Šovasar varētu notikt arī referendums par Grozījumiem pensiju likumā, ja Saeima noraidīs Pensiju likuma grozījumus, par kuriem parakstījušies 170 342 cilvēki. Grozījumi vēl nav izskatīti parlamentā un saskaņā ar likumu jāskata tajā sesijā, kurā tie iesniegti.
Kā zināms, Saeima jau 12. jūnijā nodevusi tos izskatīšanai komisijā. Likumprojekts paredz grozīt likuma „Par valsts pensijām” 34.punktu, nosakot, ka līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram atkarībā no apdrošināšanas stāža piemēroti koeficienti 3, 3,5, 4 vai 4,5.
Prezidenta viedoklis par tautas nobalsošanu
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka katram atbildīgam pilsonim ir jāpiedalās referendumā un jāpauž tajā sava attieksme – „par” vai „pret” Satversmes grozījumiem, kas paredz tautas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu –, LV.LV informē prezidenta preses sekretāre Inta Lase.
2. augustā V. Zatlers piedalīsies tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, taču varētu izmantot tiesības neatklāt, kā viņš balsos referendumā.
Valkas rajona Strenčos, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par attieksmi pret referendumu, Valsts prezidents izteicies – ja jau valstī notiek referendums, tad katram atbildīgam pilsonim ir uz to jāiet un jāpauž sava attieksme. „Tad tiešām būs sajūta, ka mēs, pilsoņi, šajā valstī esam tie, kuriem pieder vara.”
Tāpat prezidents atzinis, ka tautā ir nobriedusi vēlēšanās iegūt tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, un šāda norma pamatlikumā ir nepieciešama. Taču vienlaikus viņš uzsver, ka jebkuras izmaiņas Satversmē ir jāveic ļoti uzmanīgi, “lai tiesības nebūtu tādas, kas rada jukas valstī, bet gan pilsoņiem dod gandarījumu, ka viņi tiešām lemj valsts likteni un viņiem pieder vara.”
“Jaunā laika”, “Pilsoniskās savienības” un biedrības “Tautvaldība” līderi nodibinājuši biedrību “Par tautas tiesībām”, kuras mērķis ir apvienot spēkus referenduma kampaņā par Satversmes grozījumiem. Lai vēlētāju rosinātais Satversmes grozījumu projekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā tas jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
Prezidenta likumdošanas iniciatīva par grozījumiem Satversmē
Saistībā ar arodbiedrību ierosināto likumprojektu par grozījumiem Satversmē Valsts prezidents Valdis Zatlers vērsis Saeimas uzmanību uz viņa iesniegto likumdošanas iniciatīvu, kas dotu Valsts prezidentam patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu, nesaistot šīs tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu.
Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva paredz papildināt Satversmes 3.nodaļu „Valsts Prezidents”, dodot tam patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu, nesaistot to ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka Valsts prezidents pilda Satversmē paredzēto patstāvīgā arbitra funkciju arī Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas un jaunu vēlēšanu sarīkošanas gadījumā.
Valsts prezidents savā vēstulē Saeimai uzsvēris, ka „parlamenta priekšlaicīgas atlaišanas regulējums ir parlamentārajā demokrātijā nepieciešams un atzīts konstitucionāls mehānisms. Tas uzskatāms par piemērotu risināšanas palīglīdzekli ne vien valstu krīžu, bet arī nopietnu parlamentāra rakstura krīžu gadījumā”.
"Mēs, pilsoņi, šajā valstī esam tie, kuriem pieder vara."
V. Zatlers
2008.gada 30.aprīlī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar savu viedokli par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu, uz kuru Valsts prezidents atsaucas savā vēstulē Saeimai.
KTK savā atzinumā skaidro parlamenta priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma būtību, vērtējot Satversmē pašreiz noteikto procedūru. Komisija ir analizējusi vēlētāju iniciatīvas ceļā virzīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kā arī devusi norādes par piemērotāko risinājumu, kas nodrošinātu ne vien līdzsvarotu un modernai tiesiskai iekārtai atbilstošu Saeimas atlaišanas mehānismu, bet arī tās reglamentētu priekšlaicīgu vēlēšanu norisi.
„Prezidenta konstitucionālā funkcija šajā gadījumā ir pildīt politiski neitrāla arbitra lomu. Valsts prezidents vispirms vadās pēc valsts interesēm kopumā, neraugoties uz atsevišķu politisko spēku prasībām,” norāda komisija. Konstitucionālo tiesību komisija akcentē arī nepieciešamību izvairīties no situācijas, kad valstī nav ne leģitīmas Saeimas, ne Valsts prezidenta varas, un ierosina paredzēt nosacījumu, ka Valsts prezidents nevar atlaist Saeimu, ja līdz viņa amata pilnvaru beigām atlikuši mazāk nekā seši mēneši. Tāpat komisija iesaka paredzēt, ka Valsts prezidents nav tiesīgs atlaist Saeimu agrāk par sešiem mēnešiem pēc Saeimas sanākšanas, kā arī tad, ja līdz Saeimas pilnvaru termiņa beigām palikuši mazāk nekā seši mēneši.
Pilns konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu: http://www.president.lv/pk/content/?art_id=12096
Valdošā koalīcija par referendumu
10. jūnijā Valsts prezidents tikās ar Saeimā pārstāvētajām partijām un pārrunāja minētos jautājumus.
TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis jau norādījis, ka nebūtu labi organizēt abus referendumus vienā dienā un ka vēl nav skaidrības, vai tautas nobalsošanai ir nododami Pensiju likuma grozījumi, jo, pēc vairākuma politiķu domām, tie ir saistīti ar valsts budžetu, savukārt Satversmē ir noteikts, ka par budžeta jautājumiem referendumu nevar rīkot.
Politiķis prognozē, ka tuvākajā laikā vēl varētu notikt tiesāšanās, vai Pensiju likuma grozījumi jālemj referendumā.
