Izvērstas Satversmes preambulas piedāvājums ir juridisks teksts, kas publicēts juridiskās domas vadošajā žurnālā „Jurista Vārds”. Oktobra nogalē varētu notikt plašāka Saeimas rīkota konference par Satversmes preambulas paplašināšanas iespējām.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Dažu pēdējo gadu laikā gan valststiesību juristu lokā, gan plašākā sabiedrībā notika neparasti daudz diskusiju par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012.gada 18.februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem.
Šo norišu kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012.gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija atzinumā "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu".
Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības.
Vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs.
Sīkāk par Satversmes preambulas nozīmi "Jurista Vārda" galvenās redaktores Dinas Gailītes intervijā ar autoru. Tajā E.Levits norāda, ka valsts pamati, mērķi, principi, vērtības, vēstures mezglu punkti, ko viņš iekļāvis projektā, ir viņa redzējums par to, kas ir Latvijas valsts un kas ir būtisks tās identitātei. Ar šo piedāvājumu varētu aizsākt plašāku diskusiju par Satversmes preambulas nepieciešamību un iespējamo saturu.
"Protams, arī turpmāk Latvijas Satversme var darboties bez preambulas. Tomēr, manuprāt, tā - pēc karstu diskusiju fāzes - vidējā vai ilgākā laika posmā stabilizētu juridisko, politisko un sabiedrisko domu Latvijas valsts identitātes jautājumā. Katrs pilsonis Satversmes tekstā tad varētu izlasīt savas valsts pamatvērtības. Latvijas gadījumā tas pat varbūt ir svarīgāk nekā citās valstīs, jo mums ir neapšaubāmas identitātes problēmas. Tad jau citas valstis, kurām nav šādu identitātes problēmu, drīzāk varētu dzīvot bez konstitūciju preambulām, lai gan tām tādas ir. Protams, preambula nevar izglābt Latvijas valsts nākotni, tā noteikti nav vienīgais līdzeklis, gluži otrādi - viens no daudziem nepieciešamajiem. Bet, kā jau teicu, tiem Latvijas pilsoņiem, kam rūp, lai Latvija arī turpmāk būtu demokrātiska, neatkarīga un latviska, vajadzētu uzskatīt par savu pienākumu to stiprināt. Preambula, manā ieskatā, ir viens no šādiem - juridiskiem - paņēmieniem, kā to varētu darīt. Protams, nepieciešami arī daudzi citi konkrēti, pat svarīgāki pasākumi. Izvērsta preambula nav nekāda panaceja, kas atrisinātu visas problēmas," savu nostāju argumentē E.Levits.
Līdz ar publikāciju žurnālā "Jurista Vārds" lasītāji varēs veidot un izteikt savu, patstāvīgu viedokli gan par E.Levita izstrādāto priekšlikumu, gan procesu, kādā šāds Satversmes grozījumu projekts būtu jāsagatavo un jāpieņem. Redakcija aicina lasītājus izklāstīt savus secinājumus aptaujā, kuras jautājumi publicēti gan drukātajā žurnālā, gan e-versijā www.juristavards.lv.
Noderīgi
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju