Pašvaldībās latviešu valodas nezināšanas dēļ problēmu nav bijis

Likumprojektā lasāms: "Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 104.pantu šādā redakcijā: "104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā un krievu valodā."

Jā, kā vienu no iemesliem, kādēļ krievu valodai nepieciešams otrās valsts valodas statuss, likumprojekta rosinātāji un tā atbalstītāji min to, ka reģionos, kur ir liels mazākumtautību iedzīvotāju īpatsvars, viņiem nav iespējas pilnvērtīgi izmantot valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus.

Lai noskaidrotu, kāda ir reālā situācija šādās pašvaldībās, LV portāls izvēlējās trīs – Daugavpili, Daugavpils novadu un Liepāju.

Daugavpilī jau vēsturiski allaž bijis daudz krievu tautības iedzīvotāju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn viņu īpatsvars bija 51,8%, bet latviešu – 18 procenti. Nākamā plašāk pārstāvētā tautība bija poļi (14,4%).

Daugavpils novadā latviešu ir tikai trešā daļa, bet Liepājā viņu skaits pārsniedza pusi tikai 2000.gadā, un patlaban šajā piejūras pilsētā mīt 53,2% latviešu un 32% krievu, un pārējās plašāk pārstāvētās tautības ir ukraiņi, baltkrievi un lietuvieši.

LV portāls jautā: Vai, jūsuprāt, krievu valodai ir nepieciešams oficiālās valodas statuss, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritorijā, kur  ir liels mazākumtautību īpatsvars?

Foto: www.daugavpils.lv

"Daugavpilī dzīvo vairāk nekā 20 dažādu tautību pārstāvju. Visiem te ir vieta un iespēja sazināties. Ikdienā pilsētā var dzirdēt latviešu, latgaliešu, krievu, poļu, lietuviešu valodu. Manuprāt, jo vairāk valodu cilvēks zina, jo bagātāks. Mēs ļoti lepojamies, ka Daugavpils ir daudzvalodu un daudzkultūru pilsēta. Uzskatu, ka nekas nav jāmaina. Daugavpils ir lielisks piemērs tam, kā mierā un cieņā sadzīvot ļoti dažādiem cilvēkiem.

Saistībā ar pašvaldības pakalpojumiem cilvēkiem nekad nav bijušas problēmas ar valodu. Ja nav pietiekamu valsts valodas zināšanu, ikviens iedzīvotājs varēs atrisināt savu jautājumu bez šķēršļiem. Domē strādā tulks, kas nepieciešamības gadījumā tulko iesniegumus un atbildes.

Daugavpils pašvaldības darba centrā ir Daugavpils pilsētas iedzīvotājs, mēs strādājam pilsētnieku labā, tāpēc jebkurš daugavpilietis spēj atrast atbildes uz saviem jautājumiem, veikt sev svarīgus darbus, griežoties Daugavpils domē, jo visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta pakalpojumu kvalitāte."

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

Janīna Jalinska, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja:

"Pēc nacionālās piederības Daugavpils novadā ir 38% latviešu, 49% krievu un 13% citu tautību iedzīvotāju (Iedzīvotāju reģistra departamenta dati 01.07.2011.).

Latgales reģions, tostarp Daugavpils novads, jau vēsturiski ir veidojies daudznacionāls, tāpēc spēja komunicēt bilingvāli ir iedzīvotāju neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Mūsu darbinieki ir kompetenti sniegt pakalpojumus abās valodās, nepieciešamības gadījumā tos paskaidrojot vai iztulkojot cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar latviešu valodu. Līdz šim nekad nav bijušas sūdzības, ka kāda persona nav saņēmusi pieprasīto pakalpojumu valodas barjeras dēļ. Lai iedzīvotāji būtu informēti par novada iestāžu darbu, arī pašvaldības bezmaksas informatīvā avīze tiek izdota abās valodās.

Lielu ieguldījumu latviešu valodas apguvei sniedz skolas: Daugavpils novadā ir sešas vidusskolas un 10 pamatskolas. Šo gadu laikā ir daudz strādāts, lai jaunieši izglītības iestādēs pārvaldītu valsts valodu. Par sasniegto liecina olimpiāžu un valsts centralizēto eksāmenu rezultāti. Šobrīd Sventes un Medumu vidusskola pilnībā ir pārgājušas uz mācībām latviešu valodā, arī Salienas vidusskolas klasēs mācības notiek valsts valodā. Zemgales un Višķu vidusskolā mācības notiek bilingvāli.

Četrās pamatskolās ir latviešu plūsmas, pārējās sešās tiek realizēta bilingvāla apmācība, no kurām Silenes pamatskolas pirmās trīs klases jau pilnībā ir pārgājušas uz latviešu valodu. No visiem novada audzēkņiem 62% skolēnu mācību programmu apgūst latviešu valodā. Manuprāt, tas ir stiprs pamats tam, lai nākotnē ikviens varētu brīvi sarunāties latviešu valodā.

Uzskatu, ka referendums par valsts valodu drīzāk ir radies kā rezultāts politisko spēku centieniem manipulēt ar sabiedrības noskaņojumu. Jautājums par valsts valodu vairāk kalpo kā politisks ierocis, lai šķeltu sabiedrību laikā, kad valstij vairāk vajadzētu koncentrēt spēkus ekonomisku problēmu risināšanai. Ikdienas komunikācijā šī spriedze starp Daugavpils novada cilvēkiem nepastāv."

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs:

"Uzskatu, ka Latvijas Republikas Satversmes 104. un pārējos pantos nav nepieciešami grozījumi.

Liepājas pilsētas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra speciālisti, kā arī citu struktūrvienību un pašvaldības iestāžu darbinieki ikdienā tiem cilvēkiem, kuri neprot vai negrib runāt latviski, sniedz konsultācijas un paskaidrojumus gan angļu, gan krievu valodā. Atsevišķos gadījumos pašvaldība var sniegt atbildes arī vācu valodā.

Nepieciešamības gadījumā maznodrošinātām personām Apmeklētāju pieņemšanas centrā tiek nodrošināti tulka pakalpojumi iesniegumu tulkošanai no krievu valodas uz latviešu valodu.

Reizi mēnesī pašvaldība izdod informatīvo izdevumu "Katram Liepājniekam" latviešu un krievu valodā, kurā iedzīvotājiem sniedz aktuālo pašvaldības informāciju un kuru pašvaldība bez maksas izplata katrā liepājnieka mājoklī.

Kopš 1997.gada, kad strādāju Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja amatā, neesmu saņēmis nevienu informāciju vai sūdzību par to, ka kāds liepājnieks latviešu valodas nezināšanas dēļ nebūtu saņēmis sociālo palīdzību, nebūtu varējis izglītot savus bērnus vispārizglītojošās skolās un bērnudārzos, nebūtu varējis iesniegt būvniecības pieteikumu utt.