Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tieslietu ministrija sākusi izstrādāt likumprojektu regulējumam pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.
FOTO: Diāna Lozko, LETA
Ceturtdien, 21. maijā, Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā vienbalsīgi apstiprināja Aigaru Strupišu. Satversmes tiesā pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināta vēl viena lieta par minimālās vecuma pensijas apmēra atbilstību Satversmei. Tieslietu ministrija sākusi izstrādāt tiesisko regulējumu saistībā ar ierobežojumu atcelšanu pēckrīzes situācijā. Bezmaksas mediāciju ģimenes strīdos iespējams saņemt arī tiešsaistē. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla nedēļas atskatā.
Ceturtdien, 21. maijā, Saeima vienbalsīgi apstiprināja Aigaru Strupišu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. A. Strupišu kā vienīgo pretendentu amatam bija izvirzījusi Tieslietu padome.
Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt Augstākās tiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tieslietu ministrija sākusi izstrādāt tiesisko regulējumu saistībā ar ierobežojumu atcelšanu pēckrīzes situācijā, lai sabiedrība varētu atgriezties pie ierastā ekonomiski aktīvā dzīvesstila un vienlaikus saglabātu pieeju, kas Latviju padarījusi par pasaulē atzītu veiksmes stāstu.
Jaunais regulējums paredzēs izmaiņas arī atsevišķu nozaru jautājumos, lai varētu efektīvi pielāgoties Covid-19 situācijas izmaiņām, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu plānošanā un iegādē, kā arī epidemioloģiskās drošības pasākumu pilnveidošanā un nodrošināšanā. Arī atsevišķus ārkārtējās situācijas laikā ieviestos papildu risinājumus (piemēram, attālināto piekļuvi iestāžu pakalpojumiem) paredzēts ieviest uz pastāvīgu laiku.
Kā uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns, slimības izplatībai turpinoties, pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas jaunajā likumā jābūt noregulētiem visiem būtiskajiem privātpersonu ierobežojumiem dažādās dzīves jomās. Tāpat šajā likumā jābūt noregulētām nozīmīgajām izmaiņām sociālajos un ekonomiskajos jautājumos. Saeimai jānodrošina visu būtisko jautājumu izlemšana atbilstošā likumdošanas procesā, jo visi ārkārtējās situācijas nodrošināšanai pieņemtie lēmumi un rīkojumi zaudēs spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas atcelšanu.
“Latvija ir pierādījusi, ka mēs kontrolējam vīrusa izplatību. Vienlaikus esam aizņēmušies četrus miljardus eiro krīzes seku pārvarēšanai un tālākai ekonomiskajai izaugsmei. Valdībā tiek virzīts desmit punktu plāns, lai mūsu valsts varētu iznākt no šīs krīzes situācijas spēcīgāka, salīdzinot ar saviem kaimiņiem. Viss, kas šobrīd vajadzīgs, – iespēja cilvēkiem šo plānu īstenot dzīvē. Tāpēc dažu nedēļu laikā mēs likumiski nostiprināsim sava kopīgā veiksmes stāsta turpinājumu. Cilvēkiem ir jāatgriežas pie ekonomiski aktīva dzīvesveida,” norāda J. Bordāns.
Satversmes tiesas 4. kolēģija 2020. gada 15. maijā ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 579 “Noteikumi par minimālās vecuma pensijas apmēru” 2. un 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109. pantam”.
Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktais minimālās valsts pensijas apmērs nav pietiekams, lai nodrošinātu tā saņēmēju pamatvajadzības: veselīgu ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi. Tas nenodrošinot sociālo nodrošinājumu vismaz minimālajā apmērā, kā arī neesot nodrošināta minimālā vecuma pensijas apmēra pienācīga pārskatīšana.
Tādējādi, pēc tiesībsarga domām, valsts nav pienācīgi izpildījusi no Satversmes 1. un 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt personām sociālo palīdzību. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētajās normās noteiktais minimālais vecuma pensijas apmērs neatbilstot arī cilvēka cieņas principam.
Tiesībsargs norādījis, ka apstrīdētajās normās noteiktais minimālās vecuma pensijas apmērs izraisot pensionāru diskrimināciju gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ. Turklāt minimālās vecuma pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu nepamatoti esot zemāks personām ar lielāku apdrošināšanas stāžu. Tādēļ apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 91. pantam.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Ministru kabinetu līdz 2020. gada 15. jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 15. oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 21. oktobrī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”.
Arī šī lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no Satversmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai sociālo palīdzību.
Tiesībsargs norāda, ka valdība ilgstoši garantēto minimālo ienākumu līmeni nav paaugstinājusi tā, lai tas atbilstu Satversmei. Tāpat tiesībsargs uzsver, ka valstij esot pienākums savu politiku vērst uz sociālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis uz sociālo un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. Garantētais minimālais ienākumu līmenis šobrīd neesot pietiekams, lai nodrošinātu personu pamatvajadzības, līdz ar to tas nevarot nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni.
20. maijā Satversmes tiesā ierosināja lietu par Apsardzes darbības likuma 15. panta 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam, kurā teikts: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Lieta ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma, kuras izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru šai personai tiktu izsniegts apsardzes sertifikāts.
Minētajai personai esot diagnosticēta alkohola atkarība, tādēļ, pamatojoties uz apstrīdēto normu, iestāde atteikusi izsniegt viņai apsardzes sertifikātu.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais absolūtais aizliegums ierobežo personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieņemtu tiesību normu, un tam esot leģitīms mērķis. Tomēr šis pamattiesību ierobežojums neatbilstot samērīguma principam, jo ir konstatēts, ka konkrētajai personai vairākus gadus ir atkarības sindroma remisijas stāvoklis.
No 2020. gada 1. janvāra Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi īsteno projektu “Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos”, kura laikā ir iespējams saņemt bezmaksas sertificēta mediatora pakalpojumus, lai risinātu ģimenes strīdus, kuri saistīti ar bērnu interesēm. Projekta laikā bez maksas tiek nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas, katra 60 minūšu apmērā.
Sertificētu mediatoru padome piedāvā bezmaksas mediatoru konsultācijas ģimenes strīdos arī tiešsaistē, lai palīdzētu risināt ģimenes strīdus, kas skar bērnu intereses.
Sarakstu ar sertificētajiem mediatoriem, kuri strādā attālināti tiešsaistē un projekta laikā sniedz konsultācijas, kā arī vispārēju informāciju par bezmaksas mediācijas procesu ģimenes strīdos var atrast Sertificētu mediatoru padomes mājaslapā.
Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī nodrošinātu juridisko atbalstu strīdu risināšanā un iespējamo seku novēršanā, no 18. maija līdz 29. maijam darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 ikvienam būs iespēja attālināti saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas, kuras sniegs augsti kvalificēti juristi.
Konsultācijas var saņemt pa bezmaksas informatīvo tālruni 116006 “Palīdzības dienests noziegumu upuriem” vai izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku interneta vietnē www.cietusajiem.lv.
Attālinātās juristu konsultācijas organizē Juridiskās palīdzības administrācija, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem ir noslēgts juridiskās palīdzības līgums.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
