NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
03. novembrī, 2014
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts vērtības
4
4

Latviešu valodas nākotne – ne tikai valsts, bet arī mūsu pašu rokās

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Latviešu valoda uzskatāma par lielas tautas valodu, jo tikai 250 no pasaules 6700 valodām runā vairāk par miljonu cilvēku. Neskatoties uz šo glaimojošo ziņu, globālā vide latviešu valodai met lielus izaicinājumus. Latviešu valodas kā valsts valodas turpmākā pastāvēšana ir ne tikai valsts rokās, kura plāno valsts valodas politiku, bet ir arī ikviena sabiedrības locekļa atbildība – cik pareizi lietojam latviešu valodu un kā to izkopjam.

Latviešu valodas ekonomiskā vērtība

Ikviena valoda ir unikāls cilvēces kultūras mantojums un etnosa identitātes pamats. Valoda ir ne tikai saziņas veids, bet tajā atspoguļojas kultūras tradīcijas. Katra valoda ir vērtība neatkarīgi no runātāju skaita un ekonomiskās vērtības.

Valodu konkurences apstākļos aizvien aktuālāks kļūst jautājums par valodu saglabāšanu. Pētnieki norāda, ka lielākas izredzes saglabāties būs tām valodām, kas spēs sekot mūsdienu zinātnes un tehnikas attīstībai, pilnveidos mašīntulkošanas un valodu apguves metodiku, kurās varēs izteikt domu un jūtu nianses.

Latviešu valodas galvenās konkurentes ir krievu un angļu valoda. Abām šīm valodām ir būtiska ekonomiskā vērtība, piemēram, darba tirgū. Šo konkurenci pastiprina arī mūsu ikdienas paradumi, piemēram, komunikācijai ar cittautieti, kurš pārvalda latviešu valodu, izvēlamies krievu valodu, neraugoties uz to, ka saruna varētu notikt arī latviešu valodā. 2012.gadā pēc Latviešu valodas aģentūras pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka 90% respondentu, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, prot latviešu valodu vismaz pamatprasmju līmenī.

"Katra valoda ir vērtība neatkarīgi no runātāju skaita un ekonomiskās vērtības."

Kā palielināt latviešu valodas ekonomisko vērtību? Atbildi uz šo jautājumu 2002.gadā ļoti precīzi formulējis Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs savā publikācijā: "Runājot par latviešu valodu globālā tirgus apstākļos, grūti iedomāties citus valodas ekonomiskās vērtības komponentus kā tikai tās lietošanas vērtību ikdienā, apritē. Šeit, runājot ekonomiskā valodā, ir vērts investēt jaunajās tehnoloģijās, elektroniskajos rīkos, vārdnīcās, valodas apguves līdzekļos, izglītības programmās, plašsaziņas līdzekļos. Jāatceras, ka latviešu valodai arī vietējā tirgū ir bargi un lieli sāncenši – gan krievu, gan angļu valoda, tāpēc tās vērtību ir jāceļ arī mākslīgi, tā jākompensē. Valodas ekonomisko vērtību var celt arī ar politiskiem un juridiskiem līdzekļiem, piemēram, likums, kas paredz produktu un medikamentu instrukciju nepieciešamību latviešu valodā, tieši ceļ valodas ekonomisko vērtību."

Valsts valodas politika turpmākajiem sešiem gadiem

Latvijas valodas politikas pamatā kopš neatkarības atgūšanas ir nodrošināt latviešu valodas un nacionālo minoritāšu valodu līdzāspastāvēšanu, nostādot latviešu valodu juridiskās hierarhijas priekšplānā.

Valdība ir apstiprinājusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam. Tās nākamajiem sešiem gadiem noteiks valodas politikas pamatprincipus, mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus. Valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē.

Galvenie atslēgvārdi nākamajā periodā valsts valodas politikā izvēlēti "ilgtspēja", "lingvistiskā kvalitāte" un "konkurētspēja".

Mērķa sasniegšanai ir noteikti četri rīcības virzieni:

  • valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana;
  • valsts valodas izglītības politika;
  • latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana;
  • sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā.

Valodas politika vērsta ne tikai uz latviešu valodas stāvokļa uzlabošanu Latvijā, bet arī uz latviešu diasporām. Pēdējos gados latviešu kopienās ārvalstīs vērojama latviešu valodas kultūrvides sašaurināšanās.

Izglītības un zinātnes ministrijā norāda: "Valsts valodas politikas īstenošanā ir iesaistītas valsts pārvaldes institūcijas, augstskolas un zinātniskās institūcijas, kuru līdzdalība noteikta pamatnostādņu uzdevumu un pasākumu īstenošanā. Atsevišķus pamatnostādņu pasākumus īsteno arī nevalstiskās organizācijas."

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, komentējot Valsts valodas politikas pamatnostādnes, uzsver: "Valsts valodas politika skar pilnīgi visas jomas un ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ svarīga ir sabiedrības līdzdalība, jo valodas politika nav īstenojama bez plaša atbalsta un izpratnes sabiedrībā. Tās veidošanā aicināti piedalīties visi, tostarp arī pētnieki un žurnālisti. Ikvienam ir jāapzinās, ka tieši no tā, kāda būs viņa attieksme pret valodu, būs atkarīgs tas, kā izdosies īstenot valsts valodas politikas principus."

Valodas izkopšana – ikviena individuāla atbildība

Latviešu valodas nākotnes galvenais garants ir indivīds – valodas lietotājs, kurš valodu apgūst, izmanto un pilnveido personiskajā, izglītības, profesionālajā un publiskajā vidē.

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola norāda, ka būtiska ietekme ir plašsaziņas līdzekļu darbībai un valsts amatpersonu lingvistiskajai uzvedībai: "Viedokļu līderu un amatpersonu rīcība veido lavīnveida efektu. Ja cilvēks valstī ieņem atbildīgu amatu, viņa personiskā rīcība, arī valodas izvēle, kam būtu jāatbilst likumdošanas prasībām un valstī noteiktajai valodu hierarhijai, iegūst kolektīvās domas veidojošu spēku un ietekmē valsts valodas situāciju."

"Liela daļa skolēnu saprot, ka valoda ir vienīgais instruments, ar ko cilvēks var sevi pieteikt šajā pasaulē."

Latviešu valodas apguvē liela nozīme ir arī skolai. Uz jautājumu, vai pēdējos gados vērojamas būtiskas izmaiņas latviešu valodas zināšanu līmenī skolēnu vidū, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga atbild: "Pēdējos gados nekas īpaši nav mainījies. Zināšanu līmeņi ir dažādi, valodas izteiksmīgums, daiļskanība, vārdu krājums varētu būt plašāks. Skolas uzdevums ir attīstīt šīs prasmes. Liela daļa skolēnu saprot, ka valoda ir vienīgais instruments, ar ko cilvēks var sevi pieteikt šajā pasaulē." Latviešu valodas skolotāja atzīmē, ka valodas attīstība ir atkarīga no labas literatūras lasīšanas.

Valsts valodu stiprinās radio programmās

Viens no pēdējiem 11.Saeimas lēmumiem ir grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredzot stiprināt valsts valodu medijos. Saeimas preses dienestā norāda, ka radio stacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās noteikts, ka vismaz pusei programmu jābūt valsts valodā, būs jāpāriet uz apraidi tikai latviešu valodā. Savukārt radiostacijām, kurām pašreiz apraides atļaujā programmas daļa latviešu valodā noteikta mazāka par pusi, varēs izvēlēties - veidot programmu valsts valodā vai svešvalodā. Radio programmas, kas veidos saturu svešvalodā, drīkstēs bez jebkādiem ierobežojumiem iekļaut raidījumus arī valsts valodā bez pienākuma nodrošināt tulkojumu svešvalodā. Šādā veidā likumprojekta autori cer stiprināt latviešu valodas lomu Latvijas kultūrvidē, vienlaikus veicinot sabiedrības integrāciju.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU