Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
© European Union 2022– Source: EP
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Galīgajā lasījumā atbalstītie likumprojekti
Komisijās
Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. To mērķis ir salāgot regulējumu, kāds šobrīd ir spēkā attiecībā uz Saeimas deputātiem, kuri ir notiesāti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un to attiecināt arī uz Eiropas Parlamenta deputātiem.
1976. gada 20. septembra Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanas akta 13. pantā ir noteikts, ka Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaras atsauc dalībvalsts, no kuras deputāts ticis ievēlēts, šīs valsts tiesību aktos noteiktajos gadījumos.
Likumprojekta autori vērš uzmanību, ka Latvijas tiesību aktos šādi gadījumi un atsaukšanas procedūra nav noteikti. “Latvijas tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, neregulē jautājumu par ievēlēta deputāta atsaukšanu, ja viņš tiek notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Līdz ar to, ja patlaban kādam no Latvijas ievēlētam Eiropas Parlamenta deputātam tiktu atcelta parlamentārā imunitāte un viņš tiktu izdots kriminālvajāšanai un notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, šis parlamentārietis vienalga saglabātu savu mandātu un Latvija nevarētu darbam Eiropas Parlamentā šī deputāta vietā deleģēt citu pārstāvi.”
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar 46.1 pantu: “Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudē savu mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.”
Tāpat paredzēts izteikt likuma 5. panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.”
Šāds regulējums liegtu atkārtoti tikt ievēlētai Eiropas Parlamentā Tatjanai Ždanokai, kas, kā informē LETA, pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre.
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Saeima 13. oktobrī trešajā lasījumā atbalstīja Interešu pārstāvības atklātības likumu. Jaunizstrādātā likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.
Likums definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat noteikti interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumi, kā arī darbības ierobežojumi interešu pārstāvniecības procesā. Ministru kabinetam, sākot ar 2024. gadu, reizi gadā būs Saeimai jāiesniedz ziņojums par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.
Runājot par interešu pārstāvību, sabiedrībā plašāk zināms ir vārds “lobēšana”, kas nozīmē kādu interešu aizstāvību, komunicējot ar valsts amatpersonām. Lobēšanas tiešais mērķis ir lobētāja vai trešās personas privāto interešu vai uzskatu par sabiedrības interesēm īstenošana. Lobēšana ir viena no politiskās līdzdalības formām. Tiek uzskatīts, ka demokrātiskā sabiedrībā komunikācija starp dažādu nozaru un interešu pārstāvjiem ir svarīga, jo nodrošina saikni starp dažādām sabiedrības grupām un lēmumu pieņēmējiem. Tomēr interešu lobēšana var būt saistīta ar centieniem ietekmēt lēmuma pieņēmējus un korupciju. Lai mazinātu šādus riskus un vairotu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību, 21. gadsimtā arvien vairāk valstu lobēšanas procesu regulē ar speciālu likumu palīdzību.
Latvijā lobēšanas regulējuma līdz šim nav bijis. Tā trūkuma problemātiku cīņā pret korupciju ir akcentējuši vairāki eksperti arī LV portāla publikācijās.
|
|
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, ar kuriem tiek noteikts uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas darbības tiesiskais pamats un iesaistīto institūciju sadarbības mērķi, kā arī tiek pagarina termiņš līdz 2023. gada 1. jūlijam, kurā Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas vienādo nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai likuma subjektiem no informācijas sistēmām.
Likums papildināts ar 55.1 pantu “Finanšu izlūkošanas dienesta un Finanšu ministrijas sadarbība ar uzraudzības un kontroles institūcijām”, nosakot, ka Finanšu ministrija pārņem uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas vadības funkcijas.
Uzzini vairāk >>
Galīgajā lasījumā deputāti atbalstīja grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kuri izstrādāti, lai novērstu dalītā īpašuma turpmāku pastāvēšanu bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas gadījumā starp valsti un pašvaldību.
Lai zeme un būve veidotu vienotu īpašumu, likumprojekts paredz, ka pašvaldībai piekrīt tāds patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta un ir saistīts ar pašvaldības nekustamo īpašumu, veidojot vienotu īpašumu.
Likums papildināts ar 14. panta piekto daļu: ““Ēkas (būves), kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, piekrīt pašvaldībai, ja ēkas (būves) ir patstāvīgs īpašuma objekts un ēkas (būves) uzceltas uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai. Zemes gabals, kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, piekrīt pašvaldībai, ja uz tā ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts.”
Galīgajā lasījumā tika pieņemti arī grozījumi Civillikumā. Tie nosaka, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi. Savukārt likumā noteiktos gadījumos bezīpašnieka lieta piekrīt pašvaldībai.
Galīgajā lasījumā tika pieņemti arī grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, ar kuriem tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību, novēršot praksē pastāvošās dažādās izpratnes attiecībā uz mantojuma atstājēja kreditoru tiesībām un pienākumiem. Proti, bezmantinieku mantas gadījumā, kā līdz šim, publiska persona neiestājas mantojuma atstājēja vietā un nav uzskatāma par mantojuma atstājēja mantinieci, līdz ar to publiskai personai piekrīt tikai tas, ko tā var patiesi iegūt (tajā skaitā arī tiesības, kuras kā bezķermeniskas lietas tāpat ir nepieciešams atgriezt civiltiesiskajā apgrozībā), savukārt visas pārējās tiesības un pienākumi izbeidzas, jo persona ir mirusi, bet tās tiesību un pienākumu pārņēmēju nav.
Visi trīs grozījumi likumos stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts probācijas dienesta likumā, ar ko tiek veikta virkne būtisku izmaiņu, kas skar Probācijas dienesta kompetenci saistībā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem Krimināllikumā tika mainīts piespiedu darba nosaukums uz sabiedrisko darbu, kā arī paredzēts jauns kriminālsods – probācijas uzraudzība.
Uzzini vairāk >>
Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā paredz arī citas izmaiņas, piemēram, e-lietas koplietošanas risinājumu platformas ieviešanu un tās darbības attiecināšanu uz Valsts probācijas dienestu, izmaiņas attiecībā uz dienesta konsultatīvo padomju izveidošanu un darbību u. c.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Privāto pensiju likumā, ar kuriem tiek paredzēta alternatīva Latvijas pensiju sistēmas 3. līmenim.
Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kura ietver Pensiju 1. līmeni (valsts obligātā nefondēto pensiju shēma), Pensiju 2. līmeni (valsts fondēto pensiju shēma) un Pensiju 3. līmeni (privātā brīvprātīgā pensiju shēma).
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus Pan-Eiropas privāto pensiju produkta (PEPP plāns) reģistrācijai un izplatīšanai Latvijā.
Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) Nr. 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) tiešu piemērošanu Latvijā.
PEPP plāns nerada izmaiņas esošajā Latvijas pensiju sistēmā, bet papildina to.
Vienlaikus ar grozījumiem Privāto pensiju likumā Saeima steidzamības kārtībā atbalstījusi saistīto likumu grozījumu projektu paketi:
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, ar kuriem iecerēts veicināt valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam informācijas pieejamību par 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību, saņemot personalizētas konsultācijas.
Uzzini vairāk >>
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, kas tika izstrādāti pēc Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Satversmes aizsardzības biroja iniciatīvas, ieviešot arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas.
Izmaiņas likumā skar tādus jautājumus, kā:
1. UN 2. LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Deputāti otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Tie paredz noteikt tabakas aizstājējproduktu aprites kārtību, tostarp nikotīna spilventiņiem, kā arī regulēt elektronisko karsēšanas ierīču izplatību.
Ar grozījumiem paredzēts papildināt elektronisko smēķēšanas ierīču definīciju, nosakot, ka par tādu uzskatāma arī elektroniska karsēšanas ierīce, kas ir izstrādājums vai šā izstrādājuma daļa, kura paredzēta jaunieviesta tabakas izstrādājuma, tabakas aizstājējprodukta, augu smēķēšanas produkta vai cita produkta (izņemot ārstniecības līdzekļus) lietošanai, lai caur iemuti ieelpotu nikotīnu saturošu vai nesaturošu tvaiku.”
Likumā plānots iekļaut arī definīciju tabakas aizstājējproduktam, proti, tā ir elektroniska karsēšanas ierīce, kas ir izstrādājums vai šā izstrādājuma daļa, kura paredzēta jaunieviesta tabakas izstrādājuma, tabakas aizstājējprodukta, augu smēķēšanas produkta vai cita produkta (izņemot ārstniecības līdzekļus) lietošanai, lai caur iemuti ieelpotu nikotīnu saturošu vai nesaturošu tvaiku.”
Attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu apriti un reklāmu tiks attiecināti tādi paši ierobežojumi, kādi ir spēkā attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.
Plānots noteikt, ka tabakas aizstājējproduktus atļauts laist tirgū tikai tādā gadījumā, ja to sastāvā maksimālā nikotīna koncentrācija nepārsniedz četrus miligramus uz gramu. Tāpat būs aizliegts laist tirgū tabakas izstrādājumus, ja to sastāvā ir vitamīni, kofeīns un taurīns, mentols, kā arī citas piedevas.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada.
Pēdējo reizi minimālā alga tika paaugstināta no 2021. gada 1. janvāra. Šobrīd tā ir 500 eiro. Pirms tam minimālā alga tika paaugstināta no 2018. gada, sasniedzot 430 eiro.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likumprojektu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu arhitektūras un vēsturiska notikuma vietas Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu ilgtermiņa saglabāšanu, aizsardzību un attīstīšanu.
Ar likumprojektu plānots paredzēt valsts un pašvaldības finansējuma novirzīšanu valsts nozīmes aizsargājamajam kultūras piemineklim, kā arī noteikt tā uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ar kuriem iecerēts palielināt valsts atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem.
Plānots, ka vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra.
Grozījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, paredz likumprojekts.
Šobrīd vecāku pabalsta apmērs ir atkarīgs no tā, cik ilgi to vēlas saņemt, jo ir divas izvēles:
Vecāku pabalstu piešķirtajā apmērā saņem, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja strādā, tad tiek izmaksāti 30% no piešķirtā pabalsta.
Darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu visiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Pašnodarbinātajam vidējo iemaksu algu aprēķina par 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni pirms tā ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Uzzini vairāk >>
KOMISIJU DARBA KĀRTĪBĀ
Lai nodrošinātu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaujamību izglītības iestādēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajam lasījumam virza grozījumus Izglītības likumā.
Atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada līdz 31. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts ar nepieciešamajiem grozījumiem attiecībā uz vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādēs, kā arī iekļaujošas izglītības īstenošanu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka gadījumā, ja pret pedagogu vērsta vardarbība, pedagogam paredzētas tiesības saņemt atbalstu no izglītības iestādes vadītāja, kā arī dibinātāja. Izglītības iestādes vadītājam plānots pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju iestādē. Savukārt dibinātājam, saņemot informāciju no iestādes vadītāja, jānodrošina tās izvērtēšana un, ja nepieciešams, iesniegšana tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī jāsniedz atbalsts situācijas risināšanai.
|
|
Vienlaikus komisija lēma neatbalstīt pantu, kas paredzēja vardarbīgus bērnus nošķirt no izglītības ieguves skolā, turpinot izglītoties dzīvesvietā.
Lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju izbūvi un novērstu šķēršļus, kas ietekmē tās savlaicīgu pabeigšanu atbilstoši noteiktajam finansējumam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja “Rail Baltica” likuma projektu.
Plānots noteikt, ka projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kas neatbilst projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības nosacījumiem. Regulējums neattieksies uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
Tāpat likumprojekts paredz saglabāt “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļus vai to daļas.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja izskatīšanai otrreizējā caurlūkošanā Pašvaldību likumu, precizējot jautājumus, kas skar iedzīvotāju padomju darbību pašvaldībā.
Atbalstītie priekšlikumi paredz noteikt, kādus no pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus iedzīvotāju padomes var izskatīt.
Iecerēts, ka tie būs jautājumi par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību un kultūras norisēm. Pašvaldības domei paredzēts pienākums pirms lēmuma pieņemšanas noskaidrot iedzīvotāju padomes viedokli par šiem jautājumiem gadījumos, kad plānotais lēmums var skart attiecīgās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Plašāk ar Valsts prezidenta skaidrojumu par nepieciešamību pārskatīt jaunpieņemto likumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” >>
