Likumdošanas jaunumi: rosina atlikt lobētāju reģistra un deklarēšanas sistēmas darbības uzsākšanu

2025. gada 27. martā Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi sešus likumprojektus:

• Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā;
• Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu;
• Grozījumi Saeimas kārtības rullī;
• Grozījumi Latvijas Bankas likumā;
• Grozījumi Tiesībsarga likumā;
• Grozījumi Valsts kontroles likumā.

Rosina pagarināt t. s. lobētāju reģistra un deklarēšanas sistēmas darbības uzsākšanas termiņu

27. martā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā”, kas paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarinājumu par trim gadiem – līdz 2028. gada 1. septembrim.

Likumprojekta iesniedzējs ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Sabiedrībā plašāk zināms ir vārds lobēšana, kas nozīmē kādu interešu aizstāvību, komunicējot ar valsts amatpersonām. Tā ir viena no politiskās līdzdalības formām.

Interešu pārstāvības atklātības likums, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, noteic, ka interešu pārstāvības reģistram un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmai būtu jāuzsāk darbība 2025. gada 1. septembrī.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, uzklausot kompetento iestāžu un iesaistīto personu viedokli un vispusīgi izvērtējot likuma piemērošanas tiesiskos un praktiskos apstākļus kopumā, secinājusi, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pilnveidojams, mazinot administratīvo slogu interešu pārstāvjiem, samazinot administratīvās izmaksas un uz laiku atliekot interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas darbības uzsākšanu, teikts anotācijā.

Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai, lai nodrošinātu interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas izveidi atbilstoši likuma prasībām, aptuvenās izmaksas būtu 700 000 eiro tehnoloģisko risinājumu sākotnējai izstrādei un turpmāk 70 000 eiro ik gadu to uzturēšanai.

Kā pagaidu risinājums tiks izveidots interešu pārstāvju saraksts, ar kura palīdzību tiks nodrošināta informācija par interešu pārstāvjiem bez reģistra ieviešanas un kurš darbosies no 2025. gada 1. septembra līdz 2028. gada 1. septembrim, kad tiks ieviests interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma.

Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka, ievērojot labas pārvaldības principu, publiskās varas pārstāvis ir tiesīgs turpināt jau šobrīd vairāku pārstāvju iesākto praksi, nodrošinot interešu pārstāvības aktivitāšu publicēšanu attiecīgās iestādes tīmekļvietnē.

Saeima sāks skatīt likumprojektu Latvijas atsaukšanai no pievienošanās Otavas konvencijai

Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm, Aizsardzības ministrija rosinājusi Latvijas izstāšanos no Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju.

27. martā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Nacionālās drošības komisijā un Ārlietu komisijā (atbildīgā) nodeva likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”.

Likumprojektu izstrādājusi Ārlietu ministrija.

Likumprojekta mērķis ir atsaukt pievienošanos 1997. gada 18. septembra Otavas konvencijai, kurai Latvija pievienojās, pieņemot 2005. gada 19. maija likumu “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”.

Atbilstoši Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta sniegtajai informācijai Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis, tostarp visas Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis (izņemot ASV).

“Brīdī, kad likumdevējs lēma par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai nepievienoties. [..]

Savukārt šobrīd, ja salīdzina ar laiku, kad Latvija pieņēma un apstiprināja Otavas konvenciju, būtiski ir mainījusies drošības situācija Baltijas reģionā. Īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. [..] Latvijas drošības apsvērumiem ir jāmainās atbilstoši globālajām drošības tendencēm,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas radīto apdraudējumu, Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu valsts aizsardzību:

“Karadarbība Ukrainā ir parādījusi, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām, kā arī inženiertehniskajiem risinājumiem palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas (karaspēka – ­red.) masveida kustību. Nevadāmās pretkājnieku mīnas rada psiholoģisku efektu uz ienaidnieka karavīriem, samazina ienaidnieka manevra iespējas un ir lētākas kā citas alternatīvas. Apdraudējuma gadījumā nevadāmās pretkājnieku mīnas ir vieglāk un ātrāk uzstādāmas un pieprasa mazāk cilvēkresursu, lai ar tām operētu.

Tādējādi pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija būtiski ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa, kājnieku mīnu, izmantošanu.

Jautājums par izstāšanos no Otavas konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos. Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri kopīgi ir paziņojuši par aizsardzības ministru rekomendāciju atsaukt pievienošanos Otavas konvencijai.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā, Lietuvā un Polijā šobrīd norisinās valstu nacionālais juridiskais process par dalības atsaukšanu.

Kopīga virzība šajā procesā starp reģiona valstīm paver iespēju ciešākai aizsardzības sadarbībai reģionā.”

Otavas konvencijas 20. panta 2. punkts paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs (ANO Ģenerālsekretārs).

Likumprojekts paredz, ka Latvija joprojām ir cieši apņēmusies līdz minimumam samazināt militāro operāciju ietekmi uz civiliedzīvotājiem un turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tai skaitā civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, nodrošinot civiliedzīvotāju dzīvību un īpašuma aizsardzību un veltot pūles, lai neitralizētu nesprāgušu munīciju, atbalstītu bruņotu konfliktu upurus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Par Valsts prezidenta tiesībām izvirzīt Latvijas Bankas prezidenta, valsts kontroliera un tiesībsarga amata kandidātus

27. martā Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un trīs ar to saistītus likumprojektus:

• Grozījumi Latvijas Bankas likumā (Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Juridiskā komisija (atbildīgā));
• Grozījumi Tiesībsarga likumā (Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Juridiskā komisija (atbildīgā));
• Grozījumi Valsts kontroles likumā (Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Juridiskā komisija (atbildīgā)).

Rosināto grozījumu mērķis ir mainīt Latvijas Bankas prezidenta, valsts kontroliera un tiesībsarga izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtību, Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirot Valsts prezidentam, bet neskarot Saeimas tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem.

“Nesenais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas un ievēlēšanas process bija novēlots, sabiedrībai neizprotams un sadrumstalots. Kļuva uzskatāmi redzams, ka kandidāta izvirzīšanas tiesiskais ietvars nesniedz pietiekamas garantijas, lai nepieļautu šos trūkumus.

Process ar šādām strukturālām problēmām nestiprina sabiedrības uzticēšanos ne pašam procesam, ne arī izvirzītajiem kandidātiem.

Lai šādas situācijas ar augstu valsts amatpersonu izraudzīšanos neatkārtotos, ir nepieciešamas izmaiņas amatpersonu izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtībā,” tā vajadzība pēc grozījumiem pamatota likumprojektu anotācijās.

Šobrīd saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem:

• Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima;
• tiesībsargu ne mazāk kā pēc 10 Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima;
• kandidatūras valsts kontroliera amatam deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā.

Likumprojekti paredz, ka Latvijas Bankas prezidentu, valsts kontrolieri un tiesībsargu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma ievēlē, apstiprina vai ieceļ amatā Saeima.

Vienlaikus plānots, ka Valsts prezidentam kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta, valsts kontroliera un tiesībsarga amatiem būs jāiesniedz Saeimas Prezidijam rakstveidā ne vēlāk kā 60 dienas pirms attiecīgā amata pilnvaru termiņa beigām.

Likumprojektu anotācijās skaidrots, ka nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai Saeimas deputāti spētu gan uzklausīt Valsts prezidenta izvirzīto kandidātu, gan pieņemt izsvērtus un atbildīgus lēmumus par izvirzīto kandidātu, nodrošinot Saeimas opozīcijas tiesības un iespējas parlamentārā procesā iesaistīties kandidāta izvērtēšanā un uzklausīšanā.

*** 

Informāciju apkopoja Linda Ņikona, LV portāls.