SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. novembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
2
2

Konfiskācijas fonda līdzekļi stiprina izmeklēšanas iestāžu kapacitāti

Pirms gandrīz četriem gadiem izveidotais Konfiskācijas fonds ir attaisnojis izveides mērķi, uzskata Tieslietu ministrija. Izvērtējot institūciju atbalstīto pasākumu sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus, secināts, ka pieejamie līdzekļi ir stiprinājuši izmeklēšanas iestāžu kapacitāti un materiāltehnisko nodrošinājumu.

īsumā
  • Starptautiskās institūcijas aicināja valstis konfiscētos līdzekļus novirzīt gan tiesībaizsardzības kapacitātes un spēju stiprināšanai, gan sociāliem mērķiem.
  • Konfiskācijas fonds sāka darboties 2018. gada 1. janvārī. Tā mērķis ir finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošana un atbalsta sniegšana noziedzīgos nodarījumos cietušajiem.
  • Nolēmumus par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpilda un līdzekļus valsts budžetā var ieskaitīt tikai zvērināts tiesu izpildītājs vai Valsts ieņēmumu dienests.
  • Vislielākos finanšu līdzekļus kopumā ir saņēmis Iekšlietu ministrijas resors, ieskaitot gan Valsts policiju, gan Valsts robežsardzi, kapacitātes stiprināšanai finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai.

Konfiscēto līdzekļu atkārtota izmantošana sociāliem mērķiem veicina pozitīvu attieksmi pret stratēģijām, kas vērstas uz ekonomisko un finanšu apkarošanu, jo līdzekļu konfiskācija vairs netiek uzskatīta vienīgi par kriminālās organizācijas resursu ierobežošanas veidu, bet ir divkārt noderīga, – tā palīdz gan novērst organizēto noziedzību, gan sekmē ekonomisko un sociālo attīstību, norāda Tieslietu ministrija (TM).

Konfiscētos līdzekļus aicina izmantot publiskām interesēm

Lai pastiprinātu cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti, pirms nepilniem desmit gadiem Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības ietvaros tika izstrādāti vairāki instrumenti, kas ļauj konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus, skaidro Tieslietu ministrija (TM). Starptautiskās institūcijas aicināja valstis šos konfiscētos līdzekļus novirzīt gan tiesībaizsardzības kapacitātes un spēju stiprināšanai, gan sociāliem mērķiem.

2014. gada 19. maijā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā, kuras 10. panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstis izskata iespēju īstenot pasākumus, kas ļautu konfiscēto īpašumu izmantot publiskām interesēm vai sociāliem mērķiem.

Direktīvas preambulas 35. apsvērumā norādīts, ka dalībvalstīm būtu jāizskata iespēja īstenot pasākumus, kas ļautu konfiscēto īpašumu izmantot publiskām interesēm vai sociāliem mērķiem. Šādi pasākumi, cita starpā var ietvert īpašuma iezīmēšanu tiesībaizsardzības un noziegumu prevencijas projektiem, kā arī citiem projektiem, kas ir sabiedrības interesēs un sociāli noderīgi. Minētais pienākums izskatīt iespēju īstenot pasākumus uzliek dalībvalstīm procesuālu pienākumu, piemēram, veikt juridisko analīzi vai apspriest pasākumu ieviešanas priekšrocības un trūkumus.

Tāpat Eiropas Padomes ekspertu komitejas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam 2012. gada 5. jūlija novērtējuma ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas normatīvie akti neparedz iespēju nodibināt līdzekļu atguves fondu, kurā visi vai daļa konfiscēto līdzekļu tiktu ieskaitīti un izmantoti tiesībaizsardzības iestādēm, veselības aprūpei, izglītībai vai citiem atbilstošiem mērķiem. Tādējādi tika izteikta rekomendācija, ka Latvijai ir jāapsver iespēja izveidot līdzekļu atguves fondu, kurā viss konfiscētais īpašums vai tā daļa tiktu noguldīta un izmantota tiesību aizsardzības, veselības aprūpes, izglītības vai citiem atbilstošiem mērķiem.

Konfiskācijas fonda izveide

Noziedzības novēršanas padomes (NNP) 2016. gada 14. oktobra sēdē tika nolemts konceptuāli atbalstīt Tieslietu ministrijas turpmāko plānoto rīcību, lai radītu mehānismu konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu izmantošanai, izveidojot Konfiskācijas fondu.

2017. gada 1. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums, kura mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošināt efektīvu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, apmierinot cietušo prasījumus.

Konfiskācijas fonda izveides pamats ir Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. pants, kas paredz pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus eiro saimnieciskajā gadā, novirzīt Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem.

Savukārt Tieslietu ministrijas budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumi Nr. 769 “Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds” finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība”.

Konfiskācijas fonds sāka darboties 2018. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr. 769.

Kādi ir Konfiskācijas fonda mērķi

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. pantam Konfiskācijas fonda mērķis ir finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošana un atbalsta sniegšana noziedzīgos nodarījumos cietušajiem.

Pastiprinātu uzsvaru uz ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un apkarošanu noteica gan Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.—2020. gadam, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 2015. gada 14. oktobrī pieņemtajā Latvijas novērtējuma 2. fāzes atbilstības ziņojumā norādītais, ka esošie pasākumi, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, nav bijuši pietiekami efektīvi un nav spējuši atklāt liela apjoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Fonda programmas finansējums

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.1 pantu nolēmumus par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpilda un līdzekļus valsts budžetā var ieskaitīt tikai zvērināts tiesu izpildītājs vai Valsts ieņēmumu dienests.

Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumu Nr. 769 “Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds” finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība" 3. punktam Valsts kase līdz saimnieciskā gada 20. aprīlim, 20. augustam un līdz saimnieciskā gada pēdējai dienai fonda programmas kontā, pašu ieņēmumos, ieskaita 50 procentus no attiecīgajā periodā valsts budžetā iemaksāto konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu summas, nepārsniedzot Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. pantā noteikto maksimālo saimnieciskajā gadā novirzāmās summas apmēru.

Kam izmantoti konfiscētie līdzekļi

Noziedzības novēršanas padome lielāko daļu finanšu līdzekļu ir piešķīrusi tiesībaizsardzības iestādēm finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai (operatīvās izstrādes un izmeklēšanas darbību veikšanai), infrastruktūras un materiāltehniskajam nodrošinājumam, kā arī amatpersonu apmācībām. Tāpat ir atbalstīti atsevišķi pasākumi cietušo atbalstam (LV portāls ir rakstījis par interesantu projektu – virtuālās realitātes terapiju pusaudžiem, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumus vai cietuši noziedzīgos nodarījumos –, kas tiek finansēts no Konfiskācijas fonda līdzekļiem. Šeit – red. piez.).

Piešķirto līdzekļu summa ir atkarīga ne tikai no Noziedzības novēršanas padomes lēmuma, bet arī no katras institūcijas iesniegto pasākumu pieprasītās summas. Vislielākos finanšu līdzekļus kopumā ir saņēmis Iekšlietu ministrijas resors, ieskaitot gan Valsts policiju, gan Valsts robežsardzi, kapacitātes stiprināšanai finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai.

Tāpat ievērojamus finanšu līdzekļus ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienests un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklēšanas iespēju stiprināšanai, kā arī Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojs materiāltehniskā nodrošinājuma attīstībai.

Institūciju aktivitāte un apstāklis, ka vēl aizvien kopējā līdzekļu pieprasītāju pasākumu summa pārsniedz fonda programmas kontā pieejamos līdzekļus, liecina, ka Konfiskācijas fonds nav zaudējis aktualitāti. Iestādes vēl joprojām aktīvi izmanto iespēju saņemt finanšu līdzekļus pasākumiem savu spēju un attīstības stiprināšanai, vērtē TM.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU