“Mēs bieži esam pieraduši klusi sūdzēties virtuvē vai kopā ar draugiem kritizēt politiķus, bet daži ir sakravājuši čemodānus un aizbraukuši uz citām valstīm. Šogad aicinām rīkoties – doties uz vēlēšanām un izvēlēties tos, kas ekonomikas izaugsmi izvirza par galveno prioritāti. Bez spēcīgas ekonomikas nav labklājīgas valsts: kad ekonomika neaug, neaug arī mūsu dzīves līmenis, lai cik smagi mēs strādātu. Augstākas algas nerodas no ES fondiem, bet no produktīviem uzņēmumiem, kas attīstās, paplašinās un pelna vairāk, un katrs jauns investors nozīmē jaunas darba vietas mūsu pilsētās. Lai to panāktu, ir svarīga atbildīga un prātīga izvēle vēlēšanās,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, piebilstot, ka citādāk situācija neuzlabosies.
Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā vidējā bruto alga Latvijā bija aptuveni 1835 eiro mēnesī, Igaunijā – apmēram 2200 eiro, bet Lietuvā – ap 2480 eiro. Vidējais strādājošais Lietuvā “uz papīra” saņēma aptuveni 700 eiro mēnesī jeb par 38% vairāk nekā kolēģis Latvijā. Gadā tie ir gandrīz 8400 eiro. Tomēr jēdziens “vidējais aritmētiskais” cilvēkus parasti aizkaitina, jo visi saprot: ja tu ēd gaļu, bet es – tikai kāpostus, tad var teikt, ka vidēji mēs abi ēdam kāpostu tīteņus. Tā arī rodas izteiktā nevienlīdzība, ko mēra ar Džini indeksu.
Džini indekss rāda, ka Latvija (34,2) ir viena no trīs ES valstīm, kurās valda vislielākā nevienlīdzība, piekāpjoties vien Lietuvai (35,3) un Bulgārijai (38,4). Tas nozīmē, ka izaugsme sadalās nevienmērīgi: daži saņem tūkstošus, kamēr daudziem citiem nākas iztikt ar minimālo algu. Tieši ekonomiskās atpalicības un nevienlīdzības dēļ šogad ir tik svarīgi piedalīties Saeimas vēlēšanās.
“Latvija, Lietuva un Igaunija sāka aptuveni vienā punktā, taču tagad mēs atpaliekam pat no kaimiņiem. Turklāt esam viena no nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropā. Tas liecina par to, ka ir jāmaina politiskais kurss. 3.oktobrī notiekošās Saeimas vēlēšanas ir tieša iespēja ikvienam valsts pilsonim pateikt: mēs gribam citus rezultātus,” norāda LTRK valdes priekšsēdētāja.
LTRK, kas ir lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā, ir pārliecināta: Latvija līdz 2035. gadam spēj sasniegt 90% no vidējā Eiropas IKP līmeņa, taču tikai tad, ja nākamais parlaments un nākamā valdība kā svarīgāko darba kārtības punktu izvirzīs ekonomisko izaugsmi. Katrs izaugsmes procents ir vairāk līdzekļu aizsardzībai, veselības aprūpei, skolotājiem, policistiem un pensijām.
Lai to panāktu, Latvijai līdz 2030. gadam vismaz par 47% jāpalielina tiešās investīcijas, jāspēj kāpināt eksports līdz 80% no IKP (patlaban tie ir 64%) un mērķtiecīgi jāmazina administratīvais slogs biznesam. Pēc LTRK domām, izrāvienam ir nepieciešami vairāki svarīgi nosacījumi:
- investīcijas – pirmkārt, tiešās ārvalstu investīcijas ar tehnoloģiju un zināšanu pārnesi;
- preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību eksports – atbalsts uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu;
- birokrātijas mazināšana – regulējošo funkciju audits un risku izvērtējumā balstīta uzraudzība;
- pieeja kapitālam – finansējums Latvijas uzņēmumiem ar konkurētspējīgiem nosacījumiem;
- talanti – STEM izglītība un mērķtiecīga speciālistu piesaiste;
- drošība un noturība – pamats ilgtermiņa izaugsmei.
LTRK ir politiski neitrāla un neatbalsta nevienu partiju, tomēr organizācija ir pārliecināta: piedalīšanās vēlēšanās un apzināta izvēle ir lēmums ar ekonomisku ietekmi un ikviena pilsoņa pienākums. Cilvēks, kurš nedodas vēlēt, faktiski piekrīt pašreizējai lietu kārtībai, taču tā nav iepriecinoša.
