Satversmes preambulas projekts gatavs izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā

Saeimas Preses dienests vēsta, ka Juridiskā komisija ir izskatījusi visus trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, neizdarot konceptuālas izmaiņas Saeimas otrajā lasījumā pieņemtajā pamatlikuma ievadā. Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne atzina: "Preambulas redakcija būs precīzāka un labskanīgāka, taču būtiskas izmaiņas deputāti neatbalstīja. Lūgsim Saeimu Satversmes grozījumus trešajā lasījumā skatīt jau nākamnedēļ – šīs sesijas pēdējā Saeimas sēdē 19.jūnijā."

Aģentūra "Leta" pirms pāris dienām vēstīja, ka aptauju un pētījumu kompānija TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" laikā no 3. līdz 5.jūnijam ar interneta starpniecību veica visā Latvijā aptauju, uzrunājot par Satversmes preambulas projektu 600 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Aptaujas rezultāti ir interesanti: teju puse - 49% - Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nebija vispār informēti par Satversmes preambulas projektu.

13% aptaujāto norādījuši, ka ir informēti par Satversmes preambulas projektu, un 38% - atzīst, ka ir kaut ko dzirdējuši par to.

Puse (51%) no aptaujātajiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem uzskata, ka par jebkādām izmaiņām Satversmes preambulā būtu jārīko referendums (23% - noteikti jā; 28% - drīzāk jā). Ceturtā daļa (26%) aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka par jebkādām izmaiņām Satversmes preambulā būtu jārīko referendums (21% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē). Savukārt ceturtā daļa - 23% - aptaujāto nav varējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

Tā kā radās diskusijas, vai par Satversmes papildināšanu ar preambulu būtu jārīko tautas nobalsošana, komisijas priekšsēdētāja bija lūgusi viedokli par to rakstveidā izteikt konstitucionālo tiesību ekspertiem. Gan Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs, profesors Ringolds Balodis, gan Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors, asociētais profesors Mārtiņš Mits, gan Saeimas Juridiskais birojs atzinuši, ka nav nepieciešams obligāts referendums par tādu Satversmes ievadu, kāds Saeimā apstiprināts otrajā lasījumā, skaidroja I.Čepāne.

Juridiskā komisija ir paredzējusi pirms galīgā lasījuma Saeimā par likumprojektu lūgt atzinumu Tieslietu ministrijai.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi Satversmes ievadu šādā redakcijā:

"1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. 

Dievs, svētī Latviju!"