DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Atklātā vēstule
TĒMA: Politika
1
1

Pigas rādīšana demokrātiskiem procesiem un vēlētājiem

Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

ZZS un LPP/LC iesniegtie grozījumi, kas ļautu Saeimā ievēlētajiem pašvaldību domju un Eiropas Parlamenta (EP) pārstāvjiem septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām izvēlēties, kuru vēlēto amatu ieņemt, ir pigas rādīšana demokrātiskiem procesiem un vēlētājiem. Tie pārkāpj viselementārāko demokrātijas principu, ka vēlētāji paši izvēlas, kas viņus pārstāv valsts augstākās likumdošanas institūcijā.

Ar grozījumu pieņemšanu situācija būtu tāda, ka ievēlētā pašvaldības vai EP deputāta Jāņa vietā vietu Saeimā varētu ieņemt Jāņa „ēna” – Kārlis, kuru vēlētāji nav izraudzījuši un varbūt pat nevēlas par savu priekšstāvi Saeimā. Tādi varētu būt pat visi Saeimas deputāti - 100 „ēnas”! 

Šo grozījumu atbalstīšana padarītu Saeimas, mūsu galvenās likumdošanas institūcijas, vēlēšanas par izsmieklu. Tas Latviju padarītu par Eiropas Zimbabvi. Vai tiešām ierosinājuma iesniedzēji – ZZS un LPP/LC – to vēlas?

Varētu iet tālāk, jo ierosinājums ir klaji diskriminējošs pret kandidātiem, kuri nav pašvaldību vai EP deputāti. Viņiem vajadzētu paredzēt tādas pašas tiesības! Tad izsmiekls būtu absolūts.

"Liekas, ka šādu absurdu grozījumu cēlonis ir iesniedzēju izmisums – šķiet, ka viņiem trūkst labi deputātu kandidāti un ir nepieciešamas „viltus lokomotīves” no pašvaldībām un EP."

Liekas, ka šādu absurdu grozījumu cēlonis ir iesniedzēju izmisums – šķiet, ka viņiem trūkst labi deputātu kandidāti un ir nepieciešamas „viltus lokomotīves” no pašvaldībām un EP.

Ceturtdienas balsojums Saeimā dos vēlētājiem skaidru norādījumu, kāda ir frakciju un deputātu izpratne un attieksme pret demokrātiju un vēlētāju. Tās frakcijas un tie deputāti, kas atbalstīs šos grozījumus, atklās savu cinisko nostāju pret demokrātiju un vēlmi manipulēt ar vēlētāju gribas izpausmi.

Iesakām katram vēlētājam izsekot katras frakcijas un katra deputāta balsojumam Saeimā un ņemt to vērā, kad izšķirsies, par ko balsot 10. Saeimas vēlēšanās. Šī ZZS un LPP/LC vēlme manipulēt ar vēlētājiem vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir katram vēlētājam piedalīties 10. Saeimas vēlēšanās un atgādināt šīm partijām par Satversmes 2. pantu, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI