Galvenais arguments 9. Saeimas vēlēšanu kārtībai bija apgalvojums, ka vēlētāji vēlēšanu dienā atradīsies ārpus sava vēlēšanu apgabala (raks kartupeļus, izklaidēsies laukos utt.) un, ja viņiem jābalso tikai savā vēlēšanu apgabalā, tad daudzi vēlēšanās nepiedalīsies.
Šis arguments ir maldinošs un vairāku apstākļu dēļ neiztur kritiku. Pirmkārt, vēlētājiem ir iespējas nobalsot priekšlaikus, t.i., vairākas dienas pirms vēlēšanām sev pieņemamā laikā. Otrkārt, apgalvojumam par vēlētāju nespēju ierasties iecirknī nav nopietna pamatojuma. Nav nekādu datu par vēlētāju atrašanos citā vēlēšanu apgabalā vēlēšanu dienā vai viņu velmi vispār doties balsot citā apgabalā. Centrālā vēlēšanu komisija pārskatā par 9. Saeimas vēlēšanām konstatējusi: „Vēlētāju līdzdalības kritumam ir citi cēloņi, nevis vēlētāju reģistra kārtība.” Jāsecina, ka kādiem ir izdevīgi, ka vēlētājus var „pārvietot”, lai tādējādi ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Saprotams, šo apsvērumu viņi publiski paust nevar.
"Ir pavisam dīvaini, ka vēlētāji var balsot citā apgabalā, kurā viņi nedzīvo."
Atjaunojot vēlētāju reģistru, Saeimas vēlēšanās būtu tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās (balsošana savā deklarētajā dzīvesvietā). Šis ir tikai viens apsvērums, bet ne būtiskākais vēlētāju reģistra ieviešanai Saeimas vēlēšanās. Ir citi svarīgāki.
No juridiskā viedokļa pats galvenais ir tas, ka, atjaunojot vēlētāju reģistru parlamenta vēlēšanās, tiktu nodrošināts Satversmē noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips. Satversmes 7. pantā rakstīts: “Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.” Vēlētāju pārvietošanās no sava apgabala un balsošana citā apgabalā šo nosacījumu pārkāpj.
Vēlētāju reģistrs mazinātu arī manipulāciju iespējas. Šo aspektu labi uztvēra un izmantoja Joahims Zīgerists 6. Saeimas vēlēšanās, lai ar banāniem aizvilinātu vēlētājus braukt balsot (saprotams, par viņu) Jelgavā.
Pat ja vēlētāju pārvietošanās būtu minimāla, manipulāciju rezultātu nevajadzētu novērtēt par zemu. Pat dažu simtu pārvietotu vēlētāju liktie plusi un kandidātu svītrojumi vēlēšanu zīmēs varētu nopietni ietekmēt kandidātu izredzes nokļūt Saeimā. Tas vien ir arguments par labu vēlētāju reģistra ieviešanai, lai šādu varbūtību vispār novērstu. Vienlaikus mazinātos arī vairākkārtējas nobalsošanas iespējas (ar divām pasēm). Pat ja nerunājam par Satversmes prasībām vai iespējām manipulēt ar rezultātiem, ir pavisam dīvaini, ka vēlētāji var balsot citā apgabalā, kurā viņi nedzīvo, un par tiem kandidātiem, kuri Saeimā pārstāvēs nevis viņus, bet gan cita apgabala vēlētājus.
Ar vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas, un balsotājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem var izmantot ietekmīgas personas (darba devēji, partiju vadības, kreditori u.c.), kas nostājušās pret piedalīšanos balsošanā. Atmiņā neviļus nāk 1940. gads, kad padomju vara izmantoja vēlēšanu komisijas atzīmi pasēs, lai izrēķinātos ar saviem pretiniekiem.
"Vēlētāju pārvietošanās no sava apgabala un balsošana citā apgabalā pārkāpj Satversmi."
Vēlētāju saraksts būtiski atvieglotu balsošanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs. Lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, tiem Latvijas pilsoņiem, kuri uzturas ārvalstīs, patlaban ir jānosūta sava pase ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru uz vēstniecību vienreiz, lai pieprasītu vēlēšanu materiālus, un pēc tam vēl otrreiz, lai nodotu savu balsi un balsošanas faktu varētu atzīmēt viņu pasēs. Tas ir sarežģīti, turklāt pase var pazust. Nav brīnums, ka 9. Saeimas vēlēšanās tikai 557 ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi pieprasīja balsošanas materiālus pa pastu. Lielā emigrācija pēdējos gados šo problēmu ir saasinājusi vēl vairāk. Tik neveiklu, sarežģītu balsošanas procedūru ārvalstīs dzīvojošie varētu pat uztvert kā Latvijas valsts neieinteresētību, pat nevēlēšanos uzturēt saites ar tautiešiem ārvalstīs. It sevišķi šajā kritiskajā brīdī tas ir aplams signāls!
Galvenie grozījumi normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai ieviestu vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, ir divi (grozījumi norādīti izcēlumā):
- Papildināt Saeimas vēlēšanu likuma 3. pantu šādi: „Personai ir tiesības vēlēt vēlēšanu apgabalā, kurā deklarēta tās dzīvesvieta. Tiesības vēlēt ir personai, kura vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgā Saeimas vēlēšanu apgabalā. Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, var izvēlēties vienu vēlēšanu apgabalu, kurā reģistrēties.”
- Atjaunojot Vēlētāju reģistra likuma 2. panta iepriekšējo redakciju: „Reģistrs nodrošina to personu uzskaiti, kurām saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu vai Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu ir tiesības vēlēt Latvijas Republikā.”
"Sarežģītu balsošanas procedūru ārzemēs dzīvojošie varētu uztvert kā Latvijas valsts neieinteresētību, pat nevēlēšanos uzturēt saites ar tautiešiem ārvalstīs."
Ir vēlams un iespējams vēlētāju reģistru ieviest jau 10. Saeimas vēlēšanās. Bet vajadzētu padomāt – ja vēlētājus saista ar vēlēšanu apgabaliem, vai nevajadzētu saistīt arī kandidātus, paredzot, ka kandidēt var tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu gadu vai divus pirms vēlēšanām. Tas nostiprinātu vietējās saites un veicinātu komunikāciju starp vēlētājiem un deputātiem, kas pašreizējā situācijā būtu īpaši vēlams.
