nozīmē jēdziens "konstitūcija". Skaidrojošā vārdnīca šo jēdzienu skaidro šādi: konstitūcija ir valsts pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūcijas, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus. Latvijas valsts pamatlikumam ir īpašs latvisks apzīmējums – Satversme. 1 Latvijas konstitūcija ir Latvijas Republikas Satversme, ko 1922.gada 15.februārī pieņēma Satversmes Sapulce.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir saglabāts iepriekš rakstītais Satversmes teksts. Kopš tā laika Satversme ir arī vairākkārt grozīta – kopumā 12 reizes, mainot pantu formulējumu, iekļaujot jaunus pantus un pat veselu nodaļu – 8.nodaļu.

Latvijas Republikas Satversmei ir astoņas nodaļas:

  1. Vispārējie noteikumi (1.pants. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 2.pants. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. 3.pants. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. 4.pants. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.)
  2. Saeima
  3. Valsts prezidents
  4. Ministru kabinets
  5. Likumdošana
  6. Tiesa
  7. Valsts kontrole
  8. Cilvēka pamattiesības (pievienota pēc neatkarības atjaunošanas)

Valstu konstitūcijas, lai gan ir veidotas pēc noteiktiem juridiskās tehnikas un uzbūves principiem un nereti tiek savstarpēji salīdzinātas, satura ziņā ir unikālas. Konstitūciju saturs starp valstīm atšķiras, jo katra valsts pati konstitūcijas pieņemšanas laikā ir izšķīrusies, ar kādu regulējumu un tekstu šo konstitūcijas saturu piepildīt.

Kas ir konstitūcijas preambula?

Valstu starpā atšķiras arī prakse konstitūcijā ietvert vai neietvert preambulu. Skaidrojošā vārdnīca jēdzienu "preambula" skaidro šādi: preambula ir ievaddaļa, piemēram, svarīgos tiesiskos aktos, kurā izskaidroti pamatprincipi, koncepcija. Praksē ir iespējama Miera līguma preambula, Konstitūcijas preambula.2

Tātad preambula ir konstitūcijas ievads, kurā norādīti konstitūcijas galvenie principi un koncepcija. Juridiskajā literatūrā ir uzsvērts, ka parasti preambula norāda uz tiem apstākļiem un motīviem, kas bijuši par iemeslu konstitūcijas pieņemšanai, pamatojot konkrētās valsts esamību un liktenīgos notikumus. Preambulai nav tikai simboliska nozīme vai svarīga politiskā jēga. Preambula satur būtiskus principus, kas norāda uz visas pārējās konstitūcijas iztulkošanas niansēm.3

"Preambula satur būtiskus principus, kas norāda uz visas pārējās konstitūcijas iztulkošanas niansēm."

Tādējādi preambula, par kuras iespējamo izveidi un pievienošanu Latvijas Satversmei patlaban diskutē gan juristi, gan politiķi, gan citas profesionālas sabiedrības grupas (piemēram, vēsturnieki, politologi) vai atsevišķas Latvijas sabiedrībā labi pazīstamas personas, nav obligāts priekšnosacījums konstitūcijas saturam. Vienlīdz nav liegts arī preambulu radīt. Valstij ir dotas pilnvaras izvēlēties, vai preambulu iekļaut konstitūcijā vai neiekļaut.

Valstis, kuru konstitūcijā ietverta preambula

Salīdzinot informāciju starp Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstīm, 15 dalībvalstu konstitūcijām ir preambula, bet 13 dalībvalstīm konstitūcijā tā nav iekļauta. Piemēram, Horvātijai nav preambulas, bet konstitūcijas iesākumā ir vēsturisks pamatojums. Savukārt Polijai tās konstitūcijas ievadā ir prologs. Horvātijas un Polijas gadījumā nav izveidota preambula, taču teksta veidā ir formulētas pazīmes, ko varētu iekļaut preambulā.

  • Konstitūcijas preambula ir šādām ES dalībvalstīm:

Bulgārijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Itālijai, Īrijai, Igaunijai, Lietuvai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai.

  • Konstitūcijas preambula nav šādām ES dalībvalstīm:

Apvienotajai Karalistei, Austrijai, Beļģijai, Dānijai, Horvātijai (vēsturisks pamatojums), Kiprai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Polijai (prologs), Somijai, Zviedrijai un Latvijai.

Atšķirīga prakse sastopama, arī vērtējot konstitūcijas pasaules mērogā.

Preambulas saturs citās valstīs

Konstitūcijas preambulas teksta saturs valstu starpā ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, Igaunijas Konstitūcijas preambulā ir runāts par valsts izveidošanos 1918.gada 24.februārī, pateicoties Igaunijas tautai, un ir izvirzīti valsts pastāvēšanas principi: brīvība, taisnīgums, likumi, kas aizsargā iekšējo un ārējo mieru, garantē Igaunijas tautas un kultūras saglabāšanos cauri gadsimtiem.

Lietuvas Konstitūcijas preambulas tekstā galvenais uzsvars ir likts uz Lietuvas tautas lomu, izveidojot Lietuvas valsti, tās nedalāmām sastāvdaļām: brīvību, neatkarību, dzimto valodu, rakstību un paražām. Preambulā uzsvērts, ka tautai ir tiesības brīvi dzīvot savu senču zemē, neatkarīgā Lietuvas valstī. Francijas Konstitūcijas preambulā ir atsauce uz 1789.gada Deklarāciju, kurā ir noteikts valsts suverenitātes princips. Vācijas Konstitūcijas preambulā ir runāts par Vācijas federālo zemju vienotību, brīvību un pašnoteikšanās brīvību. Savukārt Īrijas Konstitūcijas preambula ir vairāk uzruna īru tautai, izsakot pateicību var varonību un cīņu par valsts neatkarību. Kā arī tā izvirza pienākumus turpmākai valsts attīstībai, piemēram, kopēja labuma veicināšana, tiesiskums, mīlestība u.c.

Par Latvijas Satversmes preambulas satura pirmo projektu, kuras autors ir Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis prof. Dr.iur.h.c. Egils Levits, diskusijas ir jau sākušās un kopumā tās liecina, ka viedokļi ir krasi atšķirīgi. Ar jau publiskotajiem viedokļiem ir iespēja iepazīties žurnāla "Jurista Vārds" īpašajā tematiskajā numurā. Turklāt šodien, 25.oktobrī, LU notiek īpaša konference "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā - ideja un iespējamais saturs", kurā diskusijas turpinās.

Kā groza Satversmi?

Ja pašreizējo diskusiju rezultātā Latvijas Republikas Satversmes preambulas jautājums tiktu izlemts pozitīvi un radīts atbilstošs preambulas saturs, jautājums būtu saistīts ar Satversmes grozīšanu. Grozījumu izdarīšanas kārtību Latvijas Republikas Satversmē noteic pats Satversmes regulējums – 76.-79.pants. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Ja Saeima ir grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

Iniciēt grozīt Satversmi var arī vēlētāji. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu.

Tādējādi Satversmes preambulas apstiprināšanas kārtība būtu iespējama divējādi – par projektu balsojot Saeimas deputātiem vai to uzticot Latvijas pilsoņu kopumam tautas nobalsošanas ceļā.

 

Avoti

1Latviešu valodas vārdnīca. Termini latviešu valodā. Autoru kolektīvs. Rīga: Avots, 2006, 530.lpp.

2Latviešu valodas vārdnīca. Termini latviešu valodā. Autoru kolektīvs. Rīga: Avots, 2006, 873.lpp.

3Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 40.lpp.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU