Tiesnešiem – algas pielikums un solījums par jaunu atlīdzības sistēmu

Summa pieaug, kārtība nemainās

Saeima šā gada 23. novembrī pieņēma grozījumus Atlīdzības likumā, papildinot tiesību akta Pārejas noteikumus. Pievienotais 36. punkts noteic, ka 2018. gadā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga netiks pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (2017. gadā – 1647 eiro), kā to līdz šim noteica likums. Vienlaikus 36. punktā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga 2018. gadā ir 1966 eiro (pirms nodokļu nomaksas) un to ņem vērā, nosakot tiesneša un prokurora mēnešalgu, reizinot to ar likumā paredzēto koeficientu. Tātad algas aprēķināšanas kārtība nemainās, bet pieaug summa, ko ņem par pamatu aprēķinos. Ja līdz šim rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga bija 1647 eiro (pirms nodokļu nomaksas), tad no jaunā gada tā pieaug par 319 eiro, sasniedzot 1966 eiro.

Augstākos amatos esošiem tiesnešiem amatalgu nosaka, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 6.¹ panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesneša amatalgu reizinot ar noteiktu koeficientu, kas svārstās no 1 (zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim) līdz 2,62 (Satversmes tiesas priekšsēdētājam). Naudas izteiksmē tas ir no 1966 līdz 5151 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Jāteic, ka tiesnešu aprindās šo algas pielikumu neuztver kā lielu panākumu nozarei. Piemēram, vairāki Latgales apgabaltiesas tiesneši "LV portālam" atzina, ka nespēja sakārtot tiesnešu atlīdzības sistēmu ir pārāk ieilgusi. Viņi uzsvēra, ka lēmums par algas pielikumu ir tikai ielāps, jo runa ir tikai par pagaidu risinājumu uz vienu gadu. Latvijas tiesneši jau gadiem gaida stabilu ilgtermiņa atalgojuma sistēmu, kas ir atbilstoša tiesneša statusam un atbildībai, kā arī ļauj plānot savu karjeru.

Tiesnešu amatalga (eiro, pirms nodokļu nomaksas)

Tiesneša amatalgai nosaka arī izdienas piemaksas 7–35% apmērā atkarībā no amatā nostrādātā laika.

Dots laiks līdz 2019. gadam

Grozījumi Atlīdzības likumā sekoja Satversmes tiesas (ST) šā gada 26. oktobra spriedumam, kurā līdzšinējā tiesnešu atalgojuma kārtība atzīta par neatbilstošu Satversmes 83. un 107. pantam. Atzīstot, ka likumdevējam nepieciešams laiks, lai izstrādātu Satversmei atbilstošu tiesnešu darba samaksas sistēmu, ST noteica, ka Atlīdzības likumā apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. janvāra.

Vēlāk, veicot grozījumus Atlīdzības likumā, Saeima ne tikai palielināja tiesnešu atalgojumu 2018. gadā, bet likuma pārejas noteikumus papildināja arī ar 37. punktu. Tas noteic, ka Ministru kabinets sagatavo likumprojektu, lai no 2019. gada ieviestu tādu tiesnešu darba samaksas sistēmu, kas nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam.

Tieslietu ministrijas (TM) budžets 2018. gadā pieaugs par 7,4 miljoniem eiro, sasniedzot 230,8 miljonus. Lielākais finansējuma palielinājums – 3,6 miljoni eiro – tiks atvēlēts tieši tiesnešu mēnešalgas palielināšanai.

Reforma līdz šim buksējusi

Jautājums par tiesnešu atalgojuma sistēmu TM un valdības darba kārtībā ir jau kopš 2015. gada. Tika izstrādāts modelis, kas paredzēja tiesnešu atalgojuma piesaisti vidējai darba samaksai valstī ar noteiktu koeficientu 3,27. Taču dažādu iemeslu dēļ šī reforma tikusi atlikta un aizvien nav ieviesta.

Kā uzsver TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža, konkrēta tiesneša algas apmēra noteikšana Atlīdzības likumā 2018. gadam ir tikai pagaidu risinājums. Un piebilst, ka vienlaikus dots uzdevums sagatavot likumprojektu, kas, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, paredz tādu tiesnešu darba samaksas sistēmu, kura nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam.

"Plašākā apspriešanā jaunā tiesnešu atalgošanas sistēma varētu nonākt nākamā gada pirmajā pusē."

"Plašākā apspriešanā jaunā tiesnešu atalgošanas sistēma varētu nonākt 2018. gada pirmajā pusē," prognozē I. Ilgaža. TM ieskatā, tiesnešu atalgojuma noteikšanas formulai ir jābūt elastīgai (tādai, kas spēj pielāgoties izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā); atalgojumam jābūt atbilstošam un līdzvērtīgam, kā arī samērīgam ar amata atbildību, tiesneša neatkarības prasībām un amata ierobežojumiem. Tāpat būtu jāatsakās no atalgojuma sasaistes ar civildienesta ierēdņu atalgojumu un atalgojums būtu jāatsaista no 12. mēnešalgu grupas maksimālā apmēra, vienlaikus saglabājot atalgojuma faktisko apmēru.

Algām jākļūst neietekmējamām

I. Ilgaža: "Satversmes tiesas spriedumā teikts, ka tiesnešu atlīdzības faktiskās vērtības aizsardzība var tikt nodrošināta, likumdevējam izveidojot tādu tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas tiesneša atlīdzības faktisko apmēru padara atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo ekonomisko situāciju valstī. Tāda bija, piemēram, tiesnešu atlīdzības sistēma, kura darbojās līdz 2010. gada 31. decembrim. Tā paredzēja tiesneša mēnešalgas apmēra piesaisti vidējai mēnešalgai valstī, un to Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmes 83. pantam."

Kā uzsver TM Tiesu sistēmas politikas departamenta vadītāja, ministrija pievienojas ST paustajai atziņai un norāda, ka par piemērotāko būtu atzīstams tāds tiesnešu atalgojuma modelis, kas rada vismazāko iespējamo izpildvaras vai likumdevējvaras ietekmi vai iespējas to ietekmēt.

Kā uzsvērusi ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele atsevišķajās domās minētajā lietā, pienācīga atalgojuma nodrošināšana ir saistīta ar neatkarīgas un kompetentas tiesas nodrošināšanu, kas ir tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa. I. Ziemele: "Tiesnesim, kura pienākums ir izšķirt sabiedrībā radušos strīdus, kā arī strīdus starp personu un valsti, ir jābūt ne vien augsti profesionāli kvalificētam un ar nevainojamu reputāciju, bet arī materiāli neatkarīgam un jājūtas drošam par savu nākotni. Vienīgi tāds tiesnesis spēj pieņemt Satversmei atbilstošus nolēmumus un veicināt visas sabiedrības labklājību. Ņemot vērā tiesnesim uzlikto atbildību par tiesiskuma nodrošināšanu, tiesnesim paredzētajām materiālajām un sociālajām garantijām jābūt tādām, kas atbilstu tiesneša konstitucionālajam statusam un cieņai."

Jāpiebilst, ka Lietuvā, aprēķinot tiesneša atalgojumu, tiek ņemts vērā koeficients, kas ir piesaistīts vidējam atalgojumam valstī. Koeficienta noteikšana ir paredzēta visām augstākajām amatpersonām. Savukārt Igaunijā ir noteikts augstākais atalgojums valsts amatpersonām, attiecīgi to ranžējot uz zemāku. Atalgojums tiek aprēķināts visiem pēc vienotiem principiem un ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī.