“Jaunas Satversmes sapulces ideja savā ziņā ir ērti lietojama un parocīga – tās aizstāvjiem nav jāpiedāvā nekādi risinājumi vai uzlabojumi,” ideju raksturojot kā atbilstošu „laimes lāča” fenomenam, publikācijā norāda J.Pleps. “Viņi ir tikai par to, lai tautas vēlēti ārkārtas priekšstāvji brīvi lemtu par valsts nākotni. Jebkura cita valstiskuma reforma, kas tiktu veikta esošās Satversmes ietvaros, prasītu no viņiem konkrētus piedāvājumus un raisītu argumentētas diskusijas par šīm receptēm.”
LV.LV jautā: Kā vērtējama ideja par jaunu Satversmes sapulci un jaunas konstitūcijas radīšanu?
Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, biznesa
augstskolas „Turība” profesors:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Šādu pieeju neatbalstu. Satversmes sapulce savulaik bija nepieciešama, lai izstrādātu jaunu konstitūciju jaunai valstij, kas tagad ir atjaunota. Ir ievēlēta Saeima, kas ir leģitīma.
Pašlaik izskan dažādi piedāvājumi. Vieni piedāvā prezidentālu valsti, citi – tautas vēlētu prezidentu. Līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Lietuvā. Taču tāpēc Lietuva nepārstāj būt parlamentāra republika. Konstitucionālas izmaiņas ir iespējams izdarīt esošās Satversmes ietvaros, nevis radot jaunu.”
Iveta Kažoka, politoloģe, sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece:
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
„Šādu ideju nevērtēju kā nopietnu – tai trūkst pamatojuma. Figurē divas viena otru izslēdzošas versijas. Pirmā. Darbs pie jaunas Satversmes jāsāk nevis tāpēc, ka tajā būtu veicamas fundamentāli jaunas izmaiņas, bet gan tādēļ, ka 1922. gada konstitūcija ir novecojusi un būtu pareizi, ka valsts pamatlikumu veido pašlaik dzīvojošā paaudze. Šī argumentācija man nešķiet īpaši pārliecinoša, lai gan ir atsevišķi aspekti, par kuru maiņu esošās Satversmes ietvaros varētu diskutēt.
Otra versija. Ir nepieciešama kardināli jauna valsts iekārta, sistēma, jo esošā darbojas slikti. Taču kritiķi nav pārliecinoši identificējuši uzrādītās problēmas cēloņus un virzienus, kādos pārmaiņas veicamas. Nesaskatu, kādā veidā Satversmes nepilnības būtu vainojamas pie tā, ka Latvijas valsts pārvalde nedarbojas tik labi kā, piemēram, Igaunijā. Tā, manuprāt, nav konstitucionāla problēma. Arī doma, ka prezidentāla valsts kaut ko varētu šajā ziņā mainīt, ir liela ilūzija.
Partijas, cenšoties gūt vēlētāju atbalstu, ar šādām idejām ir spekulējušas pirms katrām vēlēšanām, taču ne tik gigantiskā apmērā. Pēc tam gan šie pirmsvēlēšanu priekšlikumi tiek nobīdīti „atvilktnē” un tur arī paliek. Turklāt nedomāju, ka cilvēki ir tik naivi, ka valsts problēmu iemeslus saskata Satversmē. Politiķi nevēlas risināt to patiesos cēloņus, tā vietā piedāvājot tradicionālus priekšvēlēšanu pseidonotikumus.
Ja vispār runā par izmaiņām, kas saistītas ar Satversmi, tad darbam ir jānotiek pavisam citā secībā – ir jāpasaka, kas ir galvenās problēmas, un tikai pēc tam jāskatās, vai to risinājums rodams, mainot Satversmi.”
Ilga Kreituse, bijusī Saeimas priekšsēdētāja, vēsturniece, Eiropas studiju
fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītāja:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Tas ir ambiciozs un nepārdomāts priekšlikums, kas saistāms ar mēģinājumiem iegūt popularitāti, nevis piedāvāt kaut ko patiesi jaunu un derīgu.
Ja ir vēlme mainīt amatpersonu ievēlēšanas kārtību, nav jāsagrauj Satversme. Tiem, kas saka, ka Latvijas Satversme ir novecojusi, jo ir radīta 1922. gadā, der atgādināt, ka, piemēram, ASV konstitūcija darbojas kopš tās pieņemšanas 18. gadsimtā.
Ja vispār aplūko piedāvājumu par būtiskām izmaiņām Satversmē, nemaz nerunājot par tās maiņu, tad tas jādara nevis pirms, bet pēc vēlēšanām. Turklāt vispirms būtu jāveic tautas aptauja un referendums, jānoskaidro, cik sabiedrība ir gatava šādām izmaiņām. Cilvēkiem ir jāpaskaidro, ko tās dos. Turklāt pat tādā gadījumā nav garantiju, ka galarezultāts būs labāks.
Esošā valsts iekārta ir nevis fundamentāli slikta, bet to ir degradējuši politiķi, kurus, taisnības labad jāsaka, ir ievēlējusi pati tauta.”
