Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņēviča apgalvo, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona krimināllietu varētu izskatīt ar visu spriedumu trīs mēnešu laikā, ja vien tiesnesim dotu tādu iespēju: klupšanas akmens ir advokātu noslodze.
FOTO: Freepik
Ar faktu, ka cilvēks pamet darbu, sastopas jebkura darbavieta. Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņēvičai šķiet, ka tiesneses Ineses Bitenieces vēlme pamest tiesneša amatu ne plašsaziņas līdzekļiem, ne sabiedrībai neradītu interesi, ja vien tiesneses pienākumos neietilptu Rimšēviča un Martinsona krimināllietas izskatīšana. Savukārt par lietu izskatīšanas termiņu tiesas priekšsēdētāja norāda: “Tiesnesis izskatīs, dodiet tikai iespēju!”
Kā zināms, Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta par korupcijā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu, iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās. Vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai I. Biteniece norādījusi, ka amatu atstāj personisku apsvērumu dēļ un šis lēmums nav saistīts ar nevienu no viņas lietvedības lietām.
Likuma “Par tiesu varu” 82. pants paredz, ka tiesnesi atbrīvo no amata:
Vienlaikus minētā likuma 81. pants paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc paša vēlēšanās atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Bitenieces atbrīvošanu no tiesneša amata” Saeima 2019. gada 17. oktobrī atbalstīja. Tiesneses pēdējā darba diena ir šā gada 25. oktobris.
Likumā ir paredzēta kārtība, kādā tiesnesis var pamest darbu, un tiesnese I. Biteniece ir izteikusi šo vēlmi, Saeimas Juridiskajā komisijā (JK) norāda Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņēviča. “Tiesas kolektīvā tas bija pārsteigums, bet nav korekti izdarīt kādus pieņēmumus vai secinājumus, līdz ar to varu pastāstīt tikai par situāciju tiesās vispār,” norāda tiesas priekšsēdētāja. I. Siliņēviča saņēmusi Saeimas Juridiskās komisijas uzaicinājumu uz tikšanos saistībā ar šo gadījumu – viņa atzīst neizpratni par to, ko komisija no viņas īsti gaida un kas viņai būtu jāpaskaidro.
Tāpat kā jebkurā citā darbavietā, arī tiesā tiesneši iet prom no darba un viņu vietā nāk jauni, skaidro I. Siliņēviča. Viņasprāt, tiesneses aiziešana no darba ir tik plaši apspriesta un tajā tiek meklēti zemūdens akmeņi tikai tāpēc, ka I. Bitenieces izskatīšanā atradās šī konkrētā krimināllieta.
Saeimas deputāts Valērijs Agešins atgādina, ka pēdējo piecu gadu laikā tiesnešu cunftes pārstāvji ļoti aktīvi ir apmeklējuši Saeimas JK, kā arī Saeimas JK Tiesu politikas apakškomisiju un katru nedēļu cīnījušies par sava atalgojuma palielināšanu. Deputāts norāda, ka mērķis – agri vai vēlu – ir panākts. LV portāls jau rakstīja, ka no 2018. gada rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga pieauga par 319 eiro, sasniedzot 1966 eiro (pirms nodokļu nomaksas).
V. Agešins uzskata, ka tagad tiesnešiem Latvijā atalgojums ir cieņpilns (2018. gadā pirmās instances tiesneša pamatalga bruto: Igaunijā – 3380 eiro, Lietuvā – 1853 eiro; red. piezīme), līdz ar to Saeimas JK ir visas tiesības zināt, kādēļ radusies tendence, kura Latvijā iezīmējusies īpaši šīs Saeimas sasaukumā, kad tiesneši personisku apsvērumu dēļ vēlas atstāt savu amatu. “Tā kā mēs – nodokļu maksātāji – tiesnešiem nodrošinām pietiekami lielu atalgojumu, gan mums, gan visai sabiedrībai ir tiesības detalizētāk iepazīties ar šiem personiskajiem apsvērumiem un motīviem, kā arī saprast, vai tā ir tendence vai sakritība,” tā V. Agešins.
Vienlaikus deputāts netic, ka tā ir sakritība, jo ne pirmo reizi viņam no Saeimas tribīnes jāziņo par šādu situāciju, kad kārtējais tiesnesis vēlas iet prom no darba personisku apsvērumu dēļ. To pašu viņš norāda par tiesnešiem, kas pēkšņi vēlas doties izdienā: “Agrāk, neskatoties uz relatīvi nelielo atalgojumu, tiesneši ar visiem spēkiem gribēja palikt un turpināt darbu tiesu sistēmā,” spriež V. Agešins.
Atbilstoši Tiesu administrācijas (TA) sniegtajai informācijai pēdējo četru gadu laikā Latvijas rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās apstiprināti vidēji 530 tiesneši. No 2016. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 16. oktobrim amatu ir pametuši 35 tiesneši, par kuriem lēmumu pieņēmusi Saeima:
Pastāv apstākļi, kas traucē tiesnesim strādāt
I. Siliņēviča ļoti labi zina, kāds ir mikroklimats kolektīvā un tiesnešu vidū, jo, kopā strādājot, tas tiek pārrunāts: “Jā, mēs, tiesneši, esam nedaudz noguruši, ir apstākļi, kas mums traucē pilnvērtīgi pildīt savus darba pienākumus.” Kā vienu no piemēriem viņa min lielo tiesu darbinieku mainību. Tiesneši pārdzīvo, jo nezina, ko darīs un kur atradīs jaunu darbinieku, kad kārtējais tiesneša palīgs vai tiesas sēžu sekretārs paziņojis, ka ies prom no darba.
Tiesu amatpersonas un tiesu sistēmai piederīgās personas ir noteiktas likumā “Par tiesu varu”. Atbilstoši minētā likuma 99. pantam tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotos uzdevumus, savukārt 102. pantā noteikts, ka visos gadījumos, kad saskaņā ar likumu jāraksta tiesas sēdes protokols, tiesas sēdēs piedalās tiesas sēžu sekretārs.
“Sekretārs un palīgs tiesnešiem ir tāda kā viena vai divas papildu rokas,” stāsta I. Siliņēviča. Ja tiesnesim nav šo balstu, tiek būtiski ietekmēta gan viņa spēja kvalitatīvi strādāt, gan ievērot lietu izskatīšanas termiņu. Tiesas priekšsēdētāja skaidro, ka tiesnesis ir mierīgs, ja viņa darbinieki dara savu darbu kvalitatīvi. Šī iemesla dēļ tiesneši ļoti uztraucas par saviem darbiniekiem, arī par viņu atalgojumu, kas ir veids, kā sekretārus un palīgus varētu noturēt darbavietā ilgtermiņā.
Atbilstoši tīmekļvietnes www.tiesas.lv sadaļā “Darba piedāvājumi” norādītajai informācijai tiesas sēžu sekretāra mēnešalga ir 598–747 eiro (pirms nodokļu nomaksas atkarībā no kategorijas), bet tiesneša palīgam: 822–1031 eiro (pirms nodokļu nomaksas atkarībā no kategorijas).
I. Siliņēviča norāda, ka tiesneša palīgi un tiesas sēžu sekretāri netiek speciāli sagatavoti. Līdz ar to tiesnesis ir spiests aptuveni reizi, sliktākajā gadījumā – divas reizes, gadā visu sākt no nulles, proti, apmācīt savu palīgu un sekretāru. “Tas prasa laiku, ieguldījumu un neveicina raitu un kvalitatīvu darba veikšanu,” skaidro I. Siliņēviča.
Deputāts Aivars Geidāns norāda par citu tendenci Latvijā, proti, bieži krimināllietas, kurās iesaistītas amatpersonas, dažādu apsvērumu dēļ netiek izmeklētas raiti: “Vienmēr notiek dažādi pavērsieni.” Līdz ar to A. Geidānu vairāk interesē, cik ilgs laiks nepieciešams, lai lietu, arī Rimšēviča un Martinsona krimināllietu, pārņemtu cits tiesnesis.
Konkrētā Rimšēviča un Martinsona krimināllieta jau ir nodota, un tiesnesis izskatīšanas laiku ir saglabājis, proti, tas ir šā gada 4. novembris. Vienlaikus I. Siliņēviča uzsver, ka tiesai nav problēmu izskatīt lietu: “Lietu izskatīšanas termiņu paildzina pavisam citi apstākļi.” Tiesas priekšsēdētāja apgalvo, ka konkrēto krimināllietu varētu izskatīt ar visu spriedumu trīs mēnešu laikā, ja vien tiesnesim dotu tādu iespēju. Klupšanas akmens ir advokātu noslodze.
Ja lietā piedalās seši advokāti, kuriem grafiks saskaņots trīs – pat četrus – mēnešus uz priekšu, un pirmais brīvais datums, ko var nozīmēt, ir aprīlis, pie kā ir vainīgs tienesis, jautā I. Siliņēviča. Viņa skaidro: tikko kā lietā piedalās advokāti, kuru uzvārds sabiedrībā plaši pazīstams (tādu ir apmēram desmit), tiesnesim advokātu aizņemtības dēļ nav iespēju lietu izskatīt termiņā.
“Nesen atliku vienkāršu lietu, kurā būs vienošanās, bet tajā piedalās divi ļoti pazīstami advokāti. Atšķiru savu kalendāru un gribu to ielikt pēc divām nedēļām, 28. datumā, bet viens no advokātiem nevar. 29. datumā? Nevar otrs. 30. datumā? Nevar abi. Vēl pēc divām nedēļām? Es nevaru, es nevaru…” piemēru no prakses min I. Siliņēviča. Papildus viņa norāda, ka tā saucamajās topa lietās, piemēram, lietā par digitālgeitu, nanoūdeni, Jurašu, “Maksimu” un Rimšēviču, piedalās vieni un tie paši advokāti. Viņasprāt, tiesa ir ķīlnieku lomā: “Tiesai prasa ievērot termiņu, un tiesa varētu lietu izskatīt divos mēnešos, ja vien nebūtu šo objektīvo traucēkļu no malas, ar kuriem diemžēl mēs cīnāmies, kā varam.”
“Mēs varam strādāt, un mēs gribam strādāt!” norāda I. Siliņēviča. Vienlaikus saistībā ar Rimšēviča un Martinsona krimināllietas izskatīšanu 4. novembrī tiesas priekšsēdētāja pieļauj, ka ilgāk tiesas sēdē laiks tiks veltīts turpmāko tiesas sēžu datumu saskaņošanai, nevis tam, kā sekmīgāk uzsākt procesu un pāriet pie apsūdzības uzklausīšanas. I. Siliņēviča aicina plašsaziņas līdzekļus 4. novembrī būt klāt un paklausīties, ar kādām grūtībām tiks saskaņoti datumi, kāpēc tiesa nevarēs turpināt darbu novembrī, decembrī, janvārī un kā tiesnesis risinās situāciju, lai būtu ievēroti termiņi un netiktu pārkāptas tiesības uz aizstāvību.
Saeimas JK ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz efektivizēt kriminālprocesa regulējumu ar mērķi pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestādes, tādējādi paātrinot izmeklēšanas darbību izpildi, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi.
I. Siliņēviča skaidro, ka arī šībrīža likums, ja to labticīgi izmantotu un ievērotu, ir pietiekami labs, lai nodrošinātu normālu darbu: “Ja advokāta taktika ir vilcināt lietu, viņš darīs to, ko viņš darīs.” Proti, visi sāk slimot. Viņa pieņem, ka advokāti varētu būt viena no slimīgākajām grupām juridiskajā nozarē. I. Siliņēviča pilnīgi noraida apgalvojumus, ka tiesa kaut kādu iemeslu dēļ vilcina lietas: “Tā nav tiesa, tie ir citi apstākļi, kas mums neļauj strādāt.”
Saeimas JK priekšsēdētāja Juta Strīķe uzskata, ka I. Siliņēvičas stāstītais vairāk izskaidro gan likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, gan likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nozīmīgumu, kā arī deputātiem rada lielāku izpratni par to, kāpēc šie grozījumi ir nepieciešami un ko tie dos tiesneša darbam. 2019. gada 17. oktobrī Saeimas deputātu vairākums Saeimas JK abus iesniegtos likumprojektus atbalstīja. To izskatīšana nodota JK.
