Būvdarbu līgumos stingrāk kontrolēs norēķinus ar apakšuzņēmējiem

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tiesību akta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem, kas būvdarbu līgumu izpildes laikā veikti apakšuzņēmēju ķēdēs, lai:

mazinātu ēnu ekonomikas riskus;
mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus;
uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot risku analīzes datus gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.

Būvniecībā augsta ēnu ekonomika

Ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2021. gadā” liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir viens no augstākajiem ēnu ekonomikas līmeņiem. Kaut gan laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam ir panākts straujš un būtisks ēnu ekonomikas sarukums (2015. gadā tās īpatsvars bija 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2020. gadā – 28,7% no IKP), 2021. gadā ēnu ekonomikas apjoms nedaudz pieauga – līdz 31,2% no IKP.

Savukārt 2022. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir paaugstinājies par 3,2 procentpunktiem, veidojot trešdaļu no nozares ekonomikas – 34,5% no IKP.

Viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomiku, “dzenot” uzņēmējus “ēnu zonā”, ir norēķinu nestabilitāte un prognozējamības trūkums, norādīts anotācijā. Būvkomersantu sniegtā informācija liecina, ka praksē bieži novēroti gadījumi, kad būvdarbu veicējs norēķinās ar savu apakšuzņēmēju novēloti vai bez atbilstoši izteiktām pretenzijām norēķinās daļēji, vai nenorēķinās vispār.

Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildītajiem būvdarbiem vai nesaņemot to laikus, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, tādēļ tiek uzkrāti parādi. Lai mazinātu parādu veidošanās risku, kā arī izvairītos no maksātnespējas draudiem, uzņēmēji ir spiesti daļēji strādāt ēnu zonā, maksājot darbiniekam aploksnē daļu no atalgojuma brīdī, kad uzņēmēja rīcībā šim mērķim ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu, kā arī ietaupot uz nodokļu rēķina.

Būs jāreģistrē norēķini ar apakšuzņēmējiem

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējums paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām. Taču normatīvi nenosaka pienākumu iesniegt informāciju par līgumsaistību izpildi, t. i., par līguma ietvaros veiktajiem norēķiniem.

Likuma grozījumi novērš šo regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par norēķiniem, kas veikti ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros.

Datus izmantos arī būvvaldes

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 112. panta otrā daļa nosaka tiesību subjektus, kuriem ir tiesības izmantot elektroniskās darba laika uzskaites datus valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai. Atbilstoši Būvniecības likuma 6.¹ pantā noteiktajam šādas tiesības ir Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB).

Taču saskaņā ar Būvniecības likuma regulējumu BVKB ir tikai viena no institūcijām, kas pilda būvvaldes funkciju un nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, kā arī tikai viena no institūcijām, kurai tiek deleģētas būvspeciālistu patstāvīgās prakses piešķiršanas un uzraudzības funkcijas (sertificēšanas process).

Likums “Par nodokļiem un nodevām” neparedz tiesības būvvaldēm, kā arī būvspeciālistu sertificēšanas institūcijām piekļūt elektroniskās darba laika uzskaites datiem, kas ir vajadzīgi efektīvai šo institūciju darbībai un jēgpilnai deleģēto uzdevumu izpildei.

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka elektronisko darba laika uzskaites sistēmu datus par būvspeciālistiem un vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi ir tiesības izmantot būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kā arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.

Likumprojektā tiek precizēts pieejamo datu apjoms, nosakot, ka izmantoti tiek gan elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, gan vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati.

Piekļuvi vienotas elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datiem plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā. Attiecīgā programmatūra ir jau izstrādāta Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un IS attīstība 2. kārta” ietvaros, norādīts anotācijā.