Ar virtuālo realitāti palīdzēs pusaudžiem

Ar projekta palīdzību plānots mazināt mentālās veselības traucējumus pusaudžiem, nodrošinot pusaudžiem piekļuvi virtuālās realitātes terapijai.

Par to, kas paredzēts pilotprojektā un kas gaidāms nākotnē, LV portālam stāsta Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Rita Paršova.

Pilotprojekts paredz nodrošināt virtuālās realitātes terapiju pusaudžiem, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumus vai cietuši noziedzīgos nodarījumos (prioritāri jauniešiem no ārpusģimenes aprūpes), tādējādi uzlabojot pusaudžu mentālo veselību un mazinot riskus pusaudzim veikt noziedzīgu nodarījumu vai kļūt par noziedzīga nodarījuma upuri.

Paredzēts, ka pilotprojekts tiks īstenots laika periodā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada novembrim. Projektu īstenos Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Projekta finansējums ir 79 699 eiro.

Kas ir virtuālās realitātes terapija un kā tā izpaudīsies

Virtuālās realitātes terapija ir virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošana psiholoģisko intervenču nodrošināšanai. Šādas intervences ir izstrādātas un uzrādījušas efektivitāti dažādu trauksmju, fobiju, mobinga, atkarību, uzvedības un emocionālo traucējumu atbalstā un mazināšanā. Daži no šī terapijas veida ieguvumiem ir lielāka bērnu un jauniešu iesaiste terapijas procesā, iespēja veidot situācijas, kuras reālajā dzīvē nebūtu iespējams (virtuālajā telpā) piedzīvot, kā arī iespēja automatizēt terapijas procesu, nodrošinot pakalpojumu lielākam skaitam klientu. 

Virtuālā telpa ir telpa virtuālajā realitātē, kur, uzliekot virtuālās realitātes brilles, iespējams nonākt gluži kā kabinetā reālajā dzīvē. Šī telpa ir aprīkota ar dažādām iespējām, lai tajā varētu veikt psihodiagnostiku, kā arī sniegt intervences psihoemocionālās veselības uzlabošanai un uzvedības korekcijai.

Kas nepieciešams terapijai un kas iesaistīsies

Lai nodrošinātu pusaudžiem piekļuvi virtuālās realitātes terapijai, pilotprojekts paredz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai iegādāties 5 virtuālās realitātes 3D brilles un tām nepieciešamo aprīkojumu (datoru un Psious klīniskās platformas abonēšanu).

Pilotprojektā piedalīsies 68 jaunieši, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumus vai cietuši noziedzīgos nodarījumos. Jauniešu piesaisti veiks Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvā nodaļa.

Kāds būs ieguvums no šāda projekta

Atbilstoši Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā  “Par bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādņu 2013.—2019. gadam izpildi” norādītajam 2019. gadā no nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem 23 bija kriminālpārkāpumi, bet 538 – mazāk smagi noziegumi, savukārt 263 – smagi noziegumi un 44 – sevišķi smagi noziegumi.

Pēc pētnieku novērojumiem ne mazāk kā 20% pusaudžu savā attīstības laikā saskaras ar vairāk vai mazāk izteiktiem psihes traucējumiem: identifikācijas traucējumi, depresija, ēšanas traucējumi, maniakāli depresīvie (bipolārie) traucējumi un šizofrēnija. Jo nopietnāki un agrāk parādījušies personības integrācijas traucējumi ir bijuši bērnībā, jo smagāki psihes traucējumi sagaidāmi pusaudža gados.

Visbiežāk novērotie projektīvie procesi un psihes traucējumi rodas to lielās intensitātes dēļ vai arī tādēļ, ka personības struktūra ir pārāk novājināta, lai tiktu ar tiem galā. Nestabilitātes un bezpalīdzības sajūta kopā ar slēptu, destruktīvu trauksmi var pārvērst traumatisku pārdzīvojumu pastāvīgā regresijas avotā un bremzēt pusaudžu attīstību.

Lielākā daļa jauniešu, kuriem uzvedības problēmas izpaužas pusaudža gados, tai skaitā pārkāpjot likumu vai kļūstot par noziedzīgu nodarījumu upuriem, ir palikuši ārpus nepieciešamās pieaugušo ievērības jau daudz agrākā savas dzīves posmā. Iemesli, kuru dēļ bērns uzvedas citiem sabiedrības locekļiem nepieņemamā veidā vai viegli kļūst par upuri savu vienaudžu vai pieaugušo kaitīgām darbībām, rodas agrīnos bērna attīstības posmos. Bērna antisociālās uzvedības vai likumpārkāpuma fakts bieži vien ir sekas kādas bērna vajadzības ilgstošai ignorēšanai no pieaugušajiem jau agrā bērnībā.

Jauniešu noziedzībai ir ne vien smagas sociālās, bet arī ekonomiskās sekas.

Tādējādi ļoti būtiska loma ir mentālajai veselībai. Mentālā veselība iekļauj emocionālos, psiholoģiskos un sociālos labklājības faktorus. Mentālā veselība ietekmē mūsu domāšanu, emocijas un uzvedību. Biežākās mentālās veselības problēmas pusaudžu vidū: nomāktība, depresija, trauksme, panikas lēkmes, bezmiegs, aizkaitinātība, nekontrolētas dusmu lēkmes, mobings, pazemošana sociālajos tīklos u. c.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv risks, ka pusaudži, kuriem ir mentālās veselības problēmas, varētu pastrādāt noziedzīgu nodarījumu, tostarp finanšu un ekonomiskos noziegumus, vai kļūt par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos. Tādējādi, lai mazinātu mentālās veselības traucējumus, pusaudžiem nepieciešams attīstīt inovatīvas metodes, kā virtuālās realitātes terapija, neirospēles, biofīdbeks, kas palīdz apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes, vienlaikus padarot terapijas procesu pusaudžiem interesantu un saprotamu, skaidro Labklājības ministrija.

Finansējums no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem

2018. gada 1. janvārī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 769 “Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds” finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība”, kas noteic, ka pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus eiro, saimnieciskajā gadā novirza atsevišķā Tieslietu ministrijas budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem.